Nīderlandē trešdien notikušajās parlamenta vēlēšanās labākos rezultātus uzrādījusi liberālā partija "Demokrāti 66" ("D66") un Gērta Vildersa vadītā labēji populistiskā Brīvības partija (PVV).

Reklāma

Pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas zināms, ka abi šie politiskie spēki ieguvuši pa 26 vietām Nīderlandes parlamentā, kurā kopā ir 150 deputāti. Par šādiem rezultātiem ziņojusi vietējā aģentūra ANP. Lai arī galīgais vietu sadalījums vēl var mainīties, jau tagad var teikt, ka liberālie spēki ir nostartējuši negaidīti sekmīgi, bet PVV rezultāts ir krietni vājāks nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2023. gada novembrī, kad Vildersa vadītā partija ierindojās pirmajā vietā ar 37 deputātu mandātiem.

Liberāļu izvirzīšanās

Pēc 2023. gada parlamenta vēlēšanām Nīderlandē tika izveidota konservatīvo spēku koalīcija, kurā piedalījās arī Brīvības partija, tomēr koalīcijas partneri bloķēja Vildersa centienus ieņemt premjera amatu. Sarunas par valdības izveidošanu ilga septiņus mēnešus, un beigās to dalībniekiem izdevās vienoties par bijušo izlūkdienesta vadītāju Diku Shofu kā kompromisa figūru. Koalīcija tomēr sabruka jau pēc 11 mēnešiem, kad to atstāja Brīvības partija, nespējot rast kopīgu valodu ar partneriem imigrācijas ierobežošanas jautājumā. Pēc šiem notikumiem nācās rīkot pirmstermiņa vēlēšanas. To rezultātā par lielāko uzvarētāju uzskatāma liberālā "D66", kuras iegūtās 26 vietas ir 1966. gadā dibinātās partijas visu laiku labākais sniegums parlamenta vēlēšanās. Vēl pirms diviem gadiem tā ieguva deviņas vietas Nīderlandes parlamenta apakšnamā. Domājams, ka "D66" būs noteicošā loma jaunās valdības veidošanā. Partijas līderis Robs Jetens vēlēšanu naktī tomēr uzsvēra, ka vēlēšanu uzvarētājam pirmo reizi ir tik mazs izcīnīto vietu skaits, tāpēc būs svarīgi izveidot koalīciju, kas pārstāvētu "plašu politisko centru". Kā iespējamos koalīcijas partnerus viņš nosaucis kristīgos demokrātus (izcīnītas 18 vietas), Darba partijas un "Zaļo kreiso" apvienību (20 vietas), kā arī centriski labējo Tautas partiju brīvībai un demokrātijai (22 vietas), kuru pārstāvējis 14 gadus Nīderlandes valdību vadījušais Marks Rite, kurš pašlaik ir NATO ģenerālsekretārs. Ja 38 gadus vecajam Jetenam izdosies izveidot valdību, viņš kļūs par Nīderlandes mūsdienu vēsturē jaunāko valdības vadītāju un arī par pirmo, kurš atklāti atzinis savu homoseksualitāti. Jetens Rutes ceturtajā kabinetā ieņēma vicepremjera, kā arī klimata un enerģētikas ministra amatus, bet pašlaik viņš ir opozīcijā esošo "D66" parlamenta frakcijas vadītājs. Nīderlandes pilsētā Leidenē vēlēšanu naktī uzrunājot atbalstītājus, liberāļu līderis uzsvēra, ka populistisko spēku uzvaras gājiens nav neapturams. 

"Mēs esam parādījuši ne tikai Nīderlandei, bet arī visai pasaulei, ka populistu un labējo ekstrēmistu kustības ir iespējams pieveikt," 

paziņoja Jetens. Apskatnieki norāda, ka Jetens pirms vēlēšanām gandrīz nepārtraukti ir bijis redzams televīzijā un sniedzis intervijas, kas ļāvis audzēt liberāļu popularitāti. Viņam arī izdevies pārvarēt savulaik kritiķu doto iesauku "Robots Jetens", ko viņš iemantoja par pārlieko stīvumu, atbildot uz žurnālistu jautājumiem. Liberāļu kampaņa pagāja zem lozunga "Tas ir iespējams", ko apskatnieki saista ar bijušā ASV prezidenta Baraka Obamas savulaik izmantoto "Jā, mēs varam".

Imigrācija un mājokļu trūkums

Pirms vēlēšanām Nīderlandē vēlētāji par vienu no nozīmīgākajiem jautājumiem bija nosaukuši nepieciešamību pēc jauniem mājokļiem. Tiek rēķināts, ka pašlaik valstī ar 18 miljoniem iedzīvotāju ir 400 000 mājokļu iztrūkums. "D66" šo problēmu solījuši risināt, uzbūvējot desmit jaunas pilsētas. Uzmanības centrā nonākusi arī nepieciešamība ierobežot imigrāciju. Tieši imigrācijas jautājuma dēļ sabruka iepriekšējā koalīcija. Apskatnieki pieļauj, ka Vilderss daļu vēlētāju zaudējis tieši tāpēc, ka pēc koalīcijas izjukšanas pārējās vadošās partijas paziņojušas, ka ar labējo līderi vairs nesadarbosies. Vilderss priekšvēlēšanu laikā aicināja apturēt patvēruma meklētāju uzņemšanu, bet bruņotos spēkus izmantot robežas drošības garantēšanai. Vēlēšanu rezultāti tomēr bijuši vājāki, nekā cerēts, atzinis Brīvības partijas līderis. Viņš tomēr no politikas prom iet negrasās. "Jūs no manis netiksiet vaļā, kamēr man nebūs astoņdesmit," paziņoja Vilderss, kurš pašlaik ir sešdesmit divus gadus vecs. Par atkāpšanos savukārt paziņojis Darba partijas un "Zaļo kreiso" apvienības vadītājs Franss Timmermanss, kurš iepriekš Eiropas Komisijā atbildēja par klimata politiku. Nīderlandiešu politikas veterāna vadībā kreiso spēku apvienība vēlēšanās izcīnīja 20 vietas, kas ir mazāk, nekā tika cerēts. Timmermanss acīmredzami pietiekami labi nespēja izmantot vēlētāju neapmierinātību ar labējo partiju varas laikā radušos politisko haosu, secina izdevums "Politico". Nīderlandes parlaments ierasti ir ļoti sadrumstalots, jo tajā iekļūt var ikviena partija, kuru atbalstījuši 0,67% vēlētāju. Jaunajā parlamenta sasaukumā varētu būt iekļuvuši 15 politiskie spēki.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu