Ministrei Bērziņai, kura pati ilgstoši ir vadījusi Kuldīgas novada pašvaldību, vajadzētu saprast jēdzienu atšķirību.

Reklāma
Māra Libeka.

Aizvadītajā piektdienā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība") intervijā Latvijas Radio paziņoja, ka viņa tuvāko nedēļu laikā plānojot atlaist no amata Rēzeknes domes priekšsēdētāju Aleksandru Bartaševiču ("Kopā Latvijai"): "Šobrīd mums ir pietiekami materiāli, lai atbrīvotu Rēzeknes mēru no amata. Mēs esam saņēmuši informāciju no Finanšu ministrijas. Finanšu ministrija arī vērsusies tiesībsargājošajās instancēs par pārkāpumiem, kurus ir izdarījis Rēzeknes mērs, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiek veikts skrupulozs darbs pie tiesiskā pamatojuma, lai tas būtu pārdomāts. Lēmums ir ļoti rūpīgi jāsagatavo, jo mēs pieļaujam, ka Rēzeknes mērs vērsīsies tiesā."

Lai kādas antipātijas man un citiem būtu pret nesaimniecisko, izšķērdīgo Bartaševiču, tomēr Latvija ir tiesiska valsts, kur ir jāievēro likumi, un neviens no tiem nedod tik lielu varu ministram, lai viņš vienā mirklī iejauktos pilsoņu likumīgi ievēlētas pārstāvniecības darbā, patriecot domes priekšsēdētāju. 

Likums noteic, ka ministrs drīkst ar motivētu rīkojumu atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja viņš nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai tiesas spriedumus. 

Atstādinātajiem pašvaldību vadītājiem ir tiesības doties uz tiesu un mēneša laikā apstrīdēt ministra rīkojumu. Tikai tad, ja tiesa šo pieteikumu noraida, kā arī tad, ja domes priekšsēdētājs neizmanto šīs savas tiesības (un Bartaševičs noteikti nebūs tas, kas laidīs garām izdevību tiesāties), ministrs var apgalvot, ka pašvaldības vadītājs ir atlaists no tās dienas, kad stājas spēkā tiesas spriedums. Spilgtākais piemērs ir bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs saskaņietis Nils Ušakovs, kurš joprojām tiesājas, jo uzskata, ka toreizējais ministrs Juris Pūce ("Latvijas attīstībai") ir izdevis nelikumīgu rīkojumu par viņa atstādināšanu. Administratīvā rajona tiesa atzina šo rīkojumu par tiesisku un pamatotu, bet Administratīvā apgabaltiesa noraidīja Ušakova sūdzību. Viņš ir iesniedzis kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā un tā vēl nav izskatīta. "Jebkurā gadījumā domes priekšsēdētāja atlaišana ir pēdējais un vissmagākais represīvais pēckontroles līdzeklis. To pieļaujams izmantot tikai tad, ja visi citi līdzekļi nav spējuši atjaunot tiesisku un efektīvu pašvaldības darbību," norādījusi Administratīvā rajona tiesa.

Ir bijis arī pretējs skaļi izskanējis gadījums, proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža, kurš bija ievēlēts no Reformu partijas, pirms vienpadsmit gadiem atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, kurš tāpat kā Ušakovs izmantoja savas tiesības vērsties tiesā. Administratīvā rajona tiesa Liepājā pilnībā apmierināja Lemberga prasību atcelt Sprūdža rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas.

 Sprūdžs savu rīcību toreiz pamatoja, jo no Ģenerālprokuratūras esot saņēmis "šokējošu" informāciju par Lemberga "saimniekošanu" Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā 

un tiesā iesniedza vairāku lappušu juridiskos argumentus savam lēmumam.

Ministrei Bērziņai, kura pati ilgstoši ir vadījusi Kuldīgas novada pašvaldību, vajadzētu tomēr saprast, ka atstādināšana no amata pienākumu pildīšanas nav gluži tas pats, kas atlaišana jeb atbrīvošana no amata.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība").

Kad tika izstrādāts pirmais Pašvaldību likums, un tas bija tālais 1994. gads, deputāti daudz debatēja par jēdzieniem "atstādināt" un "atcelt". Toreizējais Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš skaidroja kolēģiem komisijas pieņemto redakciju, īpaši uzsverot, ka ministrs pašvaldības vadītāju vispirms "atstādina, nevis atceļ": "Mūsuprāt, šāda kārtība ir demokrātiska, jo pēdējo vārdu saka tiesa," toreiz secināja Lagzdiņš.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība ne reizi vien ir rosinājusi, ka tieši tiesai ir jābūt tai institūcijai, kas pasaka galavārdu – ir vai nav pašvaldības vadītājs rīkojies nelikumīgi.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.