-2.8 °C
Bijušais Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Teds Nolans uzņemts Kanādas Sporta slavas zālē.
Nolans Latvijā strādāja no 2011. līdz 2014. gadam, vadot izlasi trīs pasaules čempionātos un vienās olimpiskajās spēlēs. Tieši kvalificēšanos 2014. gada olimpiskajām spēlēm Sočos Nolans uzskata par vienu no spilgtākajām epizodēm savā trenera karjerā. "Neko tādu savā dzīvē vēl nebiju redzējis. Latvijā cilvēki patiesi mīl hokeju. Uzskatu, ka, pateicoties Sandim Ozoliņam, kurš tajā gadā atgriezās izlasē, mēs izcīnījām ceļazīmi. Šis panākums ir viena no manām skaistākajām atmiņām sportā," izteicies Nolans, kuram šobrīd ir 67 gadi. Viņš savulaik sešas sezonas nostrādāja arī NHL par Bufalo "Sabres" un Ņujorkas "Islanders" komandu galveno treneri, 1997. gadā tika atzīts par līgas labāko treneri, saņemot Džeka Adamsa vārdā nosaukto balvu.
Kanādas Sporta slavas zāle atrodas Kalgari, tā ir 4080 kvadrātmetru liela ēka, kas atrodas Olimpiskā parka teritorijā. Slavas zālē ir uzņemtas gandrīz 700 Kanādas sporta slavenības, tostarp 127 hokejisti, arī tādi vīri kā Veins Greckis, Gordijs Hovs, Bobijs Ors, Mario Lemjē, Fils Espozito un daudzi citi. Reizē ar uzņemšanu Slavas zālē kā apbalvojums tiek piešķirts Kanādas augstākais sporta apbalvojums – Sporta ordenis. Nolans pie atzinības ticis, ne tikai pateicoties savam darbam trenera arodā, bet arī labdarībai un rūpēm par pirmās nācijas (indiāņu) jauniešiem. Teds savulaik kopā ar dēliem Brendonu un Džordanu, kuri arī uzspēlēja NHL, piedevām Džordans divas reizes izcīnīja Stenlija kausu, izveidoja hokeja akadēmiju "3Nolans", kas palīdz un atbalsta jauniešus un bērnus. Nolans nāk no odžibvi indiāņu cilts.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
