Kas uztrauc "Latvijas Avīzes" lasītājus. Zēni ar "šleipēm" un miglas pūšana par konvenciju

Trešdien, zvanot redakcijai, "Latvijas Avīzes" lasītāji komentēja Stambulas konvencijas jautājumu un režisora Alvja Hermaņa pieteikto politisko apvienību "Bez partijām". Tāpat lasītāji izteica savas domas par citiem jautājumiem, piemēram, neparastiem cilvēku vārdiem un valsts amatpersonu ģērbšanās stilu.

Bijušais Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Teds Nolans uzstājas ar runu Kanādas Sporta slavas zāles jauno dalībnieku uzņemšanas ceremonijā.

Cepšanās uzmanības novēršanai

Runājot par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, lasītāju domas dalās. Vairāki runātāji to vērtēja kā mākslīgi radītu jautājumu uzmanības novēršanai no svarīgākām lietām, piemēram, topošā valsts budžeta.

Aivars Gedroics no Daugavpils: "Tas ir ļoti labi, ka viņi nāk pie prāta un mēģina to konvenciju dabūt nost. Kas nav īsti labi – izrādās ka tikai tad, ja Saeima ar divām trešdaļām balsu vairākuma nobalso par steidzamu likumprojektu, Valsts prezidents to nevar atdot atpakaļ izskatīšanai. Es uzskatu, ka tas nav loģiski." Gedroics prognozē, ka prezidents Saeimas lēmumu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas, visticamāk, atgriezīs parlamentā otrreizējai caurlūkošanai.

Jānis Lūsis no Vidrižu pagasta stingri atbalsta Stambulas konvenciju kā daļu no Eiropas vērtībām: "Ikviens dokuments, kurš noliedz vardarbību, ir svarīgs. Tai skaitā arī Stambulas konvencija. Tas ir Eiropā izstrādāts dokuments, kas kopumā ietver eiropeiskās vērtības. Izteikumi, ka tas ir pretrunā ar mūsu valsts Satversmi, ir nepatiesi. Par to ir norādījusi Satversmes tiesas tiesnese. Eiropas vērtību noliegšana ir pa prātam aiz žoga esošajam austrumu kaimiņam. Latvijai vienīgā iespēja ir būt kopā ar Eiropu."

Valdis Labanovskis no Ozolniekiem Stambulas konvencijas jautājuma aktualizēšanu sauc par miglas pūšanu: "Galvenokārt visa tā cepšanās ir lai novērstu cilvēku uzmanību no budžeta un citiem nopietnākiem jautājumiem."

Baušķenieks Ainārs Roziņš pauž neizpratni: "Kam par godu radīts politisks jandāls situācijā, kad būtu daudz nopietnākas lietas jārisina?" Viņš arī vēlētos uzzināt no uzticamiem avotiem patiesos vardarbības izplatības apmērus Latvijā: "Jo es neticu nevienam, ne tiem apkarotājiem, ne tiem visu šo te šausmu piesaucējiem."

Redakcijas piebilde.

Centrālā statistikas pārvalde 2021. gadā pirmo reizi veica aptauju "Ar dzimumu saistītas vardarbības apsekojums", lai iegūtu datus par dažādu vardarbības formu izplatību Latvijā, izmantojot "Eurostat" izstrādāto metodoloģiju. Kādi rezultāti tika iegūti? Skatiet šeit publicētajos grafikos.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Raiba kompānija

Gunārs Lauks no Rīgas skeptiski raugās uz režisora Alvja Hermaņa un domubiedru pieteikto politisko kustību "Bez partijām": "Tur ir zēni ar tādām "šleipēm". Tikai atgādināšu, ka pats Hermanis taisīja teātri Putina Krievijā. "Dižgara" Didža Šmita kontā jau ir sešas partijas. Mācītājs Pēteris Sproģis bija "Saskaņas" prezidenta amata kandidāts. Ainars Mielavs savulaik dziedāja pie "obeliska". Ko tad mēs varam sagaidīt no tādas raibas kompānijas? Kārtējie klaiņotāji."

Rīdzinieks Linards Strelēvičs, vērtējot kustības "Bez partijām" vēlmi panākt vēlēšanu sistēmas maiņu un pāreju no partiju sarakstiem uz individuāliem kandidātiem, spriež, ka tas ir nepārdomāti: "Pirms runāt tik nopietni, vajag tiešām izpētīt, izanalizēt 1922. gadā Satversmes sapulcē izstrādāto un pieņemto likumu par Saeimas vēlēšanām. Un tas likums, manā uztverē, ir izcils. Jāsaka gan, ka sabiedrība diemžēl maz ko saprot no vēlēšanu sistēmām un kā tām jādarbojas."

Biruta Bēta no Rīgas arī pauž bažas par Hermaņa politiskās kustības dalībniekiem, "tomēr viņiem ir taisnība, ka tā visa pašreizējā kārtība, tā sistēma ir sevi izsmēlusi. Kaut vai, piemēram, ja iedzīvotāju skaits ir samazinājies, kāpēc mums aizvien jābūt tik lielam Saeimas deputātu skaitam?"

Imants Sūna no Iecavas spriež, ka politiķi jāvērtē pēc darbiem, nevis runām: "Kamēr cilvēks nav politiskā amatā, viņš ir citāds, bet, nonākot šajā pozīcijā, viņš mainās. Līdz ar to pagaidām tā ir tikai tāda pļurkstēšana. Amats parāda cilvēku – ko viņš spēj un ko nespēj."

Kurš "nozaga" diktātu?

Lasītāja Rita no Aizputes puses jūtas sarūgtināta, ka šogad nav pasaules diktāta latviešu valodā. "Es labprāt un ar interesi tajā piedalījos. Bet šogad man nesaprotamu iemeslu dēļ televīzija to nerāda. Tikmēr TV ir tik daudz izklaides raidījumu un seriālu, kas tiek atkārtoti desmitiem reižu – "Mis Mārpla", "Tēvs Brauns" utt. Man šķiet, ka sabiedriskajai televīzijai vajag vairāk rūpēties arī par izglītojošu saturu, pasaules diktāts šajā jomā bija labs piemērs."

Redakcijas piebilde.

Pasaules diktātu latviešu valodā jau desmit gadus organizējis nodibinājums "Pasaules valoda", nevis pats sabiedriskais medijs. Kā medijiem skaidrojuši diktāta organizatori, tas šogad netiekot rīkots personāla trūkuma dēļ. Vienlaikus "Pasaules valodas" pārstāvji pauduši cerību, ka nākamgad diktāts latviešu valodā varētu atgriezties. Pērn Pasaules diktātu latviešu valodā Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas akadēmijas lielajā zālē klātienē rakstīja 122, bet tiešsaistē – 558 reģistrēti dalībnieki no deviņu līdz 84 gadu vecumam.

Staļina un Miesassargs

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Elza Broka no Bauskas kritizē vecākus, kuri saviem bērniem izvēlas neparastus vai pat ļoti īpatnējus vārdus. Viņa nosauc piemērus: Staļina, Jātniece, Angīna, Miesassargs, Kosmoss, Kukaine, Maršals un Samurajs. "Kā šie bērni jutīsies, kad viņi sāks iet skolā, kad viņiem būs jādzīvo tālāk ar šādiem vārdiem?"

Redakcijas piebilde.

Kā liecina informācija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personvārdu datubāzē, dažos gadījumos lasītājas minētais ir personas otrais vai pat trešais vārds. Dažkārt vārdā atšķiras garā vai īsā patskaņa lietojums, līdz ar ko konkrētais vārds iegūst mazliet citu skanējumu. No lasītājas E. Brokas minētajiem personvārdiem izplatītākais ir Maršals vai Māršals.

Brigita Andermane no Jaunjelgavas aktualizēja jautājumu par politiķu un ierēdņu ģērbšanās manieri un vizuālo tēlu. Viņasprāt, šiem cilvēkiem būtu jākalpo par paraugu: "Cik patīkami ir skatīties televīzijas pārraidi, kā, piemēram, otrdien, kad tika intervēta Čakšas kundze. Viņai ir frizūra, kārtīgs apģērbs, kā valsts amatpersonai pienākas. Bet citreiz ir tik nepatīkami skatīties… Nevar taču nākt uz raidījumu kā tikko cēlies no gultas!"