1905. gada 17. oktobrī. Pirms 120 gadiem Krievijas cars Nikolajs II 1905. gada revolūcijas nemieru iespaidā izdeva manifestu "Par valsts iekārtas uzlabošanu", plašāk pazīstams kā "Oktobra manifests".

Reklāma

Tas pasludināja Valsts domes izveidošanu, vārda, sapulču brīvības, politisko partiju veidošanu, sperot soli demokrātijas virzienā. "17. oktobra manifests bija negaidīta piekāpšanās no cara puses. Vietējā birokrātija neko tādu nebija gaidījusi un apjuka. Vara atradās svārstīgā stāvoklī. (..) Arvēds Švābe situāciju Rīgā 1905. gada oktobrī raksturoja kā savdabīgu divvaldību," raksta vēsturniece Ilga Apine. Latviešu presē publicētajā Krievijas valdības skaidrojumā bija teikts: "Caur 17. oktobra manifestu Ķeizara Majestāte izšķīra tos nosacījumus, caur kuru izvešanu caur Ķeizara Majestātes nelokāmā prāta Viņa pavalstniekiem būs doti līdzekļi, dzīvi un brīvi darboties valsts un vispārības (sabiedrības. – Red.) labā. Savā uzsākumā valdībai ir tiesība cerēt uz Krievijas iedzīvotāju vispārības simpātijām, kuri vēlas, ka Krievijā atgrieztos miers." Proti, manifesta mērķis bija apslāpēt revolucionāro kustību, dodot pavalstniekiem ilūziju, ka nu tie drīkstēs brīvi paust viedokli un caur vēlēšanām piedalīties pārvaldē, kaut varas groži tāpat palika patvaldības rokās un Krievijas Valsts dome izrādījās vien pļāpātava bez reālas ietekmes, tāds kā "drošības ventilis" politiskā tvaika nolaišanai. 

Pirmo legālo partiju Latvijas teritorijā jau desmitajā dienā pēc manifesta nodibināja vācbaltieši – tā bija advokāta Ervīna Morica Baltijas konstitucionālā partija, platformā monarhistiska un konservatīva, priekšplānā izvirzot vācbaltu intereses.

1906. gada sākumā šajā partijai jau bija 6200 biedru, tostarp 139 latvieši. Latviešu vidū ietekmīgākā, protams, bija Latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), kam jau no nelegālisma laikiem pastāvēja savas nodaļas un struktūra, tomēr sociāldemokrāti cara piedāvātajā politiskajā rāmī darboties negatavojās. Baltijā manifests revolūciju neapturēja. Rudenī tā turpinājās streiku un plašu mītiņu formā. Tā 20. oktobrī Rīgā ar gubernatora atļauju Grīziņkalnā uz mītiņu un dažādu oratoru politiskām runām sanāca 80 līdz 100 tūkstoši cilvēku. Tā bija Latvijas vēsturē agrāk nepieredzēta ļaužu pulcēšanās, kas palika nepārspēta līdz 20. gadsimta beigu atmodas laikam. 1905. gada nogalē Latvijā mītiņi un demonstrācijas pārauga bruņotā cīņā un tā saukto rīcības komiteju veidošanā, kur jau parādās nacionālās atbrīvošanās kustības iezīmes. Tam 1905./1906. gadu mijā sekoja bēdīgi slavenās soda ekspedīcijas. Vairākums no cara solītajām brīvībām impērijas pastāvēšanas laikā dzīvē tā arī neizpaudās.

"Balss", 1925. gada 17. oktobrī

Ziema Vidzemes vidienā. Naktī no 15. uz 16. oktobri uzsniga 1–3 collas bieza sniega kārta un temperatūra nokrita uz 2 grādiem zem nulles. Koki piesniguši kā ziemā. Laucinieki brauc ar ragavām. Tas ir pirmais sniegs Vidzemes vidienā. Ziemeļvidzemē 11. oktobrī uzkrita pirmā ziema, tur tagad sniega nav, bet gāž lietus. Zemnieki no skuju biršanas un citām dabas pazīmēm vēro, ka uz siltu laiku vairs neesot ko cerēt. Lielā daļa kartupeļu paliks zem sniega, daži tikko iesākuši rakt. Tagad darbs nesekmējas.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu