1935. gada 24. oktobrī. Pirms 90 gadiem, gaidot togad 31. oktobrī atzīmējamo latviešu tautasdziesmu vācēja un apkopotāja Krišjāņa Barona simtgadi, "Jaunākās Ziņas" rakstīja: "Krišjāņa Barona biedrība pie Latvijas Universitātes veikusi jau priekšdarbus Kr. Barona tēla izveidošanai, lai uzstādītu to apstādījumos pie Latvijas Universitātes.

Reklāma

Tēlnieka Gustava Šķiltera mets, ko viņš veidojis pēc Kr. Barona paša viņa dzīves labākajā posmā, ir dabūjis jau lietpratēju komisijas atzinumu. Kr. Barona piemineklis ir latviešu inteliģences, it īpaši skolu jaunatnes un skolotāju, goda lieta. Ja katrs latviešu pamatskolnieks ziedotu 10 santīmus, tad sanāktu kopā ap 15 000 latu, ja katrs vidusskolas un arodskolas audzēknis ziedotu 20 santīmus, iznāktu ap 4000 latu. Kr. Barona biedrība, saziņā ar Izglītības ministriju, griežas pie visiem latvju skolotājiem un skolēniem ar lūgumu – atsaukties uz šo aicinājumu." Pieminekli plānoja uzstādīt laukumiņā kanālmalas apstādījumos, pāri ielai iepretī LU ieejai – vietā, kur 2008. gadā tikpat neveiksmīgi lūkoja iekārtot stilizēta rakstāmgalda formā iecerēto piemiņas zīmi izcilajiem valodniekiem Kārlim Mīlenbaham (1853–1916) un Jānim Endzelīnam (1873–1961).

1935. gadā Krišjāņa Barona biedrības nodoms simboliski ielikt pamatu Dainu tēva piemineklim cieta neveiksmi, jo neizdevās savākt līdzekļus, kaut prese jau klāstīja, ka G. Šķiltera izgatavotā sēdošā figūra būšot "divas reizes lielāka par cilvēka dabisko augumu", to atliešot bronzā un likšot uz granīta postamenta. Tāmi aprēķināja uz 30 tūkstošiem latu. Biedrība solījās tos savākt līdz K. Barona 101. dzimšanas dienai 1936. gadā. Lielāko daļu summas savāca, bet praktiskā darbība nesekoja, jo nolēma tomēr rīkot metu konkursu. 1939. gada martā pieminekļa žūrija par piemērotāko izvēlējās Teodora Zaļkalna piedāvājumu, kur K. Barons sēž augstā krēslā. Granīta postamenta sānos plānoja izveidot divus bronzas ciļņus. "Viens no tiem attēlos Līgo vakaru, kad Barona tēvs un Barona māte vaiņagiem galvā sagaida līgotājus. Otrs cilnis attēlo darbu motīvu – arāju, kas atgriežas no darba," 1939. gada 12. martā vēstīja avīze "Rīts". Tagad pieminekli grasījās atklāt 1940. gada 31. oktobrī. Bet nu nāca okupācija un karš. 

Iecere piepildījās tikai K. Barona 150. gadskārtā 1985. gadā. Pēc saglabātā ģipša modeļa T. Zaļkalna redzējumu akmenī īstenoja tēlnieks Kārlis Baumanis. 

Taču bez sānu ciļņiem. Turklāt figūru uzstādīja Siguldā, ne Rīgā, jo tur Dainu tēvu 1985. gadā nolēma godināt ar tēlnieces Leas Davidovas-Medenes un arhitekta Gunāra Asara izveidoto pieminekli. Tikai nevis LU priekšā, bet Vērmanes dārzā.

"Rīgas Ziņas", 1925. gada 24. oktobrī

Ormaņi uzbrūk autošoferiem. Pagājušā naktī pie viesnīcas "Frankfurte p. Mainas" Brīvības ielā vairāki ormaņi mēģinājuši uzbrukt taksometra šoferim. Viens no ormaņiem ar atvāztu kabatas nazi meties pie šofera ar nodomu to ievainot, bet šofers paspējis izvilkt revolveri un uzbrucēju atgaiņāt. Uzbrukums, šofers domā, noticis aiz maizes naida. Šoferi norāda, ka viņiem diezgan bieži nākas saķerties ar ormaņiem stāvēšanas vietās. Arī publika dabū ciest no ormaņu rupjībām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu