Īsi pirms 2025. gada 13. oktobra koncerta Latvijas Radio 1. studijā kļuva zināmi Jāzepa Vītola Starptautiskā vokālistu konkursa rezultāti, kur pirmo vietu dalīja Edgars Ošleja un Katrīna Paula Felsberga, tādējādi liekot atcerēties latviešu basa teicamo priekšnesumu opernama Beletāžas zālē vien divas dienas iepriekš un soprāna ne mazāk iespaidīgo veikumu Mākslas centrā "Zuzeum" augusta beigās. Jādomā, ka tam sekos pienācīgs turpinājums.

Reklāma

Taču 13. oktobra vakarā uzstājās kāda cita dziedātāja – Annija Kristiāna Ādamsone. Viņa tagad ir Latvijas Radio 3 "Klasika" rezidences māksliniece, un viņa savukārt 23. februārī ieguva Lielo mūzikas balvu gada jaunā mūziķa kategorijā. Gadu pēc Katrīnas Paulas Felsbergas un trīs gadus pēc Edgara Ošlejas.

Solistes izvēlētā repertuāra centrā šoreiz piecas Riharda Štrausa solodziesmas – trīs darbi no sešu dziesmu cikla ar Klemensa Brentāno dzeju, "Nakts" ar Hermaņa fon Gilma dzeju un "Rīt!" ar Džona Henrija Makeja dzeju. Un, uzreiz metot skatu uz Svētā Jāņa baznīcu 17. oktobrī, kur Daniils Bulajevs un kamerorķestris "Davinspiro Camerata" noslēdza triju koncertu sēriju ar visu desmit Ludviga van Bēthovena vijoļsonāšu atskaņojumiem, rodas vēlēšanās izteikt cerību, ka 13. oktobra koncerts būs tikai sākums Riharda Štrausa solodziesmu lasījumiem Annijas Kristiānas Ādamsones interpretācijā. Kaut vai tādēļ, ka dziedāt ir ko – sešas "Brentāno dziesmas" jau pieminētas, iepriekšpiesauktais skaņdarbs "Rīt!" ir ceturtā miniatūra komponista 27. opusā, bet pa vidu Rihards Štrauss vēl pievērsās Riharda Dēmela, Detleva fon Līlienkrona, Oto Jūliusa Bīrbauma dzejai.

Galvenais secinājums no šā visa – Annijas Kristiānas Ādamsones interpretācijas ir izcilas. Protams, šādu iespaidu palīdzēja radīt arī teicamā saskaņa ar pianisti un Hertas Hansenas vispārzināmais koncertmeistares talants, taču dziedājums pats par sevi bija pārsteidzoši spožs, kur balss dabiskajām dotībām pievienots vērā ņemams slīpējums. Vēlreiz atskatoties uz solistes četru kolēģu uzstāšanos Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē, kā kopīgas kvalitātes atkal jānosauc precīza dikcija, ne mazāk skaidra teatrālu akcentu klātbūtne un daudzveidīga emociju atklāsme. Tomēr tieši Annijas Kristiānas Ādamsones koloratūrsoprāna balss spēja sasniegt augstākās virsotnes un izdziedāt visvirtuozākās pasāžas, vienlaikus visur saglabājot tembrālu grāciju un muzikālās domas ritējumu cauri katrā Riharda Štrausa solodziesmā ietvertās izjūtu gammas kāpumiem un kritumiem.

Līdzās Hertai Hansenai – vijolnieks Andrejs Jegorovs un čellists Ēriks Kiršfelds Žermēnas Taijfēras klavieru trio un Ernesta Bloha cikla "Trīs noktirnes" atskaņojumā. Ar mainīgiem panākumiem, jo vijolnieks ir tipisks orķestra mūziķis, kur ansambļa spēlē noderētu arī krāšņāks tembrs un rūpīgāki frāžu noapaļojumi, un abiem pārējiem interpretiem, bez šaubām, nācās atrast vienotu interpretācijas modeli. Ar mainīgu suģestijas spēku, jo te vairāk saistīja Ernesta Bloha intonāciju un tēlu izteiksmība, kamēr tādas partitūras kā Taijfēras klavieru trio 20. gadsimta mūzikā radītas lielā daudzumā – ar profesionālu māku, ar pianistisko rakursu virtuozitāti un ar stipri piesardzīgāku oriģināla vēstījuma esamību. Līdzās Riharda Štrausa skaņumākslai (un jaukam, itāliskam Franča Šūberta opusam pašā noslēgumā) – Jāzepa Mediņa "Tu aizej tālumā" un Andreja Jurjāna "Jel nevaicā" tikpat pilnvērtīgā atskaņojuma veidolā. Kas ļāva arī saprast, kādēļ mūsdienu interpreti parasti atceras par abu latviešu komponistu veikumu citos žanros, jo šīs solodziesmas darinātas pēc veciem paraugiem – atšķirība tikai tāda, ka Mediņam tā ir vācu, bet Jurjānam – krievu klasiskā skola.

Vijolnieks Daniils Bulajevs un viņa domubiedri "Davinspiro Camerata" ansamblī (īstajā vietā un īstajā kvalitātē Andrejs Jegorovs, Klinta Kluce, Santa Lūcija Circene un vēl citi) 17. oktobrī no desmit Bēthovena sonātēm atskaņoja divas – Septīto do minorā un Devīto jeb tā saukto "Kreicera sonāti" La mažorā. Galvenās iebildes – pārliekot klavieru partiju stīgu orķestrim, to pašu droši vien varētu pateikt ar niansētāku ansambliskumu; arī labvēlīgākā akustiskā telpā solists daudz panāktu ar intensīvāku vijoles toni ne tikai dramatiskās norisēs, bet arī klusināti lirisku vaibstu atveidojumā. Galvenie sasniegumi, ieguvums un gandarījums – sonātes vijolei un klavierēm droši pārvēršot par kamersimfonijām stīgu orķestrim ar spilgtāk izceltu vai arī ansamblī vairāk iekļautu pirmā vijolnieka klātbūtni, mūziķi uzrunāja ar visnopietnāko emociju kaismīgu un koncentrētu iedzīvinājumu un ar vissarežģītāko mākslinieciskās dramaturģijas pavērsienu trāpīgu un pārliecinošu izpratni.

Skaidrs, ka Daniilam Bulajevam ir ko teikt, un viņš kopā ar kamerorķestri "Davinspiro Camerata" nevairās no komplicētiem un neierastiem uzdevumiem, līdz ar to jāpieņem, ka viņi Latvijas kultūrtelpā ir uz palikšanu. Turpretī, atgriežoties pie Annijas Kristiānas Ādamsones – interesanti, kas sekos tālāk. Jo viena virsotne ir Riharda Štrausa "Salome" (vokālie pedagogi šausmās sauc – nepārslogojiet balsi). Otra virsotne – koloratūrsoprāna partija Džona Adamsa operā "Niksons Ķīnā" (tie paši padomdevēji sašutumā dedzina Adamsa partitūru un aicina labāk uzdziedāt Šūberta "Rozamundi"). Vēl trešā virsotne – Spīdolas loma Jāņa Mediņa diloģijā "Uguns un nakts". Tā paša Mediņa, kurš uzrakstījis daudzas joprojām tikai manuskriptā esošas solodziesmas. Un skaidrs arī tas, ka, lai uzturētu paliekošu interesi par pat visspožāko koloratūrsoprāna balsi, vienalga būs jāpievēršas latviešu mūzikai. Piemēram, Tālivaldim Ķeniņam, kas tika solīts 13. oktobra koncertā, bet tomēr nebija. Un Evijai Skuķei, un Platonam Buravickim. Tikmēr jāpriecājas par to, ka Annijai Kristiānai Ādamsonei, Daniilam Bulajevam un viņu vienaudžiem vokālajā un instrumentālajā mūzikā iniciatīvas un profesionalitātes netrūkst.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu