15.7 °C
Arī pēc tam, kad valdība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vienojās par papildu septiņu miljonu eiro piešķiršanu 19 pašvaldībām ar zemāko prognozēto ieņēmumu pieaugumu, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) informēja, ka joprojām ir vairāk nekā desmit novadi, kas nākamajā gadā nespēs iedzīvotājiem pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus.
Arī Latvijas Pašvaldību savienība aicināja Saeimu budžeta izskatīšanas laikā ņemt vērā, ka daļai pašvaldību ir nepietiekams finansējums, lai segtu strauji pieaugošos izdevumus un nodrošinātu pamatfunkcijas.
LPS aprēķinājusi, ka, piemēram, 2024. gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Kredītprocentu likmju kāpums līdz 2023. gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildu 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Pašvaldībām vairs nepietiekot līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, jo ir mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcija starp valsti un pašvaldībām.
Tā agrāk bija 80% un 20%, bet jau vairākus gadus pašvaldības saņem 75%, valsts – 25%. Zaudētie 5% nozīmē, ka pašvaldībām ieņēmumi samazinājās par 130 miljoniem eiro, norādīja LPS vadība.
Valdība vēl papildus paredzēja arī 5,5 miljonus eiro deinstitucionalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti – tas ir valsts budžeta līdzfinansējums 30% apmērā bērnu aprūpei mājās. Deinstitucionalizācijas projektus iepriekš daļēji sedza no Eiropas finansējuma, kas vairs nebūs pieejams. Šie pakalpojumi paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un vēl vairākām sabiedrības grupām, kurām, piemēram, veido dienas centrus un grupu mājas. Deinstitucionalizācijas projektu turpmākā finansēšana no pašvaldību budžetiem ir viena no lielākajām papildu izdevumu pozīcijām – tie varētu pieaugt par 50%, bet vēl esot cerības uz valsts atbalstu.
Obligātās funkcijas nevar nepildīt
Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība, atsaucoties uz saviem aprēķiniem, norādīja, ka īpaši sarežģīta situācija varētu būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novada pašvaldībā. Lai sabalansētu budžetu, domēm uz pāris nedēļām vai mēnesi varot nākties slēgt visas iestādes, ieskaitot bērnudārzus un skolas, un aicināt darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumā.
Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, no kā vietvarām varētu nākties atteikties, domju priekšsēži varēšot atbildēt pēc tam, kad būs sagatavots nākamā gada budžeta projekts. Taču vairāki uzrunātie atzina, ka, visticamāk, nāksies ierobežot attīstības projektu īstenošanu, kas radīs apburto loku – jo mazāk var ieguldīt attīstībā, jo lielāka ir sociālā spriedze, atzina Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("JV"). Viņš skaidroja, ka Rēzeknes novads šajā sarakstā ir iekļuvis, jo pašvaldībai ir ievērojami pieauguši prognozētie izdevumi. "Taču mēs neesam devuši ziņu, ka nespēsim pildīt funkcijas vai būs jāslēdz kāda iestāde. Nav tādu pazīmju, ka mēs varētu nonākt zem ūdens," uzsvēra M. Švarcs. Novads arī apdomīgi uzņemas kredītsaistības, izvērtējot, vai projekta mērķis dos ilgtermiņa ieguldījumu, kā arī to, kādi varētu būt īstenoto projektu uzturēšanas izdevumi.
Jāsamazina brīvprātīgas aktivitātes
RACA izpilddirektors, bijušais Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) skaidroja, ka daudzas vietvaras veica arī brīvprātīgās iniciatīvas – daļā novadu tā vispirms ir brīvpusdienu nodrošināšana skolās, tās sedzot noteiktai klašu grupai vai pat visiem audzēkņiem.
"Pašvaldības nevar nepildīt obligātās funkcijas, bet tām būs jāizvērtē, no kurām brīvprātīgajām iniciatīvām var nākties atteikties – tajā skaitā no brīvpusdienām skolās, kas reģionos ir svarīga sociālā funkcija,"
teica V. A. Krauklis. Pašvaldības arī atbalsta tautas sportu, kultūras darbiniekus, nevalstisko sektoru, piešķir stipendijas studentiem, ko varētu arī nedarīt. Tāpat varot censties ietaupīt, retāk ziemā tīrot sniegu un mazāk greiderējot ceļus, bet būs grūti to paskaidrot iedzīvotājiem.
