4.3 °C
Otrdien, 28. oktobrī no rīta pie Rīgas pils notika monarhu oficiālā sagaidīšanas ceremonija, kam sekoja Latvijas un Dānijas delegāciju sarunas.
Tad karaļpāris kopā ar Latvijas Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, vēlāk tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu un Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Pēcpusdienā karalis un karaliene apmeklēja Latvijas Okupācijas muzeju, Latvijas Kultūras akadēmiju un jūgendstila kvartālu Alberta ielā Rīgā. Vakarā Rīgas pilī notika valsts vakariņas, ko par godu Dānijas karaļa un karalienes vizītei rīkos Valsts prezidents.
Plānots, ka šodien monarhi kopā ar Latvijas Valsts prezidentu apmeklēs Ādažu vidusskolu, kur piedalīsies valsts aizsardzības mācības nodarbībā, kā arī Ādažu militāro bāzi, kur tiksies ar Latvijas un Dānijas karavīriem un aizsardzības ministriem. Vizītes noslēgumā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notiks Dānijas rīkota pieņemšana.
Latvijas un Dānijas attiecību pamatā ir kopīga izpratne un interese par drošību un labklājību reģionā, teicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš otrdien Rīgas pilī uzņēma Dānijas karaļpāri.
Kā informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā pārrunātas abu valstu divpusējās attiecības, sadarbība aizsardzības jomā, Baltijas jūras reģiona drošības jautājumi, kā arī atbalsts Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Valsts prezidents izteicis pateicību Dānijas karaliskajai ģimenei par personīgo ieguldījumu Dānijas un Latvijas attiecību stiprināšanā. Rinkēvičs atzinīgi novērtējis labo sadarbību aizsardzības industrijas jomā, ko apliecina Dānijas–Latvijas Aizsardzības industrijas dienas, kas piesaistījušas uzņēmumu interesi gan no Dānijas, gan Latvijas. Latvijas prezidents paudis gandarījumu, ka Dānijas karaļpāra valsts vizītes laikā tiks parakstīti divi dokumenti, kas veicinās ciešāku sadarbību gan kvantu zinātnes, gan aizsardzības jomā. Rinkēvičs izteicis atzinību un pateicību par Dānijas ieguldījumu Latvijas un vienlaikus arī NATO austrumu flanga drošības stiprināšanā. Dānija kopā ar Latviju ir izveidojusi un vada NATO Daudznacionālo divīzijas štābu "Ziemeļi", lai stiprinātu NATO kolektīvo atturēšanu un aizsardzību, nodrošinot komandvadības elementu Baltijas reģionā. Dānijas Bruņotie spēki arī ir daļa no NATO Daudznacionālās brigādes Latvijā. Valsts prezidents augstu novērtējis Dānijas sniegto visaptverošo atbalstu Ukrainai tās cīņā pret agresoru Krieviju.
Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", Ordeņu kapituls nolēmis apbalvot Dānijas karali Frederiku X un karalieni Mēriju, kā arī augstas amatpersonas ar Latvijas valsts apbalvojumiem. Ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvota un Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieres pakāpē iecelta Dānijas karaliene Mērija, savukārt ar Viestura ordeni apbalvots Dānijas karalis Frederiks X, kurš iecelts par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri. Vairākām citām amatpersonām piešķirts Viestura ordenis un Atzinības krusts.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
