-1.6 °C
No 23. oktobra Latvija vairs nav atkarīga no Krievijas energoapgādes. Ceļš uz to sākās šā gada 8. februārī, kad Rēzeknē tika pārtraukts elektroenerģijas savienojums ar Krieviju, un Latvija atslēdzās no BRELL tīkla, un pieslēdzās Eiropas energotīklam. Vairāk skaidro 360TV Ziņas.
Latvija spērusi vēl vienu soli pretī enerģētikas neatkarībai. Ir noslēdzies viens no nozīmīgākajiem šī procesa posmiem – Rēzeknē un Tumē darbu sākusi “Augstsprieguma tīkla” jaunās elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas BESS, kas ir viena no jaudīgākajām šāda veida sistēmām visā Eiropas Savienībā. Baterijas palīdzēs nodrošināt stabilu elektroenerģijas tīkla darbību, uzturēt frekvenci un balansēt jaudu.
AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis skaidro: “Pie svārstīga patēriņa baterijas spēj kompensēt šīs svārstības. Proti, ja pēkšņi ģenerācija ir samazinājusies tīklā, baterija var iedot papildus jaudu tīklā un nodrošināt iztrūkstošo. Un otrādi – ja pēkšņi ģenerācija kaut kādu iemeslu dēļ ir palielinājusies virs plānotā, tad baterija var absorbēt papildu enerģiju, kas nonākusi tīklā, tādejādi uzturot drošu un stabilu tīkla darbību.”
Bateriju darbība pozitīvi ietekmēs arī mūsu naudas makus – tās palīdzēs samazināt elektroenerģijas kopējās izmaksas gan patērētājiem, gan tirgus dalībniekiem.
Rolands Irklis paskaidro: “Mūsu aplēse ir, ka šo bateriju uzstādīšanas rezultātā, un tuvākajos gados tās aktīvi izmantojot, Latvijas sabiedrībai tas varētu ietaupīt ap 20 miljoniem eiro gadā. Tas ir būtiskākais ieguvums no ekonomiskā viedokļa.”
Lai nodrošinātu efektīvu bateriju darbību un pilnvērtīgi izmantotu tās kapacitāti, kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātniekiem izstrādāta unikāla to vadības sistēma. Kopējās investīcijas BESS projektā sasniedz 77 miljonus eiro.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
