8.3 °C
Lai pretotos Krievijas provokācijām pret ES drošību un infrastruktūru, ir nepieciešama koordinēta rīcība, spēcīgāka aizsardzība un sankciju pastiprināšana, uzskata EP.
Pirms nedēļas pieņemtajā rezolūcijā EP deputāti stingri nosoda Krievijas "neapdomīgās un eskalatīvās darbības", pārkāpjot ES un NATO dalībvalstu Polijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Rumānijas gaisa telpas. Nosodīti arī apzinātie dronu ielidojumi, kas vērsti pret kritisko infrastruktūru Dānijā, Zviedrijā un Norvēģijā. EP deputāti uzskata, ka šīs darbības ir daļa no Krievijas "sistemātiskajām militārajām un hibrīdkara darbībām un provokācijām pret ES" un tās dalībvalstīm. Krievija ir pilnībā un nepārprotami atbildīga par darbībām, kas veiktas Polijas, Igaunijas un Rumānijas gaisa telpā.
Atbalstot visas iniciatīvas, kas ļautu ES un tās dalībvalstīm veikt "koordinētus, vienotus un samērīgus pasākumus, lai vērstos pret visiem savas gaisa telpas pārkāpšanas gadījumiem, tostarp lidojošu apdraudējumu notriekšanu", deputāti atzinīgi novērtējuši Eiropas dronu sienas un "Austrumu flanga sardzes" iniciatīvas. EP uzskata, ka Krievijas īstenotās sabotāžas un hibrīddarbības pret ES ir valsts atbalstīts terorisms, pat ja tās nesasniedz bruņota uzbrukuma slieksni.
Tādēļ ES ir jāizrāda apņēmība un jāsignalizē, ka jebkurš trešās valsts mēģinājums pārkāpt dalībvalstu suverenitāti nekavējoties izsauks stingru pretreakciju, teikts rezolūcijā. Deputāti aicinājuši Eiropas Padomi un Komisiju palielināt pret Krieviju vērsto sankciju efektivitāti, lai galīgi mazinātu valsts spēju turpināt brutālo agresijas karu pret Ukrainu. Sankcijas jāattiecina uz visām valstīm, kas atbalsta Krievijas rīcību, piemēram, Baltkrieviju, Irānu un Ziemeļkoreju, un deputāti aicina noteikt sankcijas arī pret Ķīnas uzņēmumiem, kas piegādā divējāda lietojuma un militāras preces, kas ir būtiskas dronu un raķešu ražošanai.
Aicinot uzlabot koordināciju, vienotību un solidaritāti starp dalībvalstīm, ES iestādēm un NATO struktūrām, deputāti uzstāj, ka steidzami jāstrādā pie patiesas Eiropas aizsardzības savienības izveides, pilnveidojot un paplašinot to, kas jau izklāstīts "Baltajā grāmatā par Eiropas aizsardzības gatavību 2030". Vienlaikus būtu jāparedz atbilstošs finansējums pašreizējā un nākamajā ES daudzgadu budžetā, norādījuši deputāti. Uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt civilo un militāro gaisa telpas koordināciju, labāk aprīkot policijas spēkus un civilās iestādes ar līdzekļiem, kas ļautu atklāt dronus un aizsargāties pret tiem. Deputāti aicinājuši ES un tās dalībvalstu atbildīgās iestādes kritiskās infrastruktūras objektus, piemēram, lidostās un spēkstacijās, ekipēt ar pretdronu līdzekļiem.
Rezolūcijā, kas pieņemta ar 469 balsīm par, 97 balsīm pret un 38 atturoties, aicināts arī būtiski pastiprināt sadarbību ar Ukrainu aizsardzības jomā, jo īpaši attiecībā uz bezpilota lidaparātu tehnoloģijām un pretpasākumiem, tostarp uzlabojot rūpniecisko sadarbību.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Eiropas Parlamenta biroju Rīgā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
