9.3 °C
Polijas centieni panākt sev īpašus nosacījumus Eiropas Savienības (ES) migrācijas politikā savdabīgi atbalsojušies Latvijas iekšpolitikā un vēlreiz izgaismojuši pieaugošās nesaskaņas valdošajā koalīcijā.
Vienlaikus pretrunīgie paziņojumi no Latvijas politiķiem var raisīt neizpratni.
Apmainās ar paziņojumiem
Polija kā veiksmīgs piemērs savu nacionālo interešu aizstāvēšanai ES pēdējā laikā piesaukta bieži, vienlaikus ar jautājumu – vai Latvija šajā ziņā nav pārāk piekāpīga? Nesen šis aspekts parādījās, arī diskutējot par Zaļā kursa politiku un asu pretreakciju izsaukušā Piesārņojuma novēršanas likuma pieņemšanu Saeimā. Šo likumu bija sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, ko vada Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Kaspars Melnis, un viens no viņa galvenajiem argumentiem – ja tagad to nepieņemsim, tad ES mūs varēs sodīt. Iespējams, lai mīkstinātu kritiku par to, ka pašu ministrs pārāk centīgi pilda Briseles prasības, ZZS aizvadītajā nedēļā izplatīja paziņojumu, kurā pieprasa ārlietu ministrei Baibai Bražei ("Jaunā Vienotība") skaidrojumu par "plānotajām aktivitātēm, lai Latvijā tiktu atzīta līdzīga īpašā situācija kā Polijai, kas tuvākā laikā tikšot atbrīvota no Eiropas Savienības migrācijas pakta prasībām par migrantu pārvietošanu un ar to saistītajiem finansiālajiem sodiem". Kā norādījis ZZS valdes priekšsēdētājs Armands Krauze: "Latvija šodien ir līdzīgā situācijā – mūsu robeža ar Baltkrieviju un Krieviju ir Eiropas Savienības ārējā robeža. Mēs esam uzņēmuši ievērojamu skaitu Ukrainas civiliedzīvotāju, saskaramies ar pastāvīgu migrācijas spiedienu un pieaugošu militāro apdraudējumu. Ja Polija spēja panākt, lai šī situācija tiktu atzīta un novērtēta, tad Latvijai vajag spēt vismaz to pašu, un ZZS ministri ir gatavi palīdzēt Ārlietu ministrijai, aizstāvot ES līmenī stingru Latvijas pozīciju – Latvijai neuzņemt migrantus."
Savukārt ārlietu ministre Baiba Braže uz to reaģēja ar ierakstu sociālajā vietnē "X", no kā var uztvert, ka ziņa par Polijas atbrīvošanu no ES Migrācijas pakta prasībām ir nepatiesība:
"Klīst maldu ziņas ne tikai no Krievijas, bet arī Latvijas iekšienē. Jau vakar ZZS ministriem nosūtīju ziņu, ka nav tāda poļu izņēmuma par migrācijas paktu, nav tāda lēmuma. Jāpiebilst arī, ka šie jautājumi ir Iekšlietu ministrijas kompetencē."
Polijas premjera apņēmība
Mulsinošs šis ieraksts ir tāpēc, ka ZZS nebūt nav vienīgie, kas pēdējās nedēļas laikā runājuši par to, ka Polija panākusi sev īpašus noteikumus. Vairāk nekā pirms nedēļas Polijas raidorganizācija RMF neoficiāli ziņoja, ka Eiropas Komisija piekritusi atbrīvot Poliju no Migrācijas pakta solidaritātes mehānisma, ņemot vērā tās atbalstu Ukrainas bēgļiem. Līdzīgu informāciju, atsaucoties uz saviem avotiem, publicējis arī medijs "Polsat News", bet pēc tam tas parādījās arī vairākos starptautiskos medijos. Šo ziņu netieši apstiprinājis arī Polijas premjerministrs Donalds Tusks, kurš sociālajā tīklā "X" ierakstīja: "Es teicu, ka Polijā nebūs migrantu pārvietošanas – un tā arī būs! Paveikts. Mēs stiprinām robežu ar Baltkrieviju – šobrīd tā ir vislabāk apsargātā robeža Eiropā. Mēs pastiprinām vīzu un patvēruma regulējumu – Polija kļuvusi par paraugu citiem. Mēs rīkojamies, nevis tikai runājam!"
Te jāpiebilst, ka Polijas premjers šādu apņēmību bija paudis jau iepriekš. Jau šā gada februārī pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu Tusks preses konferencē sacīja: "Polija neīstenos Migrācijas paktu tā, lai mums tiktu ieviestas kādas papildu migrantu kvotas. Mēs atbalstām kopīgu Eiropas politiku pret nelegālo migrāciju, bet nepieņemsim neko, kas nozīmētu piespiedu uzņemšanu." Viņš arī vairākkārt uzsvēris to, ka Polija, sargājot savu robežu, aizsargā visu Eiropu, tāpēc ES būtu jāpalīdz Polijai, nevis tā jāsoda. Tāpat Tusks atgādinājis, ka Polija jau izpildījusi solidaritātes pienākumu, uzņemot miljoniem ukraiņu bēgļu.
Zīle: Polija to dabūs, un arī Latvijai tā jādara
Kas neļauj par to runāt kā par notikušu faktu, ir tas, ka izņēmums vēl nav apstiprināts no Eiropas Komisijas puses. Var teikt, ka tas ir procesā. "Domāju, ka Tusks noteikti to dabūs, jo valstīm ir tiesības pieprasīt izņēmuma stāvokli attiecībā uz migrantu uzņemšanas kvotām, un Polijai ir pamats. Arī Latvijai, manuprāt, ir pamats to prasīt, ņemot vērā situāciju uz mūsu robežas," "Latvijas Avīzei" sacīja Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). Tas, kur Baibai Bražei esot taisnība, – šis pirmkārt ir Iekšlietu ministrijas jautājums, lai gan tas prasītu arī premjera iesaisti. "Diemžēl no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska puses nav bijušas nekādas aktivitātes. Premjere Evika Siliņa, kā šonedēļ varēja manīt, par to tagad sākusi runāt stingrāk, varbūt Latvijas valdība sekos Polijas piemēram," spriež R. Zīle. Viņaprāt, nav labi, ja šādus jautājumus partijas sāk izmantot iekšpolitisku rēķinu kārtošanai.
"Taču ar šo valdību šajā ziņā viss izskatās slikti. Iepriekš mums bija nerakstīts likums – iekšējās lietas nenest uz Briseli. Protams, Tatjana Ždanoka to neievēroja, bet citi gan. Taču tagad es jūtu, ka ir mēģinājumi pasūdzēties un no ārpuses nokārtot, lai tikai Latvija neizstājas no Stambulas konvencijas,"
vērtē pieredzējušais EP deputāts.
Tiesa, arī Polijā šī tēma nav iztikusi bez iekšpolitiskām kaislībām. Proti, kam tad pienāksies lielākie nopelni par valstij izcīnīto atkāpi no Migrācijas pakta. Premjers Donalds Tusks to pasniedz kā savu panākumu, taču opozīcijā esošā partija "Likums un taisnīgums" uzskata, ka pateicība pienākas nesen ievēlētajam prezidentam Karolam Navrockim, kurš arī aktīvi iesaistījies šajās diskusijās.
ES Migrācijas un patvēruma pakts
Pieņemts 2024. gadā. Paredz līdzsvarot solidaritāti un atbildību starp dalībvalstīm, uzlabot robežkontroli un patvēruma procedūras, kā arī panākt to migrantu ātrāku atgriešanu, kuriem netiek piešķirts patvērums. Lielākie iebildumi bijuši pret tā saukto solidaritātes mehānismu, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāpalīdz tām, kuras uzņem lielu skaitu migrantu. To var darīt, vai nu uzņemot daļu šo migrantu, vai arī samaksājot 20 000 eiro par katru neuzņemto personu.
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
