8 °C
ASV prezidents Donalds Tramps šodien Dienvidkorejā tiekas ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu, lai mēģinātu rast risinājumu virknei jautājumu, tostarp par abu valstu attiecībās vērojamo tirdzniecības karu, kas sašūpojis pasaules ekonomiku.
Pirms abu līderu tikšanās ASV un Ķīnas amatpersonas ir centušās rast kopsaucēju par iespējamu abu pušu vienošanos tirdzniecības jautājumā, tomēr neskaidrību joprojām ir daudz.
Pretrunu netrūkst
Abi līderi tiekas pirmo reizi, kopš šā gada janvārī Tramps atgriezās Baltajā namā. Pēdējo reizi Tramps un Sji klātienē apspriedās 2019. gada jūnijā G20 samitā Japānas pilsētā Osakā. Kopš tā laika abu valstu attiecības aizēnojis gan Krievijas iebrukums Ukrainā, gan Vašingtonas augošās bažas par Ķīnas tehnoloģisko izrāvienu, kā arī līdzsvara trūkums abu valstu tirdzniecības bilancē. Sarunas Dienvidkorejā, kur Tramps ieradies uz Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības (APEC) samitu, sniedz iespēju tuvināt Vašingtonas un Pekinas skatījumus vismaz dažos jautājumos, vērtē apskatnieki. Tramps trešdien pauda optimismu par gaidāmo tikšanos. "Domāju, ka mums ar Ķīnas prezidentu Sji būs lieliska tikšanās un daudzas problēmas tiks atrisinātas," Tramps paziņoja reportieriem ASV prezidenta lidmašīnā "Air Force One". Viņš arī lika saprast, ka Taivānas jautājums, kas ilgstoši bijis klupšanas akmens Vašingtonas un Pekinas attiecībās, sarunā ar Sji varētu netikt apspriests. "Nezinu, vai mēs pat runāsim par Taivānu. Neesmu pārliecināts. Viņš varbūt jautās par to," izteicās ASV prezidents.
Ķīna, kas Taivānu uzskata par savu teritoriju, šonedēļ atkārtoja, ka neizslēdz iespēju "atkalapvienošanās" nolūkiem izmantot militāru spēku.
Ķīnas trumpji
Apskatnieki uzsver, ka Trampa un Sji sarunā nozīmīgu vietu ieņems Ķīnas spertie soļi retzemju metālu eksporta ierobežošanā, kas izraisījis sajukumu piegādes ķēdes. Ķīna pašlaik nodrošina aptuveni 60% no pasaules retzemju metālu ieguves un vairāk nekā 90% no to apstrādes, lēš Starptautiskā Enerģētikas aģentūra. Tas nozīmē, ka Ķīna kontrolē šo vērtīgo resursu, kas tiek izmantoti bruņojuma, elektroauto un citas produkcijas ražošanā, piegāžu ķēdes un var noteikt, kuras kompānijas tos saņems, norāda raidorganizācija BBC. Retzemju metālu ieguve un apstrāde ir ne vien dārgs, bet arī apkārtējo vidi piesārņojošs process, kā rezultātā daudzas valstis, tostarp Eiropas Savienībā, negrib savā teritorijā veikt šos darbus. Ķīna savukārt apzināti ir ieguldījusi lielus līdzekļus šīs nozares attīstībā, uzsver BBC. Atbildot uz Trampa aprīlī izsludinātajiem vērienīgajiem tarifiem daudziem Savienoto Valstu tirdzniecības partneriem, tostarp Ķīnai, Pekina sāka ierobežot vairāku retzemju metālu eksportu. Šomēnes ierobežojumi kļuva vēl jo stingrāki, Pekinai tos pamatojot ar nacionālās drošības apsvērumiem. Apskatnieki norāda, ka ar tiem Ķīna reaģējusi uz Vašingtonas lēmumu ierobežot modernāko pusvadītāju eksportu uz Ķīnu. "Retzemju metāli pašlaik ir visiedarbīgākā svira, kas Ķīnai ir pieejama," intervijā aģentūrai "Associated Press" uzsvēra Ņujorkā bāzētās Ārējo attiecību padomes ("The Council on Foreign Relations") vecākā līdzstrādniece Dzunjuaņa Liu. "Pārējai pasaulei nav tūlītēji pieejamas pietiekami lētas ražošanas jaudas," piebilda pētniece. Jāpiebilst, ka nedēļas nogalē Malaizijas galvaspilsētā Kualalumpurā noritēja abu pušu sarunas, kurās Ķīna acīmredzami piekritusi par gadu atlikt jaunos eksporta ierobežojumus retzemju metāliem. Domājams, tas noticis apmaiņā pret Vašingtonas piekrišanu iesaldēt jaunos pusvadītāju eksporta ierobežojumus, vēsta laikraksts "The Guardian".
Tarifu jautājums
Atsevišķs jautājums skar augstos tarifus, ko abas puses, kas ir pasaulē lielākās ekonomikas, viena otrai šā gada laikā ir noteikušas.
Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūts aplēsis, ka ASV Ķīnas precēm noteikušas 57,6% lielus tarifus, savukārt Savienoto Valstu ražojumiem Ķīnā piemēroti 32,6% lieli tarifi.
Tramps šomēnes pat draudēja Ķīnas ražojumiem ieviest 100% tarifu, ja sarunās par retzemju metāliem neizdosies rast risinājumu. Abu prezidentu sarunās tikšot apspriesta arī Ķīnas loma procesā, kura rezultātā ASV nonāk narkotiskā viela fentanils, kura ražošanā izmantotas Ķīnā izgatavotas ķīmiskās vielas. Saistībā ar to Trampa administrācija šogad Ķīnai jau piemērojusi tarifus, kuri arī tiks apspriesti abu līderu sarunā Dienvidkorejā. Laikraksts "The Wall Street Journal" šonedēļ vēstīja, ka ASV varētu uz pusi samazināt 20% tarifu, kas Ķīnai piemērots tieši fentanila jautājumā. Apmaiņā pret to Ķīna solītos stingrāk apkarot nāvējošā opioīda izgatavošanai nepieciešamo ķīmisko vielu eksportu. Tramps izteicies, ka sarunā ar Sji apspriedīs arī Ķīnas lēmumu pārtraukt importēt ASV audzētās sojas pupiņas. Ķīna gadiem ilgi bijusi lielākā ASV audzēto sojas pupiņu iepircēja, bet kopš maija, reaģējot uz Trampa tarifiem, šo produkciju no Savienotajām Valstīm vairs neiegādājas, priekšroku dodot Argentīnas un Brazīlijas sojas pupiņām. Par šādu Ķīnas lēmumu neapmierināti bijuši ASV fermeri, ar kuru atbalstu Tramps līdz šim ir varējis rēķināties.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
