Overcast 9.2 °C
C. 23.10
Daina, Dainida, Dainis
SEKO MUMS
Reklāma
Izstādes raibums un košums – plašs grāmatu piedāvājums.
Izstādes raibums un košums – plašs grāmatu piedāvājums.
Foto: Evija Veide / Latvijas Mediji

Ikdienas sarunvalodā "melnbalts" bieži vien nes drusku negatīvu papildnozīmi. Kaut kas, kas tiek redzēts vai novērtēts pārāk vienkāršoti, viedoklis, kas pārāk kritisks, utt. Attiecībā uz Frankfurtes grāmatu izstādi un Latvijas stendu jāatzīst, ka melnbalts kļuvis par atpazīstamības zīmi.

Reklāma

Jau vairākus gadus Latvijas grāmatniecības jaunumus dažādos formātos pasaulei rāda introvertais rakstnieks un nacionālā stenda iekārtojums ir šī rakstnieka istaba. Izvēlēto dizainu par veiksmīgu uzskata gan stenda dalībnieki, gan sadarbības partneri un izstādes apmeklētāji, labprāt izmantojot iespēju nofotografēties ar šķelmīgo istabas saimnieku un viņa askētisko interjeru, kura plauktos dzīvo jaunākās un populārākās grāmatas. Gan Latvijā, gan tulkojumos dažādās pasaules valstīs izdotie darbi. Stendā nav garlaicīgi arī apmeklētājam, kurš latviešu valodā nesaprot ne vārda.

Latvijas dalība izstādē šogad notika, arī piedaloties diskusijā "Kā tulkot vēsturi? Robeža kopā ar Krieviju". To kopīgi organizēja trīs Baltijas valstis, piedaloties tulkotājiem, kas tulko no latviešu, lietuviešu un igauņu valodas. Tēma – kā šo valstu vēsturiskā pieredze un robežu tēma atspoguļojas mūsdienu literatūrā. Latviju diskusijā pārstāvēja Nicole Nau, kura vācu valodā tulkojusi Māras Zālītes ("Pieci pirksti"), Noras Ikstenas ("Mātes piens") un Zigmunda Skujiņa ("Gulta ar zelta kāju") romānus.

Frankfurtes tradīcijas

Izstādes tradīcija ir oficiālā atklāšanas ceremonija un valsts – goda viešņa. Šogad goda valsts statuss Filipīnām. Nu reiz jāatzīst, ka vidējais aritmētiskais eiropietis par Latviju tomēr varbūt zina par gramu vairāk nekā par Filipīnām, bet... var jau būt, ka tas ir tikai mans pieņēmums. Šķiet, ka šogad Frankfurtes grāmatu izstāde, kas vienmēr bijusi arī politiski aktīva, nolēmusi "ievilkt elpu". Filipīnu stāsts ir gana attālināts no konfliktu zonām un kaut kādā mērā neitrāls. Vairāk ziņkāri, ne attieksmi prasošs. 

Ko izstādes apmeklētājs varēja par Filipīnām uzzināt? Noteikti par kolonizāciju un svešajām varām, kas 300 gadus šķēlušas vairāk nekā 7000 salu valsti vairākās daļās. Par valodu un dialektu dažādību. Par uzdrīkstēšanos un brīvību. Valsts reprezentācijai atvēlētā telpa bija veidota brīva un gaisīga. Katrs varēja konstrukcijās saskatīt, ko vēlas – laivas, kas sniedz iespēju doties ceļā, salas, ko var sasniegt un iepazīt. Vieglums, neuzbāzība, brīvība.

Ceļš pasaulē turpinās

Inga Bodnarjuka-Mrazauska, "Latvian Literature" projektu vadītāja, teic: "Īsumā varu teikt, ka mums (platformai "Latvian Literature") Frankfurte bija gan tikšanās vieta ar jau esošajiem kontaktiem – izdevējiem un profesionālajiem nozares medijiem, festivālu un literatūras pasākumu rīkotājiem –, gan arī, protams, jaunu kontaktu un sadarbību uzsākšana, kur šoreiz lielākoties iniciatīva nāca no partneru puses. Nākamajā gadā ar plašāku literatūras programmu mūs aicina piedalīties Varšavas un Turīnas grāmatu tirgos, kā arī vairāki sadarbības partneri Vācijā. Savukārt potenciālu atgriešanos apspriedām ar Londonas un Gēteborgas grāmatu tirgiem. Gēteborgas grāmatu tirgus sadarbībā ar Gēteborgas Universitāti organizēs īpašu kursu latviešu un lietuviešu valodas apmācībai ar specializāciju literārajā tulkošanā, lai veicinātu jaunu tulkotāju ienākšanu apritē un tā palīdzētu mums ar tulkojumu tapšanu, kas potenciāli nākotnē mums varētu palīdzēt atgriezties arī Gēteborgas grāmatu tirgū."

Gan minētie grāmatu tirgi, gan arī vairāki citi sastaptie nozares pārstāvji minēja, ka pamanījuši Latvijas literatūras tulkojumus un autoru dalību pasākumos ārvalstīs vai arī vērsušies pie mums pēc kāda ārvalstu izdevēja rekomendācijas, daudzi mūs atpazīst un pamana pēc veiksmīgā #Iamintrovert zīmola.

Atbildot uz jautājumu, kas šogad izstādē jauns un nozīmīgs no izdevēja pozīcijām, izdevniecības "Liels un mazs" vadītāja Alīse Nīgale atzina: "Tīri no bērnu grāmatu perspektīvas varu teikt, ka komikss un hibrīdi – bilžu grāmata-komikss un stāsts-komikss – ir augošs žanrs, kas attīstās. Līdz ar to mūsu izdotā Mairas Dobeles un Rebekas Lukošus "Es tevi gaidīju", kas šogad iekļauta arī "Whitte Ravens" sarakstā, saņēma daudz uzmanības. Šī grāmata atlasīta arī komiksu grāmatu izstādei Šanhajas bērnu grāmatu tirgū, kas notiks novembrī.

Reklāma
Reklāma

Joprojām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju un komplimentu par Latvijas stenda dizainu un #Iamintrovert kampaņu. Dzirdēju pat komentāru, ka tā ir labākā literārā valsts tēla kampaņa, kāda jebkad redzēta!"

Izdevniecība "Latvijas Mediji"

Vērtējot no Frankfurtes grāmatu izstādes skatupunkta, izdevniecības "Latvijas Mediji" lielais notikums šogad ir Rasas Bugavičutes-Pēces grāmatas "Puika, kurš redzēja tumsā" iznākšana vācu valodā (izdevējs "Mirabilis Verlag", tulkotāja Lila Reifa). Grāmata Latvijā iznākusi 2019. gadā, iegūstot dažādas nacionālās balvas un atzinības, kā arī veiksmīgi dzīvojot uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves tāda paša nosaukuma izrādē. Pašlaik grāmata tulkota lietuviešu ("Odilė"), igauņu ("Mina Ise"), horvātu ("Ibis Grafika"), čehu ("Mystery Press"), slovēņu ("Pivec"), armēņu ("Newmag Publishing"), turku ("Nova Art"), ukraiņu ("Видавництво Старого Лева"), portugāļu ("Infinito particular") un, visbeidzot, arī vācu valodā.

Izdevniecība "Latvijas Mediji" ciemos pie introvertā rakstnieka Latvijas stendā. No kreisās: galvenā redaktore Inga Ābelīte, redaktore Līva Kukle-Kalniņa, redaktore Agnese Strazdiņa, direktore Kristīne Kirkila un valdes locekle Evija Veide.

Vācijā grāmata iznākusi šogad un tās prezentācijā piedalījusies arī pati autore, atzīstot, ka grāmatas tulkojumi citās valodās ir ārkārtīgi nozīmīgi. Ne vienmēr ir svarīgi, lai tās būtu "lielās valodas" – viņu fascinē, ka latviski rakstītais stāsts dzīvo kādā citā valodā ārpus Latvijas robežām, kādus lasītāju jautājumus rada un kā notiek pieredzes un zināšanu apmaiņa. Arī pati, izvēloties grāmatas, viņa bieži vien noskaidro, no kurienes stāsts nācis, un tas rada savdabīgu ceļojuma izjūtu – lasot izjūti gan kopīgo, gan atšķirīgo.

Aizbraucot uz Vāciju, viņa bija priecīga satikt ne tikai vācu lasītājus, bet arī tur dzīvojošos emigrējušos latviešus. Visi kā viens priecājas, ka iztulkotā grāmata būs iespēja parādīt daļu no latviskās mentalitātes, ikdienas vietējiem draugiem un paziņām. Līdz šim Rasa Vācijā viesojusies divas reizes – pirmajā reizē viņa bija Šlēsvigā, festivālā ģimenēm ar bērniem, kurā literatūra bija tikai viena no sastāvdaļām. "Festivāls bija brīvs no priekšrakstiem, kā visam jānotiek, tāpēc sarunas bija daudz brīvākas un neformālākas. Radās cerība, ka pēc grāmatas izlasīšanas lasītais un grāmatas prezentācijas laikā runātais tiks vēlreiz apspriests ģimenes lokā."

Zārbrikenē Rasa viesojusies bērnu un jauniešu literatūras festivālā. Tur viņa piedalījās trīs meistarklasēs, kurās notika gan lasījumi, gan sarunas. Tāpat Rasa dalījās ar sanākušajiem savos rakstniecības knifos. Uz šīm meistarklasēm nāca kā vidusskolēnu un studentu grupas, tā ģimenes ar bērniem un draugu pulciņi. Vienā no šiem semināriem apmeklētāju vidū bija 20 jaunieši, kuri studēja sociālās aprūpes programmā – bija vērtīgi uzrunāt cilvēkus, kas nāk ne tikai literāras intereses vadīti, un palīdzēt viņiem vairāk uzzināt par cilvēkiem, ģimenēm, kam nepieciešama sociālā palīdzība.

Otra nozīmīgākā izdevniecības starptautiskā veiksme – Janas Egles stāstu krājuma "Dzimšanas diena" izdošana angļu valodā ASV (izdevniecība "Open Letter" Ročesterā Ņujorkas štatā), pa stāstam dažādās antoloģijās iekļāvuši čehi, serbi, spāņi un somi.

Prieks un lepnums par latviešu mūsdienu literatūru, kas atrod savu lasītāju arī ārpus mūsu valsts un valodas telpas. Literatūra vēl joprojām ir ceļš, kā savu pieredzi darīt tuvāku un saprotamāku.

Oficiālā Eiropas grāmatu tirgotāju statistika liecina, ka Vācija vēl joprojām Eiropā ir pirmajā trijniekā pēc grāmatu pārdošanas rādītājiem un arī pirmizdevumu skaita. Tas ir svarīgs iemesls, lai turpinātu darbu Latvijas autoru darbu tulkošanai vācu valodā. Mērķis vēl joprojām ir tas pats – Latvijai pretendēt uz Frankfurtes izstādes goda valsts statusu vēl līdz 2030. gadam, cienīgi atzīmējot sevi pasaules grāmatniecības kartē. Pēdējos trīs gados vāciski runājošajās valstīs notikuši vairāk nekā 30 pasākumi par Latvijas literatūru un izdoti 14 latviešu autoru darbu tulkojumi. Tas ir jānovērtē un jāturpina, jo tulkojumu izdošana ir mūsu rakstnieku iespēja savu radošo spēku parādīt pasaulei. Filipīnu pārstāve atzina, ka ceļš uz Frankfurti bijis desmit gadu garumā. Ar to jārēķinās.

Laivas un salas – Filipīnu vēstījums izstādes apmeklētājiem.

Uzziņa

Frankfurte skaitļos un faktos:

  • Izstāde šogad notika jau 77. reizi, un tā vēl joprojām ir lielākais grāmatniecības nozares pasākums pasaulē.
  • Izstādi apmeklējuši 118 000 nozares profesionāļu un 120 000 apmeklētāju no 131 valsts, kā arī 4350 izstādes dalībnieku.
  • Par Latvijas nacionālo stendu rūpējās platforma "Latvian Literature" un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
  • Stenda ilustrāciju autors ir Reinis Pētersons.
  • Stenda dalībnieki: "Aminori", Jāņa Rozes apgāds, "Latvijas Mediji", "Liels un mazs", "Madris", "Pētergailis", "Sapņu spalva", "Skolas Vārds/V-Media", "Zvaigzne ABC" un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, kā arī tipogrāfija "Latgales druka".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu

 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
Reklāma
2026akcija2

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT

AKCIJA!

Abonē 2026. gadam, vari laimēt 1500 EUR vai kafijas automātu.

ABONĒ ŠEIT
LATVIJĀ PASAULĒ
Reklāma