Ogre atļaujas vērienu. Dome drīz sasniegs pieļaujamo aizņemšanās limitu

Ogres novads ir viena no pašvaldībām, kuru finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nesen valdības sēdē minēja starp tām, kuru aizņemšanās limits drīz sasniegs pieļaujamo robežu.

+8 foto

Ogre atļaujas vērienu

Ogres novads ir viena no pašvaldībām, kuru finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nesen valdības sēdē minēja starp tām, kuru aizņemšanās limits drīz sasniegs pieļaujamo robežu.

Ogres novada dome gribēja aizņemties naudu Valsts kasē, lai veidotu bērnu rotaļu laukumu senas latviešu koka pils stilizētā veidolā. Finanšu ministrija iebildusi, ka tas nevarētu būt prioritārais projekts, kam var aizņemties. No idejas par rotaļu laukuma izveidi priekšsēdis nav atteicies. "Mums ir daudz mežu, mēs to uzbūvēsim," sacīja domes priekšsēdētājs E. Helmanis. "Rotaļlaukuma teritorijā paredzēts izvietot ne tikai atpūtas un izklaides instalācijas (koka pils, slīdkalniņi, kāpšanas tīkls, šūpoles u. c.), bet arī āra šaha laukumu ar stilizētām senlatviešu un seno laiku koka figūrām – ķēniņš, ķēniņiene, karavadoņi, jātnieki, torņi, karavīri u. c., simbolizējot latviskumu, diženumu un spēku un izglītojot jauno paaudzi par Latvijas vēstures sākumposmu. Laukumā plānots uzstādīt koka skulptūras ar seno virsaišu, iedzīvotāju atveidojumiem, aizsargsienā – informatīvos stendus ar informāciju par Ogres novada un Latvijas senvēsturi – pilskalniem, virsaišiem," vēstīts projekta aprakstā Ogres novada domes mājaslapā, kad projekta iecere augustā tika nodota iedzīvotājiem apspriešanai.

1 / 2

Foto: Projekta vizualizācija

Taču atšķirībā no Rēzeknes Rīgas tuvumā esošā un iedzīvotāju skaita ziņā lielākā (61 700 iedzīvotāji) novada rocība atļaujot īstenot vērienīgus projektus, "Latvijas Avīzei" apstiprināja novada priekšsēdis Egils Helmanis (Nacionālā apvienība). Oktobra vidū komitejas sēdē viņš gan aicināja deputātus ielāgot, ka ar finansējumu būs jāapietas taupīgāk, jo ir īstenoti vairāki projekti, kuriem būs nepieciešami uzturēšanas izdevumi, finansējums aprīkojumam un iestāžu darbinieku algām.

Taču Ogres novada domei padomā ir vēl vairāki lieli projekti – vispirms jau Neatkarības laukums, kuru paredzēts izveidot vietā, kur agrāk bija pilsētas centrs, bet tagad esot palikuši tikai humpalu veikali. "Mums šī pilsētas daļa ir jāatdzīvina. Tad mēs izskatīsimies kā cienījama valstspilsēta," pagājušajā nedēļā domes sēdē sacīja E. Helmanis.

Valstspilsētas statusu Ogre ieguva tikai īsi pirms novadu reformas, pateicoties politiskajam atbalstam Saeimā, kur mēra pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai (NA) bija liela ietekme agrākajās koalīcijās. Administratīvi teritoriālās reformas laikā NA šo ietekmi prata izmantot, jo bez frakcijas balsīm reformu nevarētu īstenot, tās esot respektētas, arī pieņemot lēmumu par turīgā Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam, kam ikšķilieši skaļi pretojās.

Partija rūpējās par Ogres novadu

Nacionālā apvienība gadiem rūpējusies, lai Ogres novadu neapdalītu tad, kad pašvaldībām deva valsts budžeta naudu. 

No valsts investīciju programmas augstas gatavības pašvaldību projektiem Ogres novadam tika finansējums vairākiem projektiem, kamēr daži novadi neguva atbalstu nevienai iecerei. 

Tā bija īpaša programma, no kuras mērķdotācijas vietvaras saņēma divas reizes – pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām un vasarā pirms 14. Saeimas vēlēšanām.

Valsts kasē ņemtais aizdevums domēm uzliek saistības, bet investīciju programmas līdzekļiem tikai bija jānodrošina neliels līdzfinansējums. Tagad tādas programmas vairs nav. Bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam ("Apvienotais saraksts"), kura iepriekš vadītā Ādažu novada projektus valdība noraidīja, bija aizdomas, ka nauda tiek sadalīta pēc valdošo partiju ieskatiem. Viņaprāt, ir jāizstrādā tāda sistēma, lai pēc vienotiem kritērijiem notiek taisnīga valsts investīciju sadale.

Purvīša muzejs Ogres novadā.

Foto: Publicitātes

Ogres novads 2022. gadā no šīs programmas saņēma atbalstu Jauniešu mājas pārbūvei Ogrē, pakalpojumu centra izveidei Ikšķilē, Skolas ielā 4, klinšu kāpšanas sienai Ogrē, Taurupes muižas klēts rekonstrukcijai un ēkas pārbūvei Ķeipenē par daudzfunkcionālo centru. Nesen Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" atgādināja, ka agrāk Ogres novads atbalstīts arī no deputātu kvotām, kā arī no ministriju programmām. Raidījums vērsa uzmanību, ka vairākus gadus piešķirts finansējums novadā esošajam privātajam Vilhelma Purvīša muzejam, kurš 2022. gadā saņēma naudu no deputātu kvotām, bet 2023. gadā – no Kultūras ministrijas programmas kā nozīmīgs kultūras objekts. Aizejošā valdība 200 000 eiro šim muzejam bija paredzējusi arī 2024. gadā, bet jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") paudusi uzskatu, ka spēles noteikumiem ir jābūt godīgiem un nedrīkst būt īpaša attieksme pret tiem, kas pietuvināti varai.

Helmanis: "Mums nav jāuztraucas."

Evikas Siliņas ("JV") vadītajā valdībā tagad Nacionālās apvienības vairs nav, bet tas neaptur Ogres novada domes plānus īstenot vērienīgus projektus un cerēt arī uz valsts atbalstu. Domes komitejas sēdē E. Helmanis informēja, ka ir vairāki uzceltie objekti, kam būs nepieciešams finansējums uzturēšanās izdevumu segšanai, aprīkojumam, darbinieku algām. Starp tiem ir, piemēram, Ogres jaunā ģimnāzija, Kaibalas bērnudārzs, ēka Ikšķilē, Skolas ielā 4, arī Taurupes muižas klēts.

"Tur, kur būvējām, mums ir jāpalaiž pakalpojumi. Tā nav tikai mūsu problēma. Es skatos uz valdības pusi. Ceru, ka "Jaunā Vienotība" mums palīdzēs. 

Un gribu kliedēt baumas, ka mēs esam nākamie aiz Rēzeknes. Tie ir meli. Pirmajā vietā ir Alūksnes novads, tad Rēzekne, mēs kādi piektie vai sestie," sēdē teica E. Helmanis. 

Finanšu ministrijas dati liecina, ka Ogres novads lielāko uzņemto saistību ziņā ir ceturtais.

E. Helmanis "Latvijas Avīzei" paskaidroja, ka prognozētie pašvaldības ieņēmumi nākamgad ir 8,5% – vidēji pašvaldībās tie ir 7,9%. Saistību apmērs esot 15% no pieļaujamiem 20%. "Mēs esam stabils novads ar stabiliem ieņēmumiem. Mums nav jāuztraucas," uzskata E. Helmanis.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis negrasās atkāpties no plāniem īstenot vērienīgus projektus un cerēt arī uz valsts atbalstu.

Foto: Publicitātes

Vaicāts, uz kādu tieši valsts atbalstu viņš cer, jo nav ne investīciju programmas, ne Saeimas tā saukto deputātu kvotu, E. Helmanis ar zināmu sarūgtinājumu atbildēja, ka vairs nav arī "Latvijas valsts mežu" atbalsta pašvaldību bērnu rotaļu laukumu izveidei. ""Jaunajai Vienotībai" ir jārūpējas ne tikai par savām pašvaldībām, bet par visiem. Valmierā, kas ir "Vienotības" pašvaldība, bērnu laukumu uzcēla. Mēs gadu strādājām pie šā projekta, bet atbalstu nesaņēmām," saka Ogres novada mērs. Runa ir par bērnu rotaļu laukumu, kas būtu veidots kā senlaiku koka pils. Kad dome vēlējās ņemt tam aizņēmumu Valsts kasē, Finanšu ministrija iebildusi, ka tas nevarētu būt prioritārais projekts, kam var aizņemties. Tā vietā dome nolēma aizņemties, lai īstenotu Neatkarības laukuma projektu. No idejas par rotaļu laukuma izveidi priekšsēdis nav atteicies. "Mums ir daudz mežu, mēs to uzbūvēsim, lai bērni redz, ka agrākos laikos cilvēki dzīvoja senlaiku koka pilīs," sacīja E. Helmanis.

Priekšsēdim vēl daudz ieceru

Par katru īstenoto projektu mērs gatavs ilgi stāstīt, jo īpaši par jauno moderno ģimnāziju, kurā bērniem prieks mācīties, bet uz skolotāju vietām kandidāti esot stāvējuši rindā. Šis projekts prasījis lielākos finanšu ieguldījumus. Ne mazāk lepns mērs ir par jauno bibliotēku, kur apmeklētāju skaits esot trīskāršojies, bērni ar prieku nākot uz bibliotēku. Ir arī bibliobuss, kas ved grāmatas uz pagastiem – ikviens varot pasūtīt lasāmvielu un saņemt to autobusa pieturā. Mērs ir sajūsmā arī par klinšu kāpšanas sienu, bet konkrēti nepateica, cik izmaksā tās uzturēšana un kāda ir atdeve.

Šovasar pabeigta jaunā Ogres Valsts ģimnāzijas ēka.

Foto: Publicitātes

Vietējā sabiedrībā pretrunīgi ir vērtēts pašvaldības lēmums iegādāties ēku Brīvības ielā 2, lai tajā izveidotu vēstures ekspozīciju. Bet E. Helmanis atbild – cilvēkiem ir jāzina valsts vēsture un centrā nedrīkst stāvēt nesakopts īpašums.

Bija informācija, ka līdzīgi kā Rēzeknē arī bijušajā Ogres sanatorijā ir iecerēts SPA komplekss. "Nu ko lai es jums atbildu. Tas nav pašvaldības mērķis. Meklējam investoru. Mūsu uzdevums ir radīt vidi, lai piesaistītu investorus," teica E. Helmanis. Visi lielie projekti ir saistīti ar Ogri, kurā būs arī Muzikālais teātris.

Lielvārde un Ikšķile nejūtas līdzvērtīgi

Taču Ogres novadā pēc reformas ir arī agrākais Ķeguma, Lielvārdes un Ikšķiles novads. E. Helmanis apgalvo, ka Ogres pilsētas projekti lielākoties ir sākti pirms novadu reformas. Taču šajā sasaukumā lielākie ieguldījumi esot Lielvārdes novada teritorijā, kur tiekot būvēts jauns moduļu tipa bērnudārzs, Jumpravā esot jauna estrāde, bet Kaibalā būs bērnudārzs. Savukārt Ikšķiles novadā tiekot īstenots projekts Skolas ielā 4, kur būšot doktorāts, bibliotēka un izstāžu zāle.

Abi pieminētie projekti – Lielvārdes bērnudārzs un ēka Ikšķilē – ir ar savu priekšvēsturi. Abus projektus pašvaldības saka īstenot jau pirms novadu reformas, bet abus Ogres novada vadība noraidīja. 

Lielvārdē bērnudārzs bija iecerēts nevis moduļa tipa ēkā, bet mājīgākās telpās, cenā iekļaujot arī aprīkojumu, kas tagad vēl būs jāiegādājas. Iepirkums jau bija izsludināts un noskaidrots uzvarētājs, bet jaunā novada vadība nebija gatava slēgt ar uzņēmēju līgumu, izvēloties īstenot citu projektu. "Sanāca prastāks, dārgāks un mazāks (160 bērnu vietā tas paredzēts 120 bērniem)," tagad "Latvijas Avīzei" atzina bijusī Lielvārdes novada priekšsēdētāja Santa Ločmele ("Kustība Par"), kura ir viena no retajām, kas Ogres novada domes sēdēs uzdod asākus jautājumus. Pārsvarā sēdēs diskusiju tikpat kā nav.

Opozīcija maza

E. Helmanim ir taisnība, ka viņam opozīcijas neesot. No 23 deputātiem opozīcijā ir tikai četri – divi no "Kustības Par" un divi no Latvijas Reģionu apvienības, kuras sarakstu veidoja bijušie Ikšķiles deputāti. Viens no viņiem – Toms Āboltiņš – "Latvijas Avīzei" atzina, ka opozīcijai informācija netiekot sniegta un viņam neesot zināms, kas iecerēts ēkā Skolas ielā 4. Šo projektu vēlējās un varēja īstenot vēsturiskais Ikšķiles novads, bet ikviena iecere tam pirms reformas bija jāsaskaņo ar Ogri kā lielāko jaunveidojamā novada pašvaldību. Toreiz E. Helmanis esot liedzis projektu īstenot.

Ogres novada priekšsēdis to apstiprina, jo ikšķilieši gribējuši ņemt kredītu, bet viņš uzskatījis, ka varēs dabūt naudu no valsts budžeta, kas arī izdevies. 

Tas ir viens no augstas gatavības projektiem, kuram nedaudz vairāk kā vienu miljonu eiro valdība piešķīra no investīciju programmas. Uz vaicāto, kāpēc dome nobremzēja bērnudārza celtniecību Lielvārdē, E. Helmanis atbildēja, ka šaubas esot radījusi konkursa uzvarētāja reputācija. Abos gadījumos projektu realizācija tagad varētu izmaksāt dārgāk, kas, pēc E. Helmaņa domām, esot skaidrojams ar celtniecības izmaksu paaugstināšanos.

Esot jāvērtē katra projekta atdeve

Pat ja opozīcijas deputāti iebilst domes vadībai, viņos reti kad ieklausās. S. Ločmele piekrīt, ka ir jābūvē bērnudārzi, jauna un moderna vidusskola. "Taču katrs projekts ir jāpārdomā, izvērtējot, cik lielas būs tā uzturēšanas izmaksas un atdeve nākotnē. Vai šī nauda nebūtu vairāk vajadzīga citur," teica S. Ločmele. Augustā dome esot atklājusi ēku, kurā paredzēti sociālo grupu dzīvokļi, bet tā vēl nav iekārtota, kam arī būs nepieciešams finansējums.

Par Jumpravas estrādi vietējiem iedzīvotājiem ir prieks, bet jādomā, kā to piepildīt, lai ieguldījumi tajā atmaksātos. Par katru plānoto projektu tiek veiktas iedzīvotāju aptaujas, bet to rezultāti būtu objektīvāki, ja cilvēkiem būtu pieejama informācija par projekta izmaksām, uzskata S. Ločmele.

T. Āboltiņš atzina, ka Ikšķilē neesot saticis nevienu iedzīvotāju, kas teiktu, ka jaunajā Ogres novadā ir labāka dzīve. 

Iepriekš pašvaldība varējusi ieguldīt finansējumu savā attīstībā, bet šogad bijušais Ikšķiles novads no Ogres novada domes neesot saņēmis atbalstu savām agrākajām aktivitātēm, arī neviena iela Ikšķilē neesot no jauna saremontēta. Ja rītos pavērojot automašīnu kustību, redzams, ka vidēji no vienpadsmit mašīnām viena aizbraucot Ogres virzienā, bet desmit Rīgas (arī Salaspils) virzienā, apgalvo T. Āboltiņš.

Jāatgādina, ka, zaudējot iespēju saglabāt savu novadu, Ikšķile bija gatava pievienoties Salaspilij, bet bijušais Ikšķiles novada priekšsēdis Indulis Trapiņš, kas tagad arī domē ir E. Helmaņa komandā, nebija pietiekami aktīvs sarunās ar Salaspils novada vadību, lai Ikšķile varētu apvienoties ar Salaspili, tam nebija politiskā atbalsta arī Saeimā.