Saistībā ar izrādi "Ļaunais gars" Valmieras teātrī var teikt, ka ne viss, kas derēja Blaumaņa laikā, der arī šodien
Kas patiesībā ir nauda, un kāpēc mēs tik ļoti pēc tās alkstam? Monētās iekalti vai uz papīra nodrukāti cipari, kas civilizētā pasaulē izsenis kalpo par matemātisku ekvivalentu cilvēka rocības vai materiālā stāvokļa fiksācijai. Cipari nav ne labi, ne ļauni, un tie var būt gan lieli, gan mazi. Neko tie cilvēkā neatver un neaizver, bet nez kādēļ piedāvā atšķirīgas iespējas realizēt sevi sabiedrībā, kur tavs stāvoklis būs visnotaļ atkarīgs tieši no šī matemātiskā ekvivalenta. Tā kā visu nosaka tas, kas mīt pašā cilvēkā un mudina mūs rosīties šajā pasaulē, lai tiktu pie zināma stāvokļa, tad arī mūžīgā čīkstēšana vai dzīšanās pēc naudas nav nekas pretdabisks. Blaumanis to itin labi saprata un saskatīja te dramaturģisku iespēju vēlreiz parunāt par cilvēka dabu. Izmantojot trīs sižetiskus pavedienus – centrālo par Cīruļu ģimenes šķietamo naudas laimestu, blakussižetu par Mantrauša grēkpilno ceļu pēc naudas un komiski iekrāsotu diedziņu par Vilka un Lapsas centieniem no sīkām sadzīves ķildām izspiest kādu naudiņu – un satinot tos vienā kamoliņā, viņš 1892. gadā uzrakstīja lugu, kas ļāva skatītājam ar smaidu palūkoties, kā dažādās dzīves situācijās šī cilvēka daba izpaužas.
Bāzējoties līdzīga ieskata aprisēs, Inese Mičule Valmieras teātrī piedāvā publikai savu "Ļaunā gara" scēnisko versiju, lai kopā ar Blaumaņa lugas personāžiem ''uzrādītu lietas, ar kurām mums jāstrādā, lai mēs kļūtu labāki''. Lai notiek, palūkosim, kā režisore kopā ar aktieriem uz skatuves atritina autora kamoliņu, un, kas zina, varbūt kļūstam labāki. Darbības laiku režisore pārceļ uz šodienu un par norises vietu ar scenogrāfa Uģa Bērziņa palīdzību izvēlas mūsdienīgu ģimenes vistu fermu. Izrāde sākas ar mēnessērdzīgu siluetu kolektīvu defilēšanu scenogrāfiskajā telpā un strauji pāriet pie reālbutaforiskas olu saiņošanas procedūras, iezīmējot rīta cēlienu monotonajā saimniecības ikdienā. Kopīgās sarunās pamazām ieskicējas lugas mūsdieniskoto tēlu aprises, savstarpējo attiecību tīklojums ar visai klišejiskā aktierspēlē ieaustām jūtu, emociju un vēlmju izpausmēm. Seko sadzīvisku ainiņu virkne, kurās, īpaši neiedziļinoties varoņu psiholoģijā, režisore fiksē ikdienišķā dzīves plūduma vienmuļību un apziņas krēslā mītošās cerības reiz no tā visa izrauties.
Blaumaņa provokācija nāk līdz ar lielo laimestu, kas uzspridzina Cīruļu ģimenes līdzšinējās eksistences nosacījumus un piedāvā kārdinošu iespēju pārsēsties lepnākā dzīves ekspreša vagonā. Kamēr Jānis (Riharda Jakovela atzīstami izturēts aktierveikums izrādes raibajā karuselī) brauc pēc naudas, Anna vistu kūtī sarīko bezgaumīgu ballīti un priekšlaicīgi pozicionē sevi kā lielmāti, ierādot katram savu vietu topošajā dzīves projektā. Neraugoties uz režisores vēlmi visas viņas izdarības pavērst ar komisko šķautni pret publiku un iesprostot mūsdienīgas uzvedības stereotipos, Inese Pudža tomēr pamanās ieaust savā spēlē arī dziļākus iekšējās motivācijas cēloņus un paglābt Annas tēlu no virspusējā traktējuma. Impulss, ko Nīče sauca par varasgribu, nāk no cilvēka dabas, bet tas, kā mēs to dzīvē izmantojam, atsedz mūsu būtību. Pēc lielā ilūziju sabrukuma un sasteigtā izlīguma finālā, mēs, protams, varam pasmaidīt par Annas alošanos un centieniem laimi vienādot ar naudas daudzumu, taču, ja klusībā pavērpjam šo sižetu tālāk, nez vai vairs gribēsies smaidīt. Kā Anna sadzīvos ar Jāņa māti? Kā pret viņu attieksies Andrejs un Ieva? Un ko par to visu vēlāk teiks Jānis? Diez cik rožaina tā perspektīva vis neizskatās.
Mantrauša sižetiskā līnija pamatā balstās vārdiskā retrospekcijā, un to ir pagrūti iedabūt šodienīgas uzvedības rāmjos, taču izskatās, ka Aigars Apinis izrādē ir atradis izeju un ar režisores akceptu radījis kaut ko līdzīgu autorizētai lomas partitūrai, kas veltīta zelta olas piedzīvojumiem mantkārīgajā pasaulē. Nelielu haosu tā gan ienes izrādes sasteigtajā finālā, bet toties Mantrauša grēksūdze dod savu artavu mūsu dabas ēnas pušu apzināšanā.
Kas attiecas uz Vilka un Lapsas ķildošanos, jāteic, ka šis lugas sižetiskais diedziņš šodienīgi estetizētajā izrādes struktūrā vienkārši neiekļaujas. Izvēlētā spēles loģika to acīmredzami atgrūž, un neveiklās mizanscēnas ar abiem plintniekiem jautrību izrādē nevairo, drīzāk garlaiko un lieku reizi sašūpo iestudējuma jau tā neviendabīgo temporitmu.
Ne viss, kas derēja Blaumaņa laikā, der arī šodien. Ja lugas darbību pārceļ uz mūsdienām un izmanto uz skatuves aptuvenu reālpsiholoģisko aktiereksistenci, ir jārēķinās ar faktu, ka cilvēku uzvedības un rīcības izpausmes līdz ar paaudzēm ir mainījušās. Nepietiek šodien pateikt, ka "mēs neapkalpojam tekstu", un virknēt uz skatuves sižetiskas vīzijas, kas atduras pret lingvistisko barjeru. Ja neatrodam veidu, kā to pārvarēt, cieš ne tikai aktierspēles organika, bet izbalē arī tēli un pāri paliek vien režisoriska aizraušanās ar attēlošanu.
Uzziņa
Rūdolfs Blaumanis, "Ļaunais gars", iestudējums Valmieras teātrī
- Režisore Inese Mičule, scenogrāfs Uģis Bērziņš, kostīmumāksliniece Ilze Vītoliņa, gaismumāksliniece Krista Erdmane, horeogrāfe Liene Grava, komponists Rihards Zaļupe.
- Lomās: Inese Pudža, Rihards Jakovels, Aksels Aizkalns, Aigars Apinis, Ieva Estere Barkāne, Rūdis Bīviņš u. c.
- Nākamās izrādes: 25., 26., 29. oktobrī.
Viedokļi
- Jana: "Viena no dzīvākajām pirmizrādēm Valmieras teātrī pēdējā laikā. Netradicionāls, bet pārliecinošs režisores piegājiens, kas aktualizē Blaumaņa sen uzrakstītās lugas tēmu un liek daudz ko pārdomāt par mums pašiem. Ļoti labi aktierdarbi, sākot ar Ineses Ramutes, Riharda Jakovela, Ineses Pudžas un Ievas Esteres Barkānes sniegumu un beidzot ar Aksela Aizkalna amizanto Pēteri, kas piešķīra košu humora dzirksti visnotaļ skumjajam stāstam un raibajām izdarībām. Patiesi malači! Lai daudz skatītāju!"
- Benita: "Izrāde ar neparastu pazīstamās lugas traktējumu, kas var mulsināt tradicionālā teātra piekritējus, taču neapšaubāmi ir noskatīšanās vērti izrādes labi aktierdarbi: Inese Pudža, Ieva Estere Barkāne, Inese Ramute, Aksels Aizkalns, Rihards Jakovels. Katrā ziņā uzvedums raisa nopietnas pārdomas, ne tikai liek pasmieties par izrādes varoņu rīcību un pārvērtībām."
valmierasteatris.lv
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu