1995. gada 30. oktobrī. Pirms 30 gadiem Kanādas frančvalodīgajā Kvebekas provincē notika referendums, kam jau otro reizi 20. gadsimta laikā bija jāizšķir jautājums par Kvebekas atdalīšanos no pārējās angliskās Kanādas vai palikšanu tās sastāvā.

Reklāma

Kvebekas separātisti aktivizējās vēl 60. gados, un pirmā iedzīvotāju nobalsošana notika 1980. gadā. Tā beidzās ar rezultātu 59,56% par palikšanu un 40,44% par neatkarību, taču turpmākajos gados pasaulē notika lielas pārmaiņas, kas iedvesmoja arī francisko Kvebekas daļu – brūkot PSRS, suverenitāti atguva tās agrākās vasaļvalstis Austrumeiropā un galu galā lielāku vai mazāku patstāvību ieguva arī agrākās padomju republikas. Referendumu ierosināja "Kvebekas partija" ("Parti Québécois") un tās līderis Žaks Parizo. Viņš 1994. gadā bija uzvarējis provinces parlamenta vēlēšanās un kļuvis par Kvebekas premjeru, tieši pateicoties solījumiem organizēt tādu balsojumu. Provincē, kurā aptuveni 75% iedzīvotāju par savu dzimto valodu uzskata franču, balsojumā bija jāatbild uz jautājumu: "Vai jūs piekrītat, ka Kvebekai būtu jākļūst par suverēnu valsti pēc tam, kad tā izteikusi Kanādai oficiālu piedāvājumu par jaunu ekonomisko un politisko partnerību likumprojektā par Kvebekas nākotni un 1995. gada 12. jūnijā parakstītā nolīguma ietvaros?" Novērotāji lēsa, ka neatkarībnieki savāks labi ja 40% gluži kā 1980. gadā, taču faktiski Kanāda tikai par mata tiesu izglābās no Kvebekas aiziešanas, jo rezultāts bija 50,58% "pret" un 49,42% "par". 

Par sabiedrības noskaņojuma sakāpinātību liecina fakts, ka referendumā piedalījās 93,52% balsstiesīgo Kvebekas vēlētāju – aktivitātes rekords, kāds nav pieredzēts ne pirms, ne pēc tam. 

Parizo pēc rezultātu nosaukšanas atkāpās, emocionāli pārmetot centrālajai varai manipulācijas un sakot, ka iznākumu izšķīrusi "nauda un etniskais balsojums". Diskusijas par to Kanādas politikā turpinājās vēl gadiem pēc referenduma, taču uzskata, ka neatkarības pretinieku rindās bija ne tikai angļvalodīgie kvebekieši un "iebraucēji", bet arī daļa frankofonu, kuru nometne nebūt nebija vienota. Katrā ziņā centrālā vara Otavā turpmāk vairs nevēlējās riskēt un, kaut arī atzina Kvebekas un tās franču valodas īpašo statusu, vienlaikus ar Kanādas Augstākās tiesas lēmumu pasludināja, ka vienpusējā atdalīšanās pēc šāda referenduma šā vai tā būtu bijusi nelikumīga.

"Balss", 1925. gada 30. oktobrī

Jelgava. Lotereju un bazāru plūdi. Rudenim sākoties, nepaiet neviena svētdiena, kad netiktu sarīkota kāda lotereja vai bazārs. No sākuma loterejās un bazāros varēja redzēt arī pa vērtīgākai mantai, bet pēdējā laikā uz izlozes galdiem ir redzami tikai ziepju gabaliņi, papirosu paciņas, sērkociņi un vēl šādi tādi nieciņi. Zem šādu nevērtīgu lotereju sarīkošanu nepiedodamā kārtā tiek izmantota sabiedrības labvēlība un uzticība dažādām biedrībām un organizācijām. Arī vietējie veikalnieki stipri gaužas par biežajām loterejām un bazāriem, nepaejot gandrīz ne diena, kad veikalā neiegriežoties kāds ziedojumu vācējs.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu