Overcast 9.1 °C
P. 17.10
Gaits, Karīna
SEKO MUMS
Reklāma
Pirms Rīgas konferences EP priekšsēdētāja Roberta Metsola (ceturtā no kreisās) tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas – Robertu Zīli (no labās), Reini Pozņaku, Rihardu Kolu, Inesi Vaideri, Sandru Kalnieti, Ivaru Ijabu un Mārtiņu Staķi.
Pirms Rīgas konferences EP priekšsēdētāja Roberta Metsola (ceturtā no kreisās) tikās ar Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas – Robertu Zīli (no labās), Reini Pozņaku, Rihardu Kolu, Inesi Vaideri, Sandru Kalnieti, Ivaru Ijabu un Mārtiņu Staķi.
Foto: Publicitātes

Latviju 10. oktobrī pēc skaita jau trešajā vizītē apmeklēja Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Roberta Metsola.

Reklāma

Viņa tikās ar valsts amatpersonām, studentiem, atklāja ziemeļvalstu reģiona lielākā drošības un ārpolitikas foruma "Rīgas konference 2025" otro dienu un apmeklēja Ādažu militāro bāzi.

Pirms vizītes EP priekšsēdētāja Roberta Metsola uzsvērusi: "Šis ir laiks, kad Eiropai pašai jāuzņemas atbildība par savu drošību. Maz ir tādu, kas to saprot labāk nekā Latvija. Baltijas valstis zina, ka mūsu stiprākā aizsardzība balstās kopīgā sadarbībā un iestājoties citam par citu. Eiropas Parlaments ir Baltijas valstu sabiedrotais."

Uzrunā Rīgas konferencē EP priekšsēdētāja akcentēja, ka Baltijas valstis un Polija jau sen brīdinājušas par Krievijas draudiem, kā arī atzina – Eiropai vajadzēja tās uzklausīt agrāk. Baltijas ģeogrāfija runājot pati par sevi – uz rietumiem pieaugot incidentu skaits Baltijas jūrā, bet uz austrumiem kaimiņvalstis kļūst arvien agresīvākas.

Metsola konferencē atgādināja, ka Suvalku koridors Polijā ir viens no kritiskākajiem punktiem pasaulē. "Šeit, Latvijā, jūs zināt, ko nozīmē dzīvot uz brīvības robežas. Jūs atceraties, kas var notikt un kas ir noticis," teica Metsola. Viņa arī atzina, ka gadiem ilgi Latvija, Igaunija, Lietuva, Polija un Somija brīdinājušas par Krievijas draudiem. Gan pēc Krimas aneksijas, gan par Kremļa sponsorētajām dezinformācijas kampaņām, gan arī par hibrīduzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai.

"Pirms dažām nedēļām notikušās Krievijas un Baltkrievijas kopīgās militārās mācības pierāda, ka Krievija joprojām žvadzina savus ieročus. Jūs mūs brīdinājāt par Krievijas karaspēka palielināšanu pirms tās nelikumīgā iebrukuma Ukrainā. Jūs ļoti labi zinājāt, ar ko mums ir darīšana, un ļoti labi zināt, kas nepieciešams, lai tam pretotos šodien," teica Metsola.

Metsola vērtē, ka tagad Eiropas "politiskais smaguma centrs" ir pārvietojies uz austrumiem. Viņa atgādināja, ka pirms neilga laika Latvijas austrumu daļā atrada Krievijas militāro dronu, un kopš tā laika bezpilota lidaparāti ir manīti arī virs Polijas, Rumānijas, Dānijas, Vācijas. Krievijas iznīcinātāji ielidojuši Igaunijas gaisa telpā. "Tie nav atsevišķi gadījumi, mēs saskaramies ar jaunu provokāciju līmeni – uz sauszemes, jūrā un tagad arī gaisā," teica EP priekšsēdētāja.

Vizītes noslēgumā EP priekšsēdētāja kopā ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu apmeklēja militāro bāzi Ādažos.

Viņa norādīja, ka pēdējās vizītes laikā Kijivā skaidri redzējusi pati, ka droni tiešām kļuvuši par galveno kara ieroci. "Tam visam beidzot ir jākalpo par Eiropas aicinājumu apvienoties. Mēs nevaram atļauties atkārtot pagātnes kļūdas – Eiropai ir jāuzņemas atbildība par savu drošību. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas, jāpadziļina mūsu sadarbība un, pats galvenais, jānodrošina, ka esam labāk sagatavoti," teica Metsola.

Reklāma
Reklāma

Viņa arī norādīja, ka šī izpratne sākot nostiprināties. Kopš 2021. gada ES aizsardzības izdevumi pieauguši par vairāk nekā 30%, kā arī šī gada sākumā NATO dalībvalstis apņēmušās palielināt aizsardzības budžetus līdz 5% no IKP. Tie esot fakti, kam vēl pirms gada būtu grūti noticēt.

Vienlaikus Mestola atzina, ka tikai nauda vien valstis drošākas nepadarīs. 

"Ja mēs turpināsim strādāt atsevišķi, ja mēs pastāvīgi dublēsimies, ja mums neizdosies kopīgi plānot, izstrādāt un veikt iepirkumus, centieni būs veltīgi," 

vērtēja Metsola, norādot, ka Eiropā joprojām darbojamies kā 27 atsevišķas aizsardzības sistēmas un izmantojam 178 dažādas ieroču sistēmas. Salīdzinājumam – piemēram, ASV tādu esot aptuveni 30.

Viņa akcentēja, ka tāpēc EP, tostarp arī Latvijas, deputāti turpinot uzsvērt nepieciešamību pēc labākas koordinācijas, lielākas saskaņotības un spējas darboties kā vienotai sistēmai. "Tas ir tas, kas ir jāveido, lai nodrošinātu patiesu Eiropas drošības arhitektūru," sacīja Metsola, norādot, ka jāapvieno Eiropas militārās, rūpnieciskās, politiskās un digitālās spējas, kas ļautu rīkoties ātrāk, ar lielāku ietekmi un vienoti.

Tostarp EP vadītāja uzsvēra, ka NATO ir un vienmēr būs Eiropas kolektīvās teritoriālās aizsardzības pamats, arī partnerattiecības ar ASV esot unikālas. Vienlaikus esot jāpadziļina partnerattiecības ar līdzīgi domājošiem partneriem – piemēram, ar Kanādu un Lielbritāniju.

Metsola apliecināja, ka šobrīd EP ar nepieredzētu ātrumu pieņem likumus, kas palīdzēs radīt liela mēroga ekonomiju, saskaņojot aizsardzības plānošanu un iepirkumus visā Eiropā. "Mēs esam ļoti tuvu vienošanās panākšanai ar dalībvalstīm par Eiropas aizsardzības industrijas programmu. Tās mērķis būs vienkāršot procesus, nojaukt šķēršļus un atbalstīt mūsu aizsardzības industrijas spēju piegādāt ātri, sadarbojoties ar Ukrainas rūpniecības bāzi," skaidroja Metsola.

EP strādājot pie tā, lai dalībvalstīm nodrošinātu lielāku elastību ES līdzekļu izmantošanā, lai tās varētu ieguldīt divējāda lietojuma projektos, tostarp dronu tehnoloģijās. Latvija šajā jomā esot starp līderiem, un labi saprotot, kādu ietekmi šāds finansējums var sniegt. Arī diskusijās par nākamo ES daudzgadu budžetu notiekot virzība uz finansējuma palielināšanu divējāda lietojuma projektiem.

EP priekšsēdētāja arī teica, ka Krievijas kara mašīnas apturēšanai nepieciešama pilnīga gāzes un enerģijas iepirkšanas pārtraukšana. "Mēs to izdarīsim, un mēs to izdarīsim ātrāk, nekā gaidīts!" konferencē uzsvēra Metsola.

Vizītes programmā Robertai Metsolai bija arī tikšanās ar LR Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu, EP deputātiem no Latvijas, citām amatpersonām, kā arī studentiem un NVO aktīvistiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Vizītes noslēgumā EP priekšsēdētāja tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu, kopīgi apmeklējot militāro bāzi Ādažos.

Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma