9.3 °C
Pagājušajā nedēļā nācās saskarties ar sāpīgu problēmu, par kuru nevaru nerunāt. Tā ir salīdzinoši nesen Latvijā ieviestā iekļaujošā izglītība teorijā un praksē. Vismaz divi procenti bērnu dzimst vai iegūst fizisku vai garīgu invaliditāti, vēl viena daļa, "pateicoties" videi ģimenē, kļūst par skolēniem ar nopietniem uzvedības traucējumiem.
Jau 19. gs. Latvijā bija izveidojies plašs speciālo skolu (palīgskolu) tīkls bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem, skolas bērniem ar dzirdes, redzes un valodas traucējumiem, "nervozo" bērnu skolas un sanatorijtipa skolas, kas nodrošināja arī ārstēšanu un rehabilitāciju. Tagad, 21. gadsimtā, Latvija, sekojot plānam "Skola 2030", pāriet uz iekļaujošo izglītību. Tas nozīmē, ka pakāpeniski tiek likvidētas speciālās skolas (izņemot ļoti, ļoti speciālās), un apmēram 63% (un viņu skaits katru gadu palielinās) ar speciālām vajadzībām nonāk parastajās skolās, kur mācās kopā ar... (ilgi izsveru, kādu vārdu lietot) ar parastiem bērniem. Vairāk nekā divas trešdaļas pašvaldību skolu bez izvēles iespējām īsteno iekļaujošo izglītību, kamēr atlikušajām nav nepieciešamības integrēt šādus bērnus (skolēnu netrūkst) vai atteikušās viņus uzņemt, kas, protams, netiek pausts atklāti.
Daudzviet citur pasaulē ar iekļaujošo izglītību eksperimentē jau gadus trīsdesmit, tomēr pilnvērtīgu pētījumu par tās efektivitāti un blaknēm gandrīz nav. Latvijā nepārdomāta integrācija izrādījusies nevēlama gan parastajiem skolēniem, gan skolēniem ar īpašām vajadzībām. Oficiālajos paziņojumos valsts iestādes pasniedz glītu ainu, kamēr nevalstisko organizāciju savāktās ziņas liecina par negatīvas pieredzes pārsvaru. Arī godīgos un drosmīgos citu valstu pētījumos ir secinājumi, ka, integrējot bērnus ar īpašām vajadzībām parastā skolā, vieglākās invaliditātes grupas uzlabo savas sekmes un sociālās prasmes, tomēr disciplīnas pārkāpumu skaits šajās klasēs ievērojami pārsniedz vidējo. Smagos gadījumos integrācija pozitīvu efektu nav devusi. Sekas nav grūti iztēloties... Skaidrs, ka Latvijā sabiedrībai tiek melots. "Skola 2030" nelokāmi postulē: "Iekļaujošo izglītību iespējams īstenot (..), veidojot skolā drošu un atbalstošu vidi un nepieļaujot diskrimināciju."
Tieši par diskrimināciju vēlos runāt. Pagājšnedēļ biju uzaicināta vadīt literārās darbnīcas attīstīta pagasta pamatskolā, kas īsteno iekļaujošo izglītību. Mana auditorija divreiz 40 minūšu stundās bija vispirms apvienotās 5. un 6. klases, pēc tam 7. un 8. klases. Katrā klasē mācās daži bērni ar invaliditāti un pāris ar nopietniem uzvedības traucējumiem.
Pieredzēju trīsstāvīgus lamuvārdus stundas laikā, absolūtu ignoranci, iešanu ārā no klases, kad vien ienāk prātā, citu bērnu morālu aizskaršanu. Tāda ir "īpašo" pastāvīga uzvedība, tāpēc morāla vardarbība ir skolotāju un klasesbiedru ikdiena.
Teicu "sabiedrībai tiek melots", jo teorētiskajos aprakstos šādi skolēni nav minēti iekļaujamo sarakstā. Citēju Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapu: "Ikvienam cilvēkam ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas. Tieši tāda ir iekļaujošās izglītības būtība – nodrošināt šo tiesību ievērošanu."
Nebaidos teikt, ka praksē šāda iekļaušana ir noziedzīga attiecībā pret parastajiem bērniem, jo katrā klasē ir bērni, kuri gribētu klausīties, līdzdarboties, kuru acis mirdz. Taču viņiem nav izvēles – parastajiem bērniem jāzaudē skolas gadi, jo diendienā jābūt kopā ar "neparastajiem, īpašajiem". Parastie nedrīkst pat iebilst, jo kļūs par kaunināmajiem, kas diskriminē, nepieņem, nav sajūsmā par īpašajiem. Kādas programmas, organizācijas un konvencijas aizstāv parasto bērnu tiesības, tostarp tiesības uz kvalitatīvu izglītību nevardarbīgā vidē?
Man nav ilūziju, ka ar šo publikāciju problēma pēkšņi atrisināsies, bet zinu, ka birokrāti skolotājus un parasto bērnu vecākus nedzird. Tāpēc izvēlējos būt viņu balss.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
