Ideāla ķermeņa kultūras industrija stabili iekarojusi savu nozīmīgo vietu mūsdienu pasaulē: aizvien vairāk cilvēku dažādos vecumos sākuši apmeklēt vingrošanas zāles, nodarboties gluži patstāvīgi un ievērot ar fizisko aktivitāti saistītu dzīvesveidu. 

Tostarp vienlaikus zinātniskajā literatūrā izskan skarba kritika par pēdējā laikā augšupejošo tendenci, proti, kritiķi uzsvēruši, ka dažādi tā dēvētie pārlieku plaši lietotie apgalvojumi šajā aspektā var novest pie “parastās dzīves medikalizācijas”, kā rezultātā dažkārt jau nākas ārstēt daudzus cilvēkus, kam tas faktiski nemaz nav vajadzīgs, savukārt veselības aprūpes resursi tādēļ novirzās no palīdzības sniegšanas tiem, kuri sirgst ar smagām atkarības formām.

Kā jau jebkurš ieradums, arī regulāras treniņnodarbības var pārvērsties reālā atkarībā, kā rezultātā cilvēka uzvedība kļūst kompulsīva, slodze – aizvien lielāka, un tas viss kopumā noved pie pārslodzes. 

Jau tikai kādas nodarbības izlaišana jebkāda iemesla dēļ spēj izraisīt trauksmi un dažkārt arī spontānu agresīvu uzvedību. Var gan atzīt, ka zinātne šo parādību vēl nav ļoti pietiekami izpētījusi, tāpēc nepastāv nekādi strikti kritēriji saistībā ar to, kur beidzas veselīga aizraušanās un sākas postoša atkarība.