1835. gada 31. oktobrī. Pirms 190 gadiem Struteles muižas vagara ģimenē kā astotā atvase piedzima latviešu Dainu tēvs – tautasdziesmu vācējs, kārtotājs un izdevējs, arī literāts un 19. gadsimta 60. gados populārā laikraksta "Pēterburgas Avīzes" dibinātājs Krišjānis Barons.

Reklāma

Barons nebija ne latviešu tautasdziesmu vākšanas iniciators, ne pirmais izdevējs, jo tur lielāks gods pienāktos Fricim Brīvzemniekam, bet viņš bija pirmo entuziastu vākuma sistematizētājs un līdz ar "Latvju dainu" izdošanu pacēla latviešu tautasdziesmu jomu zinātniskā, akadēmiskā līmenī.

Interese par folkloru Baronam radās vēl studiju gados Tērbatas Universitātē. Jaunais censonis tur apguva matemātiku un astronomiju, finansiālu grūtību dēļ studijas gan nepabeidzot. Izšķirošs bija 1878. gads, kad jaunlatviešu līderis Krišjānis Valdemārs uzaicināja Baronu pārņemt no Brīvzemnieka viņa savāktos ap 30 tūkstošus tautasdziesmu un tās sakārtot. Valdemāra iecerē no šī vākuma bija jāatlasa labākās, kuras tad izdotu atsevišķā krājumā. Tāds izdevums veicinātu gan latviešu pašapziņu, gan arī stimulētu tālāko folkloras materiālu vākšanu. Lai tiktu ar uzdevumu galā, pedantiskais Barons, kurš tobrīd strādāja par mājskolotāju Maskavā, 1880. gadā kādam turienes vācu galdniekmeistaram pasūtīja leģendāro Dainu skapi ar 70 atvilktnēm, katru sadalītu 20 nodalījumos. "Iecere par tautasdziesmu izlasi K. Baronam pārauga par mūža darbu 45 gadu garumā, par ievērojamāko latviešu tautasdziesmu sakopojumu ar nosaukumu "Latvju dainas", kurā ietvertas visas līdz 1912. gadam publicētās un rokrakstos savāktās dziesmas," Nacionālajā enciklopēdijā atzīmē folkloras pētniece Māra Vīksna. Jāatzīmē, ka 19. gadsimta otrajā pusē Krievijas impērijā uzplauka interese par tā saucamo nomaļu tautu folkloru. Tās vākšanu atbalstīja politisku apsvērumu dēļ. 

Valdošajā līmenī tika uzskatīts, ka Baltijas provinču gadījumā šādu pētījumu veicināšana kavēs vietējo tautu – igauņu un latviešu – pārvācošanos, ar domu, ka perspektīvā tās pašas vācu ietekmei atrautās tautas varēs pārkrievot. 

Par laimi, vēstures gaita pavērsās citādi un Barona sistematizētās tautasdziesmas kalpojušas tikai latviešu patības uzturēšanai. Ne velti Krišjāņa Barona simtpiecdesmitgades atzīmēšanu 1985. gadā, kad daudz un pastiprināti ar lepnumu sāka runāt par latviešu nacionālo kultūru, mēdz pieminēt arī kā atmodas priekšvēstnesi.

"Kurzemes Vārds", 1925. gada 31. oktobrī

Personas nodoklis jāmaksā samērā ar katra darba spējām. Vairāku pagastu padomes ieskaitījušas dažas personas 1. šķiras personas nodokļa maksātājos, kaut gan tās pēc ārstu liecībām zaudējušas pusi vai vairāk no darba spējām. Padomes dibināja savus lēmumus uz maksātāju materiāliem apstākļiem un atzina, ka tiem nenākas grūti samaksāt nodokli pilnos apmēros. Apriņķa valde turpretī atzina, ka personu, kas zaudējusi daļu no darba spējām, nevar ieskaitīt 1. šķiras nodokļu maksātājos, jo šis nodoklis nav aprēķināms pēc mantas vai ienākumiem, bet pēc katra darba spējām, kādēļ padomju lēmumus atcēla un uzdeva aprēķināt nodokli samērā ar katra darba spējām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu