4.1 °C
Viens no stabilākajiem spēlētājiem Latvijas futbola čempionātā šosezon bijis "Liepāju" pārstāvošais ukraiņu pussargs Andrijs Korobenko.
Izaudzis un lielajā futbolā ienācis caur slaveno Doneckas "Šahtar" sistēmu, nu jau trešo gadu Latvijā.
Trenera maiņas efekts
"Liepāja" sezonu sāka Dino Skendera vadībā, taču pēc sestās kārtas horvāts tika atbrīvots, komandas vadībai nepieņemot 1:4 un 2:5 pret attiecīgi "RFS" un "Rīgu". "Daudziem komandas spēlētājiem patika spēlēt pie Dino, un neko sliktu nevaru pateikt, labi pastrādājām sagatavošanās posmā. Spēlējām atklātu futbolu, bet ar Rīgas spēcīgajām komandām tādā veidā ir grūti sacensties," "Latvijas Avīzei" pauž Andrijs Korobenko. Mēnesi vienību vadīja Skendera asistents Jānis Goba, tad pie stūres stājās Skandināvijā labu reputāciju iemantojušais Andreass Alms, kurš ātri panāca uzlabojumus. Līdz viņa atnākšanai 15 spēlēs bija iegūti 11 punkti jeb vidēji mačā 1,36, bet zviedra vadībā iegūti 43 punkti 23 mačos (1,86). Turnīra tabulā no sestās vietas izdevās iekļūt trijniekā.
"Jau pirmajos Andreasa treniņos bija redzams, ka ir augstas klases speciālists, visiem patika viņa futbola vīzija. Prot taktiku pielāgot attiecīgajam spēlētāju sastāvam. Ja Alms būtu no sezonas sākuma, noteikti līdz beigām cīnītos vismaz par sudrabu. "Rīgai" mēs šosezon punktus neatņēmām, bet "RFS" uzvarējām un spēlējām neizšķirti," spriež Korobenko.
Viņš šosezon piedalījies 32 no 34 spēlēm virslīgā, otrā izlaistā spēle bija iepriekšējā nedēļas nogalē, jo bronza jau nodrošināta un treneri varēja iedot atpūtu:
"Esmu ļoti apmierināts, ka aizvadīju stabilu sezonu, bez traumām, gribētos, lai vairāk būtu rezultatīvu darbību, taču galvenais, ka komanda izpildīja mērķi."
Vasarā viņš pagarināja līgumu ar vēju pilsētas vienību uz vēl divām sezonām, cer, ka nākamgad beidzot izdosies uzspēlēt Eirokausos.
"Valmiera" nemaksāja algu
Andrijs Korobenko bērnībā, sekojot vecāku paraugam, trenējās sporta vingrošanā, bet vēlāk izvēlējās futbolu un 12 gadu vecumā nokļuva Doneckas "Šahtar" jauniešu akadēmijā, slavenā kluba pārstāvji viņu ievērojuši turnīrā Mariupolē. Kad 2014. gadā krievi okupēja Donecku, visa darbība tika pārcelta uz galvaspilsētu. Pamazām sanācis izsisties līdz pirmajai komandai un 18 gadu vecumā debitēt Ukrainas spēcīgākajā līgā. "Ar pirmo komandu pavadīju vienu gadu, galvenais treneris bija Mirče Lučesku, tad viņš aizgāja un vietā atnāca Paulu Fonsku, pēc vasaras nometnes mani aizsūtīja uz otro komandu, un tad devos īrē. Domāju, ja Lučesku paliktu, karjera pagrieztos citādi. Viņš manī redzēja potenciālu. Vēlāk Lučesku kļuva par Kijivas "Dinamo" galveno treneri, es tad biju "Inhulets" rindās, pēc mača viņš uzaicināja uz "Dinamo" nometni. Vadība pat piedāvāja līgumu, bet Lučesku pateica, ka es maz tikšu laukumā, ieteica atrast komandu, kur pilnvērtīgi spēlēšu, viņš sekošot līdzi un, iespējams, pasauks vēlreiz. Tad sākās karš," tā Andrijs Korobenko. Futbolists norāda, ka mērķi vienmēr esot maksimālie un cer atkal uzspēlēt spēcīgā čempionātā. 28 gados jūtoties lieliski, fiziski un mentāli pārliecināts.
Latvijā Korobenko ieradās 2023. gada vasarā pēc "Valmieras" uzaicinājuma. Viņa brālis ir frontē un pirmajās līnijās karo ar krievu okupantiem. Ukrainā mīt arī abas māsas un vecāki. Mamma teikusi, lai dodas uz Latviju – būšu drošībā. "Mana pēdējā sezona Ukrainā aizritēja jau kara zīmē, ļoti grūti. Tiklīdz bija raķešu triecienu draudi, spēles tika atceltas vai pārtrauktas, devāmies uz bumbu patvertni, gaidījām pat piecas stundas un tad atsākām spēlēt. Tādi gadījumi bija bieži," atminas Korobenko, norādot, ka Valmierā atkal varējis mierīgi izgulēties. Valmiera esot līdzīga dzimtajai Černihivai – apkārt meži, upe, esot juties kā mājās.
Taču pagājušais gads gan atstājis lielu rūgtumu, jo klubs palicis parādā ap 90 procentiem algas. "Būtībā visu gadu dzīvojām no draudzenes ienākumiem," saka Korobenko. Ar kluba prezidentu esot vienojies, ka parādu dzēsīs pa daļām, bet solījums pagaidām nav pildīts. Zīmīgi, ka Ukrainā pēc kara sākuma komanda esot maksājusi algas. Arī šobrīd viņš dzimtenē tīri finansiāli, visdrīzākais, nopelnītu vairāk.
Daudzi draugi gājuši bojā
Korobenko pārdzīvo par tuviniekiem Ukrainā. Gulēt vannā vai koridorā, ievērojot divu sienu likumu, ir norma. Kopš atbraukšanas uz Latviju dzimtenē vairs nav bijis, ilgas esot, gribot aizbraukt uz Kijivu, dzimto pusi, satikt draugus. Vecāki un māsa ciemojās pie viņa Liepājā. Regulāri uztur kontaktus ar brāli. "Situācija frontē sarežģīta, stāsti ir briesmīgi. Kā jau karā. Brālis pēc skolas dienēja armijā, un, sākoties karam, viņu iesauca," teic Andrijs. "Draudzenes brālis arī no pirmās dienas ir frontē. Daudzi draugi karo, daudzi ir gājuši bojā. Ja būs Eiropas un ASV atbalsts, tad Ukrainai pietiks spēka izturēt. Ar katru mēnesi karadarbība mainās, ļoti būtiski ir droni. Ukraina turēsies līdz beigām, centīsies atgūt teritorijas. Ukraiņi pārliecināti – ja atdos kaut ko, krievi pie tā neapstāsies. Jā, uz brīdi būs pārtraukums, bet vēlāk atkal centīsies pilnībā paņemt Ukrainu un ne tikai."
Liepājā Andrija spēcīgais balsts ir draudzene Kristīna. Abi ir kopā trīs gadus. Viņa agrāk strādāja par fotogrāfi Doneckas "Šahtar", pirms tam arī Kijivas "Dinamo". Dzīvojuši vienā dzīvokļu kompleksā un reiz sākuši kontaktēties. Saku, ka viņš noteikti ir liels romantiķis – meitenei apkārt bija lielāki futbola spīdekļi, bet izvēle kritusi uz Andriju. "Iespējams, jā," pasmaida spēlētājs.
Korobenko izmācījies par treneri un ieguvis UEFA B licenci. Pēc karjeras grib palikt futbolā, pagaidām gan domā, ka tas nebūs trenera statusā.
Komandā pieci ukraiņi
Dāvids Jansons, FK "Liepāja" direktors: "Andrija Korobenko kvalitātes labi zinājām no redzētā "Valmieras" rindās, tāpēc aicinājām pie sevis. Viņam nevajadzēja adaptēties Latvijas čempionātam, tāpēc bija vieglāk. Kā leģionārs nospēlējis gandrīz visas sezonas spēles – tas vien apliecina noderību komandai. Līgumu sezonas laikā pagarinājām ar visiem atslēgas spēlētājiem, lai arī viņiem ir sirdsmiers, ka būs darbs. Korobenko ir komunikabls ar citiem spēlētājiem un ļoti patstāvīgs, nav vajadzīga palīdzība kā mazam bērnam. Futbolisti ir tāda suga, ka ne visiem piemīt šāda īpašība. "Liepājā" kopumā ir pieci ukraiņi – bez Korobenko arī četri treneru un apkalpojošajā personālā. Viņi labi iekļāvušies komandā, līdzīgi kā latvieši – nav tādi, kas uzbāztos ar komunikāciju, bet aprunāties interesanti. Ko esmu novērojis, ka savā starpā ne visi mūsu ukraiņi sarunājas ukrainiski, laikam tādēļ, ka nāk no dažādām valsts daļām."
Vizītkarte. Andrijs Korobenko
Dzimis 1997. gada 28. maijā
Futbolists, pussargs
Pārstāv FK "Liepāja".
Iepriekš spēlējis "Valmierā", pirms tam trīs sezonas Ukrainas spēcīgākās līgas klubā "Inhulets".
Doneckas "Šahtar" audzēknis.
Ieguvis trenera izglītību.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
