Sunny 8.1 °C
P. 20.10
Leonīda, Leonīds
SEKO MUMS
Reklāma
Vidēji gada laikā avārijās Helsinkos mirst 4–6 cilvēkiu. Izņēmums nebūs arī šis gads, lai arī vēl vasaras vidū somiem bija pamats cerēt uz ievērojamiem uzlabojumiem šajā statistikā.
Vidēji gada laikā avārijās Helsinkos mirst 4–6 cilvēkiu. Izņēmums nebūs arī šis gads, lai arī vēl vasaras vidū somiem bija pamats cerēt uz ievērojamiem uzlabojumiem šajā statistikā.
Foto: Shutterstock

Šovasar Somijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka gada laikā Helsinkos satiksmes negadījumos nav gājis bojā neviens cilvēks.

Reklāma

Tomēr ironiskā kārtā jau pēc mēneša situācija bija mainījusies, un pilsētā bija notikušas veselas četras avārijas ar letālu iznākumu.

Somi gan to uzskata drīzāk par liktenīgu apstākļu pavērsienu, jo par drošību uz ceļiem Helsinkos tiek gādāts rūpīgi, turklāt arī sabiedrībā izveidojušies ieradumi, kas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem, piedaloties ceļu satiksmē, ļauj sajusties droši.

Helsinku pilsētvides satiksmes nodaļa par vienu no galvenajiem cēloņiem satiksmes drošības uzlabošanā uzskata konsekventi samazināto atļauto braukšanas ātrumu: jau vairāk nekā pusē Helsinku ielu atļautais ātrums ir 30 km/h. Arī tehnoloģiju attīstība satiksmi ir darījusi drošāku.

Vidēji gada laikā avārijās Helsinkos mirst 4–6 cilvēki. Savukārt visā Somijā bojā iet mazliet mazāk nekā četri cilvēki uz katru autosatiksmē nobraukto miljardu kilometru. Zinot, ka gadā vidēji Somijā tiek nobraukti mazliet zem 50 miljardiem kilometru, var aptuveni izrēķināt, ka vidēji tas ir 200 nonāvētu satiksmes dalībnieku. Uz ceļiem bojāgājušo cilvēku skaits pēdējo 25 gadu laikā gan ir samazinājies vairāk nekā uz pusi.

Kas sabojāja statistiku?

Helsinku policija uzskata: ja autovadītājs pārvietojas pilsētā, lietodams drošības jostu, ievēro ātruma ierobežojumus un nav lietojis alkoholu, risks aiziet bojā satiksmes negadījumā ir ļoti tuvs nullei. Šis apgalvojums paliek spēkā arī, ja sīkāk papēta vasaras izskaņā notikušās avārijas, kas pabojājušas Helsinku pēdējā gada nevainojamo satiksmes drošības statistiku. Vienā no avārijām, kura notika ātruma pārsniegšanas un reibuma dēļ, dzīvību zaudēja divi jaunieši. Tomēr daudz neaizsargātāki ir kājāmgājēji. 

Statistika liecina, ka parasti apmēram puse satiksmē bojāgājušo ir tieši gājēji. Viens gājējs, kas zaudējis dzīvību, pakļūdams zem auto, papildina arī Helsinku vasaras izskaņas statistiku. 

Visbeidzot bojāgājušo vidū bijis arī septiņdesmitgadīgs riteņbraucējs, kas miris pēc sadursmes ar astoņdesmitgadīgu riteņbraucēju. Abiem riteņbraucējiem bijušas gan ķiveres, gan arī pārējais obligātais drošības aprīkojums. Tomēr riteņbraucēji, tāpat kā motociklisti, satiksmes drošības riskus vētījot, avārijās ar bēdīgu iznākumu Somijā iekuļas ne retāk kā ātruma pārsniedzēji.

Uzaicina viesos amerikāņu eksperti

Jūlijā pēc Helsinku satiksmes un ielu plānošanas nodaļas vadītājas Rētas Putkonenas ielūguma pilsētā viesojās bijusī Ņujorkas satiksmes galvenā plānotāja Žanete Sadika-Hana un viņas kolēģis Sets Solomonovs. Sadika-Hana pirms 10 gadiem pārplānojusi Taimskvēru, slēdzot kustību automašīnām.

Pilsētplānotāja uzskata, ka scenārijs, pēc kāda notiek protesti pret jauninājumiem pilsētvidē, ir vienāds praktiski visur pasaulē: kad pilsētvide tiek mainīta, parasti piešķirot vairāk vietas gājējiem un riteņbraucējiem vai samazinot atļauto ātrumu, protestē gan autobraucēji, gan uzņēmumi. Protestētāji bieži pauž aizdomas, ka būs vairāk satiksmes sastrēgumu, cietīs gaisa kvalitāte, ja mašīnām nāksies gaidīt, satiksmes drošība tiks apdraudēta un pilsētvide kļūs neglītāka.

Reklāma
Reklāma

Tādi argumenti tika izteikti arī tad, kad Helsinkos notika Esplanāžu joslu izmēģinājums: Dienvidu un Ziemeļu Esplanāžu zaļās joslas tika paplašinātas, autobraucējiem atstājot par divām pārvietošanās joslām mazāk. Arī toreiz autobraucēji pauda neapmierinātību, bet gājēji, riteņbraucēji un tūristi priecājās.

Sadika-Hana līdzīgās situācijās iesaka rīkoties ātri, izmēģināt dažādus risinājumus un vispusīgi izmērīt jauninājumu ietekmi. Lietišķas diskusijas ir iespējamas tikai ar faktiem. Un viņas rīcībā esošie fakti, neskatoties uz autobraucēju un uzņēmēju raizēm, liecina, ka gājējiem drošāka vide ar ātruma ierobežojumiem glābj dzīvību. Turklāt viņa uzsver, ka droša pilsētvide gājējiem un riteņbraucējiem veicinot apgrozījumu, jo īpaši tiem uzņēmumiem, kas atrodas ielas līmenī. Šāda pieeja saskaņā ar viņas pieredzi piesaista arī jaunus uzņēmējus, jo gājēju skaits augot.

Drošību veicinoši ieradumi

No satiksmes drošības viedokļa svarīga loma ir riteņbraukšanas infrastruktūrai. Helsinkos veloceliņi ir pieejami praktiski visur, un tie ir labi marķēti. Tos atzinīgi novērtē arī satiksmes infrastruktūras plānošanas eksperte Sadika-Hana. Tāpat Helsinkos ir skaidri marķētas gājēju pārejas: tās labi saskatāmas pat ziemā. Autovadītāji gandrīz vienmēr apstājas pie gājēju pārejām, bet gājēji bieži pamāj ar roku, šādi sakot "paldies". To pieprot arī pavisam mazi bērni. 

Turklāt kārtīgs somu gājējs pat nakts vidū stāvēs pie sarkanās luksofora gaismas arī tad, ja iela būs tukša.

Ik gadus, kad augusta otrajā nedēļā sākas jaunais mācību gads, Helsinku policija atgādina, ka ielās turpmāk būs vairāk bērnu. Tāpat policija pastiprināti dežurē bīstamākajos ceļu posmos, piemēram, pie būvlaukumiem skolu tuvumā.

Helsinku pilsētas satiksmes drošības attīstības programma 2022.–2026. gadam koncentrējas uz bērnu, jauniešu, kājāmgājēju un riteņbraucēju drošības uzlabošanu, pilnveidojot gājēju pāreju un krustojumu regulēšanu.

Traģiskā mācība ar elektroskūteriem

Negaidītus izaicinājumus Somijas pilsētu satiksmē ienesuši elektroskūteri: to izmantošana strauji kļuva populāra apmēram pirms pieciem gadiem. Skūteri uz kādu laiku bija pārņēmuši gan ietves, gan riteņbraucēju celiņus. Tagad elektroskūteru izmantošana satiksmē pamazām ir noregulēta un noteikumi precizēti. Tomēr gūtās mācības bijušas skarbas. Piemēram, pagājušajā gadā Helsinku kaimiņpilsētā Vantā uz gājēju pārejas mašīna uzbrauca trim 12 gadus vecām meitenēm, kuras šķērsoja ielu ar elektroskūteri. Lai arī viena no jaunietēm gāja bojā, pret automašīnas vadītāju apsūdzība netika celta, jo pienākums apstāties pie gājēju pārejas attiecas tikai uz situācijām, kad ielu šķērso kājāmgājēji.

Lai mudinātu griezties atpakaļ aļņus, kas grasās šķērsot ceļu, krustojumu tuvumā daudzviet Somijā tiek atskaņots audioieraksts, kurā padzīvojusi sieviete spēcīgā Rietumsomijas izloksnē skaļi stāsta par kara laikiem. Metode pierādījusi savu efektivitāti pilotprojektā.

 

Aļņus atbiedē audioieraksts

Visambiciozāko mērķi attiecībā uz satiksmes drošību ir izvirzījusi Eiropas Savienība. Saskaņā ar "Vision Zero" jeb "Nulles vīziju" mērķis ir panākt, lai 2050. gadā satiksmes negadījumos vairs neietu bojā neviens cilvēks.

Somija aktīvi strādā, lai tuvinātos šim mērķim ne tikai pilsētās, bet arī lauku rajonos. Būtisks izaicinājums ir avārijas, kas notiek, automašīnai saskrienoties ar kādu meža dzīvnieku. Piemēram, avārijas, automašīnai saskrienoties ar alni, Somijā notiek bieži. 

2019. gadā Somijā notika vairāk nekā 2000 šādu avāriju, bet pagājušajā gadā statistiku izdevies ievērojami uzlabot – vairs tikai ap 1400 negadījumu, kuros iesaistīti aļņi.

Šai problēmai somi izdomājuši interesantu risinājumu. Rietumsomijā 2022. gadā tika uzsākts pilotprojekts ar skaņas bākām un reāla laika brīdinājuma sistēmām meža dzīvniekiem. Tagad šīs sistēmas kombinācijā ar savvaļas dzīvniekiem paredzētiem tuneļiem zem ceļiem ir būtiski samazinājušas avāriju skaitu. Skaņas bākas ieslēdzas, dzīvniekam tuvojoties T veida krustojumam: bākas atskaņo senu interviju, kurā padzīvojusi sieviete spēcīgā Rietumsomijas izloksnē skaļi stāsta par kara laikiem. Izdzirdējuši cilvēka balsi, sabijušies aļņi griežas atpakaļ virzienā, no kura nākuši, un meklē citu vietu, kur šķērsot ceļu, ideālā variantā atrodot tam speciāli domāto tuneli. Savukārt reālā laika brīdinājuma sistēmas tiek aktivizētas, sensoriem pamanot tuvojošos dzīvnieku un ar mirgojošām gaismām brīdinot autobraucējus.

Pētot statistikas datus, gan jāsecina, ka visdrošāk Somijā ir braukt ar traktoru: pēdējos piecos gados, rēķinot uz katriem 100 000 satiksmē izmantotiem šī veida transporta līdzekļiem, satiksmes negadījumos ir gājis bojā tikai viens cilvēks gadā, bet Helsinkos – neviens.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma