Madagaskarā pēdējās nedēļās piedzīvoto protestu rezultātā no valsts ir aizbēdzis prezidents Andrī Radzualina, bet varu valstī pārņēmuši bruņotie spēki.

Reklāma

Gāztais prezidents uzskata, ka noticis apvērsums, ko viņa oponenti noliedz. Varas maiņa iezīmē kārtējo pagriezienu nabadzīgās valsts vēsturē, kurā arī iepriekš bijuši apvērsumi un to mēģinājumi.

Jaunieši protestē

Protesti Madagaskarā, kas ir pasaulē ceturtā lielākā sala un atrodas Indijas okeānā aptuveni 400 kilometru attālumā no Āfrikas dienvidaustrumu piekrastes, sākās 25. septembrī kā reakcija uz pārrāvumiem elektroapgādē un ūdensapgādē. Sākotnēji nelielie protesti vēlāk ieguva politisku dimensiju, un to dalībnieki sāka vērsties pret korupciju un nabadzību valstī. Madagaskarā lielākā daļa iedzīvotāju ir jaunāki par 20 gadiem, tāpēc nav pārsteigums, ka liela daļa protestētāju bija tieši jaunieši jeb tā dēvētā "Z paaudze", kas pēdējā laikā protestos iesaistījusies arī citviet pasaulē. "Es mācos tumsā katru nakti, jo man nav apgaismojuma. Ja valdība nespēj mums nodrošināt pat apgaismojumu, kāda nākotne mums var būt," izteikusies kāda astoņpadsmit gadus veca studente, kura galvaspilsētā Antananarivu piedalījusies protestos. Sākotnēji mierīgie protesti ar laiku kļuva vardarbīgi, un tajos dzīvību zaudējuši vismaz 22 cilvēki. Nozīmīgs pavērsiens tika piedzīvots aizvadītās nedēļas nogalē, kad protestētājiem pievienojās elitārā vienība CAPSAT, kura 2009. gadā palīdzēja Radzualinam apvērsumā nākt pie varas, bet tagad nostājusies pret prezidentu.

Prezidents aizbēg

Reaģējot uz drošības situācijas pasliktināšanos, prezidents Radzualina izlēma pamest valsti. Radiostacija RFI vēstīja, ka viņš prom devies Francijas militārajā lidmašīnā pēc vienošanās ar prezidentu Emanuelu Makronu. Pašlaik Radzualinas atrašanās vieta nav zināma. Līdzās Madagaskaras pilsonībai viņam kopš 2014. gada ir arī Francijas pase, ko daļa madagaskariešu nav uztvēruši pozitīvi. Jāpiebilst, ka Madagaskara ir bijusī Francijas kolonija, kas neatkarību ieguva 1960. gadā. 

Aizbēgušais prezidents pirmdienas vakarā publiskoja video, kurā paziņoja, ka aizbēdzis no valsts uz "drošu vietu" pēc tam, kad piedzīvojis "dumpi un mēģinājumu pretlikumīgi sagrābt varu". Viņš uzstājis, ka joprojām ir likumīgais valsts vadītājs.

Radzualina šo amatu ieņēma no 2009. līdz 2014. gadam un pēc tam kopš 2019. gada. Viņš arī paziņoja, ka atlaidis parlamenta apakšnamu Pārstāvju sapulci, lai "atjaunotu kārtību". Pēc tam parlaments savukārt nobalsoja par prezidenta impīčmentu, apsūdzot viņu "darbībās, kas nav savienojamas ar prezidenta pienākumiem".

Armija konsolidē varu

CAPSAT komandieris pulkvedis Maikls Randrianirina pie prezidenta pils Antananarivu otrdien paziņoja, ka bruņotie spēki pārņem varu valstī un veidos pārejas padomi, kuru veidos armijas un žandarmērijas virsnieki. "Mēs pārņemam varu," paziņoja pulkvedis, solot "uzņemties atbildību". "Konstitūcijas darbība ir apturēta. Divu gadu laikā mēs rīkosim referendumu, lai izveidotu jaunu demokrātisku iekārtu," norādīja Randrianirina, kuru Konstitucionālā tiesa aicinājusi uzņemties prezidenta pienākumus, norādot, ka šis amats ir kļuvis vakants. Pēc varas pārņemšanas jaunie valsts vadītāji apturējuši vairāku valsts institūciju, tostarp parlamenta augšpalātas Senāta, Konstitucionālās tiesas un vēlēšanu komitejas, darbību. Pulkvedis Randrianirina pēdējos gados bija kļuvis par dedzīgu prezidenta Radzualinas kritiķi. 2023. gada novembrī Randrianirina tika aizturēts un notiesāts par kūdīšanu uz dumpi. Viņš nonāca ieslodzījumā, no kura gan 2024. gada februārī tika atbrīvots un nosūtīts uz savu armijas vienību.

Uz varas maiņu Madagaskarā nekāda asa starptautiska reakcija līdz šim nav novērota, secinājusi aģentūra "Associated Press". 

ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša preses sekretārs paziņojis, ka ANO ir nobažījusies par jebkādu nekonstitucionālu varas maiņu. Guterrešs iepriekš bija aicinājis visas konfliktā iesaistītās puses sadarboties, lai atrastu mierīgu risinājumu. Ar līdzīgu paziņojumu klajā nākusi arī Āfrikas Savienība. ASV Valsts departaments aicinājis "visas iesaistītās puses meklēt mierīgu risinājumu atbilstoši konstitucionālajai iekārtai".

Meklējot Madagaskaras politiskās nestabilitātes cēloņus, tiek pieminēts fakts, ka tā ir viena no pasaulē nabadzīgākajām valstīm. Aptuveni 75% no Madagaskaras 30 miljoniem iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, liecina Pasaules Bankas dati. Turklāt laikā no 1960. līdz 2020. gadam valsts iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju samazinājies par 45%. Apskatnieki uzmanību tomēr vērš ne tikai uz ekonomisko stāvokli valstī, bet arī uz tās gados jauno iedzīvotāju noskaņojumu. Daudzi protestētāji atzinuši, ka viņus iedvesmojuši līdzīgi "Z paaudzes" protesti citviet pasaulē. Lai arī demonstrantu rindās bija vērojams prieks par varas maiņu, paustas arī bažas, ka Madagaskarā varētu iesakņoties militārais režīms. Jaunā vara gan solījusi tuvāko dienu laikā iecelt civilo premjerministru, tāpat arī solīts rīkot nacionālo dialogu par jaunas konstitūcijas izstrādāšanu. Nekas daudz par gaidāmo pārejas periodu tomēr zināms nav.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu