Overcast 5 °C
S. 24.02
Diāna, Dina, Dins
Pašvaldības, kas saņēmušas apsolījumu par papildu finansiālo atbalstu nākamgad, saka paldies Evikas Siliņas vadītajai valdībai, taču vienlaikus piebilst, ka atrastie septiņi miljoni neatrisināšot finansēšanas modeļa problēmu. Tāpat novadu pārstāvji piebilst, ka 11 novadu – Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas, Rēzeknes – pašvaldībāsnākamgad varētu būt īpaši sarežģīta finansiālā situācija. Attēlā: premjere Evika Siliņa (centrā) savā pirmajā reģinonālajā vizītē Kuldīgā šā gada septembrī.
Pašvaldības, kas saņēmušas apsolījumu par papildu finansiālo atbalstu nākamgad, saka paldies Evikas Siliņas vadītajai valdībai, taču vienlaikus piebilst, ka atrastie septiņi miljoni neatrisināšot finansēšanas modeļa problēmu. Tāpat novadu pārstāvji piebilst, ka 11 novadu – Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas, Rēzeknes – pašvaldībāsnākamgad varētu būt īpaši sarežģīta finansiālā situācija. Attēlā: premjere Evika Siliņa (centrā) savā pirmajā reģinonālajā vizītē Kuldīgā šā gada septembrī.
Foto: Valsts kanceleja

Arī pēc tam, kad valdība un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vienojās par papildu septiņu miljonu eiro piešķiršanu 19 pašvaldībām ar zemāko prognozēto ieņēmumu pieaugumu, Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība (RACA) informēja, ka joprojām ir vairāk nekā desmit novadi, kas nākamajā gadā nespēs iedzīvotājiem pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība aicināja Saeimu budžeta izskatīšanas laikā ņemt vērā, ka daļai pašvaldību ir nepietiekams finansējums, lai segtu strauji pieaugošos izdevumus un nodrošinātu pamatfunkcijas.

LPS aprēķinājusi, ka, piemēram, 2024. gadā par 13% pieaugs izdevumi minimālās algas celšanai, par 42% – pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojuma palielināšanai. Kredītprocentu likmju kāpums līdz 2023. gada beigām kopumā pašvaldībām radīs papildu 30 miljonu eiro izdevumus procentu nomaksai. Pašvaldībām vairs nepietiekot līdzekļu pamatfunkciju veikšanai, jo ir mainīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu proporcija starp valsti un pašvaldībām. 

Tā agrāk bija 80% un 20%, bet jau vairākus gadus pašvaldības saņem 75%, valsts – 25%. Zaudētie 5% nozīmē, ka pašvaldībām ieņēmumi samazinājās par 130 miljoniem eiro, norādīja LPS vadība.

Valdība vēl papildus paredzēja arī 5,5 miljonus eiro deinstitucionalizācijas pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar invaliditāti – tas ir valsts budžeta līdzfinansējums 30% apmērā bērnu aprūpei mājās. Deinstitucionalizācijas projektus iepriekš daļēji sedza no Eiropas finansējuma, kas vairs nebūs pieejams. Šie pakalpojumi paredzēti cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un vēl vairākām sabiedrības grupām, kurām, piemēram, veido dienas centrus un grupu mājas. Deinstitucionalizācijas projektu turpmākā finansēšana no pašvaldību budžetiem ir viena no lielākajām papildu izdevumu pozīcijām – tie varētu pieaugt par 50%, bet vēl esot cerības uz valsts atbalstu.

Obligātās funkcijas nevar nepildīt

Reģionālo attīstības centru un novadu apvienība, atsaucoties uz saviem aprēķiniem, norādīja, ka īpaši sarežģīta situācija varētu būt Kuldīgas, Dobeles, Valkas, Madonas, Talsu, Balvu, Gulbenes, Alūksnes, Preiļu, Augšdaugavas un Rēzeknes novada pašvaldībā. Lai sabalansētu budžetu, domēm uz pāris nedēļām vai mēnesi varot nākties slēgt visas iestādes, ieskaitot bērnudārzus un skolas, un aicināt darbiniekus doties bezalgas atvaļinājumā.

Uz "Latvijas Avīzes" jautājumu, no kā vietvarām varētu nākties atteikties, domju priekšsēži varēšot atbildēt pēc tam, kad būs sagatavots nākamā gada budžeta projekts. Taču vairāki uzrunātie atzina, ka, visticamāk, nāksies ierobežot attīstības projektu īstenošanu, kas radīs apburto loku – jo mazāk var ieguldīt attīstībā, jo lielāka ir sociālā spriedze, atzina Rēzeknes novada priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("JV"). Viņš skaidroja, ka Rēzeknes novads šajā sarakstā ir iekļuvis, jo pašvaldībai ir ievērojami pieauguši prognozētie izdevumi. "Taču mēs neesam devuši ziņu, ka nespēsim pildīt funkcijas vai būs jāslēdz kāda iestāde. Nav tādu pazīmju, ka mēs varētu nonākt zem ūdens," uzsvēra M. Švarcs. Novads arī apdomīgi uzņemas kredītsaistības, izvērtējot, vai projekta mērķis dos ilgtermiņa ieguldījumu, kā arī to, kādi varētu būt īstenoto projektu uzturēšanas izdevumi.

Jāsamazina brīvprātīgas aktivitātes

RACA izpilddirektors, bijušais Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) skaidroja, ka daudzas vietvaras veica arī brīvprātīgās iniciatīvas – daļā novadu tā vispirms ir brīvpusdienu nodrošināšana skolās, tās sedzot noteiktai klašu grupai vai pat visiem audzēkņiem. 

"Pašvaldības nevar nepildīt obligātās funkcijas, bet tām būs jāizvērtē, no kurām brīvprātīgajām iniciatīvām var nākties atteikties – tajā skaitā no brīvpusdienām skolās, kas reģionos ir svarīga sociālā funkcija," 

teica V. A. Krauklis. Pašvaldības arī atbalsta tautas sportu, kultūras darbiniekus, nevalstisko sektoru, piešķir stipendijas studentiem, ko varētu arī nedarīt. Tāpat varot censties ietaupīt, retāk ziemā tīrot sniegu un mazāk greiderējot ceļus, bet būs grūti to paskaidrot iedzīvotājiem.

No valdības piešķirtās papildu septiņu miljonu dotācijas finansējumu saņems visas no sarakstā minētajām pašvaldībām, izņemot Dobeles novadu, kam arī kredītsaistības nav lielas. Atbildīgi aizņēmušies ir arī citi novadi no šā saraksta, izņemot Alūksnes pašvaldību, kuras saistību apmērs attiecībā pret pamatbudžeta ieņēmumiem ir viens no lielākajiem visu pašvaldību vidū. Vairākas pašvaldības, tajā skaitā Alūksnes novadu, vada "Jaunās Vienotības" vietējie līderi, tātad partijas, ko pārstāv arī premjere Evika Siliņa un finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Uz to iepriekš norādīja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (Nacionālā apvienība), radot iespaidu, ka valdošās partijas mēri neprot saimniekot. Taču Pierīgas pašvaldībās un tālākajos novados, kuru daļa atrodas pierobežā, ir atšķirīgas attīstības iespējas. Tālāk reģionos iedzīvotāju skaits samazinās un arī strādājošo atalgojuma līmenis ir zemāks – pierobežā daudzi saņem minimālo algu. Tas ietekmē pašvaldību budžetu.

Pierobežai vajagot īpašu atbalstu

Balvu un Alūksnes novads ir divas līdzās esošas pierobežas pašvaldības ar šai teritorijai raksturīgo apstākļu kopumu, kas ietekmē budžetu. Abu novadu vadītāji pārstāv "Jauno Vienotību" – Alūksnes novada priekšsēdis Dzintars Adlers ir "JV" biedrs, bet Balvu novada priekšsēža Sergeja Maksimova vadītajai Latgales partijai ar "JV" ir sadarbības līgums. Grūtības sākušās, kad samazināja pašvaldību ieņēmumu daļu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem par 5%, kas ir 130 miljoni eiro. 

"Paldies Evikai Siliņai par izpratni un valdībai, ka atrada septiņus miljonus, bet tas neatrisina pamatproblēmu 

– esošais pašvaldību finansēšanas modelis, ko es negribētu saukt par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu, vairs nedarbojas," uzskata S. Maksimovs.

Reklāma
Alūksnes novads arī uzņemto saistību ziņā ir viens no līderiem. Viens no projektiem, kam ņemts liels kredīts, ir vasaras sākumā atklātais Alūksnes sporta centrs, par kādu novads sapņoja kopš 2009. gada.

Viņaprāt, pierobežai vajadzētu speciālu atbalstu arī no drošības viedokļa. Piemēram, pašvaldībām būtu jāveido brīvprātīgas ugunsdzēsēju biedrības pagastos, lai kritiskā situācijā uz vietas būtu apmācīti, ar ekipējumu nodrošināti ugunsdzēsēji. Pierobežā nevarot slēgt visas skolas, šai teritorijai būtu jāparedz arī īpaša pieeja izglītības finansēšanā. Minimālās algas celšanai gadā novadam papildus vajadzēs ap 500 000 eiro, bet esot jādomā arī par pārējiem speciālistiem. Piemēram, skolēnu pārvadājumu šoferis, kuram ir īpaša atbildība un vajadzīga speciālā atļauja, saņem no 730 līdz 810 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir tikai nedaudz vairāk par minimālo algu nākamgad. Domei ir jādomā, kā saviem speciālistiem nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu, uzskata mērs. Balvu novadā prognozētais ieņēmumu pieaugums ir 1,1 miljons eiro, bet papildu izdevumi palielināsies par 2,5 miljoniem eiro. 

"Risinājums ir jāmeklē un mēs kaut kā tiksim galā, bet vēlamies, lai valdība ar lielāku izpratni izturas pret šo situāciju," atzina S. Maksimovs.

Alūksnes novadu glābs reformas

Alūksnes novads aizvadītajos gados veica vairākas reformas – ne tikai optimizēja skolu tīklu un centralizēja pašvaldības iestādes, ieskaitot pagastu pārvaldes, bet pārmaiņas notika arī kultūras un sociālajā jomā. Tā pašvaldībai izdevies ietaupīt ap miljonu eiro, ko bijis plānots ieguldīt infrastruktūrā. Taču tagad visi ietaupījumi aiziešot budžeta sabalansēšanā. Alūksnes novadā prognozētais budžeta ieņēmumu pieaugums bija 3,4% (vidēji pašvaldībās – 7,9%), bet pēc papildu dotācijas 201 441 eiro saņemšanas tas būs 5,4%, taču visu pieaugošo izdevumu segšanai vēl būs nepieciešami papildu 800 000 eiro.

"Ar lielām grūtībām mēs saliksim budžetu, jo bijām veikuši reformas un ietaupījuši naudu, bet būs jāatsakās no ieguldījumiem attīstībā," atzina Dz. Adlers. 

Jau rakstīts, ka nepopulārās reformas, jo īpaši skolu likvidēšana, domei bija jāveic pretestības apstākļos – cilvēkiem bija bažas, ka centralizācija radīs iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem.

Alūksnes novads arī uzņemto saistību ziņā ir viens no līderiem, ko priekšsēdētājs skaidro ar pašvaldības aktivitātēm, izmantojot ES fondu finansējumu. "Es lepojos ar šiem iedzīvotājiem vajadzīgajiem projektiem un neko nenožēloju, jo – ja mums tie būtu jāīsteno nākamgad, tas izmaksātu daudz dārgāk," teica Dz. Adlers. Viens no šiem projektiem, kam ņemts liels kredīts, ir vasaras sākumā atklātais Alūksnes sporta centrs, par kādu novads sapņoja kopš 2009. gada. Taču tas nav vienīgais, remonts notiekot arī ģimnāzijā, kultūras centrā, tiek asfaltētas ielas.

Bijušais priekšsēdis Arturs Dukulis (ZZS), kura laikā likti pamati vairākām tagad īstenotajām iecerēm, pašvaldības finanšu situāciju saista arī ar tās ģeogrāfisko novietojumu – ja simt kilometru rādiusā ap Alūksni daļa ir Igaunijas un Krievijas teritorijas, tad ieinteresēt investorus nav viegli. 

"Ja valdība neizdomās vēl jaunus uzdevumus pašvaldībām, tad budžetu varēs salikt. 

Sliktāk nebūs, bet valdībai jāsaprot, ko jaunā ministre Inga Bērziņa arī saprot, ka situācija pašvaldībās ir atšķirīga ne tikai iedzīvotāju struktūras ziņā," teica A. Dukulis, kurš nav domes valdošajā koalīcijā.

Grūtības sākas aiz 100. kilometra

Minētajā pašvaldību sarakstā ir ne tikai Latgales un pierobežas novadi, bet arī Kuldīgas novads, kurā valdošā ir partija "Kuldīgas novadam," kas ir viena no "Jaunās Vienotības" dalīborganizācijām. Novadu iepriekš vadīja jaunā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa. Tagadējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska pastāstīja, ka prognozētais novada budžeta pieaugums ir 4,8%, bet izdevumi palielināsies par 12,8%. Dome iestādes neslēgšot, bet nāksies izvērtēt, vai varēs atļauties iecerētos attīstības projektus, kam ir jānodrošina pašvaldības līdzfinansējums. Līdz ar minimālās algas palielināšanu vajadzētu pārskatīt visu speciālistu atalgojumu, bet jautājums ir, vai to varēs izdarīt. "Tas ir apstākļu kopums, kāpēc esam tādā situācijā, bet nevar arī visā vainot valsti. 

Viens no darbības virzieniem varētu būt iedzīvotāju skaita palielināšana, ieinteresējot cilvēkus deklarēties mūsu novadā," teica I. Astaševska.

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja vietniece Nellija Kleinberga ir Saldus medicīnas centra vadītāja. Viņai ir iespēja salīdzināt Kuldīgu un Saldu. Kuldīgā ir skaista vide, tās unikālā vecpilsēta piesaista tūristus, nesen pilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet Kuldīgā nekad nav bijusi attīstīta ražošana, kas savukārt ir Saldū. Teritorijas 100 kilometru rādiusā ap Rīgu piesaistot investorus. Saldus arī atrodas uzņēmējiem izdevīgā vietā blakus Rīgas un Liepājas šosejai. Līdz Kuldīgai, kas ir jau aiz šī simtā kilometra, nokļūt grūtāk un ceļā jāpavada ilgāks laiks. "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai būtu jārūpējas, lai investori ierauga arī tās teritorijas, kas atrodas tālāk no Rīgas. Es redzu, ka arī cilvēku maksātspēja Saldū ir lielāka nekā Kuldīgā, jo Saldū ir ražošanas uzņēmumi un cilvēkiem ir darbs," sacīja N. Kleinberga.

Pieaug arī izmaksas skolēnu vadāšanai

Rīgai samērā tuvu esošā Dobeles novada budžeta ieņēmumu pieaugums arī prognozēts tikai 5,4% apmērā, kas arī ir mazāk nekā plānotie izdevumi, atzina Dobeles novada priekšsēdis Ivars Gorskis (ZZS). Arī Dobelei jādomā, kur atrast līdzekļus, lai finansētu bērnudārzu pedagogu algu palielinājumu, kam papildus būtu nepieciešami ap 400 000 eiro, minimālās algas celšanai vajadzēs vēl ap 700 000 eiro, bet, lai palielinātu arī darbinieku algas, papildus vajadzētu ap 900 000 eiro. Līdzīgi ir arī citās aptaujātajās pašvaldībās. Piemēram, Rēzeknes novadā minimālās algas celšanai papildus jāatrod 540 000 eiro, bet, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu algu paaugstināšanai papildus vajadzēs 740 000 eiro.

Gulbenes novada priekšsēdis Andis Caunītis (LRA) bez jau nosauktajām jaunajām izdevumu pozīcijām minēja arī skolu tīkla optimizācijas rezultātā radušos izdevumus. 

Novadā ir palikusi vairs tikai viena vidusskola Gulbenē. Vidusskolas vairs nav arī Lizumā un Lejasciemā, tāpēc jādomā, kā nodrošināt bērniem iespēju nokļūt uz citu mācību iestādi, jo ar sabiedrisko transportu no Lejasciema uz skolu Gulbenē nokļūt nav iespējams. Skolēnu pārvadāšanas izdevumi pieaugs par aptuveni 60 000 eiro, lēsa mērs. Atalgojuma celšanai bērnudārzu pedagogiem papildus vajadzēs 629 000 eiro, minimālās algas celšanai – 294 000 eiro, bet, ja gribēs palielināt arī citu strādājošo atalgojumu, tie būs papildus vēl 719 000 eiro, pastāstīja A. Caunītis.

Dobeles novada priekšsēdis I. Gorskis un A. Caunītis vēl nevarēja pateikt, no kā nāksies atteikties, jo tagad tikai sākts darbs pie budžeta sagatavošanas, taču līdz iestāžu slēgšanai novadu domes cer nenonākt. Abos gadījumos var nākties pārskatīt brīvprātīgās iniciatīvas. Gulbenes novads, piemēram, līdz šim ir atbalstījis arī privāto skolu, jo tajā arī mācās novada bērni. A. Caunītis pagaidām vēl neredz ieguvumus no administratīvi teritoriālās reformas, kuras īstenotāji solīja izdevumu ietaupījumu. Viņa vadītajā pašvaldībā reforma bija jau 2009. gadā, bet priekšsēdis redzot, kas notiek kaimiņu pašvaldībās. Pat Smiltenes novadam, ko iepriekš visi slavēja, attīstības indekss ejot uz leju.

Arī Gulbenes novadā ir vietas, piemēram, Kalniena, kur kultūras nama vadītājs viens dara visu – organizē kultūras un sporta dzīvi, sniedz sociālo palīdzību, aizved cilvēkiem grāmatas un pat taisa remontu. Ja pagastā nekā vairs nav, tad jaunieši, kas aiziet studēt uz Rīgu vai citu lielo pilsētu, tur arī paliek. Pierīgā vai lielajās pilsētās viņi maksā nodokļus, teica A. Caunītis. Arī Alūksnes novada domnieks A. Dukulis zināja piemēru, kad jauna ģimene no Alūksnes pārcēlās uz Ādažu novadu, bet vecākus nav paņēmuši līdzi vai viņi nav vēlējušies doties projām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma