Ogres novads ir viena no pašvaldībām, kuru finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") nesen valdības sēdē minēja starp tām, kuru aizņemšanās limits drīz sasniegs pieļaujamo robežu.
Taču atšķirībā no Rēzeknes Rīgas tuvumā esošā un iedzīvotāju skaita ziņā lielākā (61 700 iedzīvotāji) novada rocība atļaujot īstenot vērienīgus projektus, "Latvijas Avīzei" apstiprināja novada priekšsēdis Egils Helmanis (Nacionālā apvienība). Oktobra vidū komitejas sēdē viņš gan aicināja deputātus ielāgot, ka ar finansējumu būs jāapietas taupīgāk, jo ir īstenoti vairāki projekti, kuriem būs nepieciešami uzturēšanas izdevumi, finansējums aprīkojumam un iestāžu darbinieku algām.
Taču Ogres novada domei padomā ir vēl vairāki lieli projekti – vispirms jau Neatkarības laukums, kuru paredzēts izveidot vietā, kur agrāk bija pilsētas centrs, bet tagad esot palikuši tikai humpalu veikali. "Mums šī pilsētas daļa ir jāatdzīvina. Tad mēs izskatīsimies kā cienījama valstspilsēta," pagājušajā nedēļā domes sēdē sacīja E. Helmanis.
Valstspilsētas statusu Ogre ieguva tikai īsi pirms novadu reformas, pateicoties politiskajam atbalstam Saeimā, kur mēra pārstāvētajai Nacionālajai apvienībai (NA) bija liela ietekme agrākajās koalīcijās. Administratīvi teritoriālās reformas laikā NA šo ietekmi prata izmantot, jo bez frakcijas balsīm reformu nevarētu īstenot, tās esot respektētas, arī pieņemot lēmumu par turīgā Ikšķiles novada pievienošanu Ogres novadam, kam ikšķilieši skaļi pretojās.
Partija rūpējās par Ogres novadu
Nacionālā apvienība gadiem rūpējusies, lai Ogres novadu neapdalītu tad, kad pašvaldībām deva valsts budžeta naudu.
No valsts investīciju programmas augstas gatavības pašvaldību projektiem Ogres novadam tika finansējums vairākiem projektiem, kamēr daži novadi neguva atbalstu nevienai iecerei.
Tā bija īpaša programma, no kuras mērķdotācijas vietvaras saņēma divas reizes – pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām un vasarā pirms 14. Saeimas vēlēšanām.
Valsts kasē ņemtais aizdevums domēm uzliek saistības, bet investīciju programmas līdzekļiem tikai bija jānodrošina neliels līdzfinansējums. Tagad tādas programmas vairs nav. Bijušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam ("Apvienotais saraksts"), kura iepriekš vadītā Ādažu novada projektus valdība noraidīja, bija aizdomas, ka nauda tiek sadalīta pēc valdošo partiju ieskatiem. Viņaprāt, ir jāizstrādā tāda sistēma, lai pēc vienotiem kritērijiem notiek taisnīga valsts investīciju sadale.
Ogres novads 2022. gadā no šīs programmas saņēma atbalstu Jauniešu mājas pārbūvei Ogrē, pakalpojumu centra izveidei Ikšķilē, Skolas ielā 4, klinšu kāpšanas sienai Ogrē, Taurupes muižas klēts rekonstrukcijai un ēkas pārbūvei Ķeipenē par daudzfunkcionālo centru. Nesen Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" atgādināja, ka agrāk Ogres novads atbalstīts arī no deputātu kvotām, kā arī no ministriju programmām. Raidījums vērsa uzmanību, ka vairākus gadus piešķirts finansējums novadā esošajam privātajam Vilhelma Purvīša muzejam, kurš 2022. gadā saņēma naudu no deputātu kvotām, bet 2023. gadā – no Kultūras ministrijas programmas kā nozīmīgs kultūras objekts. Aizejošā valdība 200 000 eiro šim muzejam bija paredzējusi arī 2024. gadā, bet jaunā kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie") paudusi uzskatu, ka spēles noteikumiem ir jābūt godīgiem un nedrīkst būt īpaša attieksme pret tiem, kas pietuvināti varai.
Helmanis: "Mums nav jāuztraucas."
Evikas Siliņas ("JV") vadītajā valdībā tagad Nacionālās apvienības vairs nav, bet tas neaptur Ogres novada domes plānus īstenot vērienīgus projektus un cerēt arī uz valsts atbalstu. Domes komitejas sēdē E. Helmanis informēja, ka ir vairāki uzceltie objekti, kam būs nepieciešams finansējums uzturēšanās izdevumu segšanai, aprīkojumam, darbinieku algām. Starp tiem ir, piemēram, Ogres jaunā ģimnāzija, Kaibalas bērnudārzs, ēka Ikšķilē, Skolas ielā 4, arī Taurupes muižas klēts.