Mediju sapieri. Izrāde "Ryanair" stilā

Aizvadītajā nedēļā aviokompānija "Ryanair" paziņoja, ka ziemas sezonā būtiski samazina lidojumu skaitu no Rīgas – tikšot atcelti reisi uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Bovē Francijā, Memmingeni Vācijā.

Tāpat netiks atsākti jau agrāk atceltie lidojumi uz Berlīni Vācijā. (Neskatoties uz vairāku reisu atcelšanu, no Rīgas ar "Ryanair" arī ziemā varēs lidot uz Barselonu, Malagu, Krakovu, Oslo, Stokholmu, Gēteborgu, Londonu, Līdsu, Mančestru, Dublinu, Vīni, Prāgu, Romu, Bergamo un vēl vairākiem citiem galamērķiem.) Aviobiznesā tas nav nekas neparasts, īpaši runājot par tā sauktajām zemcenu aviosabiedrībām, kas ļoti detalizēti vērtē, vai lidot kādā konkrētā maršrutā atmaksājas. Citos gadījumos ceļotāji par to biežāk uzzina, paši pētot lidojumu sarakstus, bet "Ryanair" īpatnība ir tā, ka tā šos lēmumus aktīvi izmanto publicitātei un pat politiska spiediena veidošanai. Tas labi atbilst šīs lidsabiedrības un tās kolorītā vadītāja Maikla O’Līrija filozofijai – gūt savu labumu no visa, kur vien tas iespējams.

Pieprasa samazināt lidostu nodevas

"Ryanair" nevis vienkārši izziņoja reisu atcelšanu, bet sarīkoja īpašas preses konferences Rīgā, Tallinā un Viļņā, kurās piedalījās uzņēmuma komercdirektors Džeisons Makginess. Vēstījums bija ļoti līdzīgs, gandrīz vieniem un tiem pašiem vārdiem, un tā galvenā doma – vajag samazināt lidostas nodevas, bet, tā kā lidostas pašas labprātīgi to nedarīs, būtu jāiejaucas valdībai.

"Šajā ziemā mūsu grafiks tiks samazināts par 20% un mēs atcelsim septiņus maršrutus. Iemesls ir izmaksu pieaugums Rīgas lidostā, tās pieaug ātrāk nekā jebkurā citā Eiropas lidostā, kur lielākoties maksas šobrīd tiek samazinātas," sacīja Makginess. Te gan jāpiebilst, ka pēc tam viņš veltīja Rīgas lidostai arī dažas uzmundrinošas piezīmes, sakot, ka tā esot labākā pozīcijā attiecībā pret pārējo Baltiju, kā arī piesolīja "burkānu" – jaunas investīcijas, vairāk lidmašīnu un jaunus galamērķus. Tiekot prasīta vienīgi pretimnākšana no Latvijas valsts puses.

Visizaicinošāk "Ryanair" uzvedās Igaunijā, ko demonstrē arī soctīklos ievietots foto, kas tapis pie Tallinas lidostas. Tajā aviokompānijas pārstāvji tur rokās plakātu, uz kura rakstīts: "Lielākas lidostu nodevas = nav izaugsmes, nav darba, nav tūrisma". "Ryanair" publiski paziņojis, ka samazina lidojumu skaitu no Tallinas par 40% – netikšot izpildīti pieci agrākie reisi (uz Bergamo, Trevizo un Romas Čampino lidostu Itālijā, kā arī Vīni Austrijā un Pafu Kiprā), kas gan tika pārtraukti jau gada sākumā. Tallinas lidosta, pēc "Ryanair" pārstāvja teiktā, esot par 70% cēlusi nodevas. 

"Vai mēs vēlamies aiziet no Tallinas? Nē. Bet, ja lidostu nodevas turpinās pieaugt, tad droši vien jā," 

Makginesa teikto citē Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.

Lai gan no Viļņas "Ryanir" reisi ne uz vienu no galamērķiem pašlaik netiek pārtraukti, arī tur Makginess piedraudēja, ka tikšot apturēti tālākās attīstības plāni, ja netiks samazinātas lidostu nodevas. ""Wizz Air" šeit vairs nebūs pēc gada vai diviem. (..) "Air Baltic"... Viņiem rūp tikai Rīga, viņi neieņems vietu, kas atbrīvosies Viļņā," lietuviešus pabiedēja komercdirektors.

Tikmēr Latvijā pēc ziņas parādīšanās medijos to uzreiz pasteidzās komentēt partijas "Latvija pirmajā vietā" ("LPV") līderis Ainārs Šlesers, soctīklos rakstot: "Kad es biju satiksmes ministrs, es atvedu "Ryanair" uz Latviju! Siliņas progresīvās valdības laikā "Ryanair" aizies no Latvijas!" Viņam vēlāk piebalsoja arī citi "LPV" politiķi.

Neskatoties uz vairāku reisu atcelšanu, no Rīgas ar "Ryanair" arī ziemā varēs lidot uz Barselonu, Malagu, Krakovu, Oslo, Stokholmu, Gēteborgu, Londonu, Līdsu, Mančestru, Dublinu, Vīni, Prāgu, Romu, Bergamo un vēl vairākiem citiem galamērķiem.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Lidostu atbilde

"Tā nav tikai "Ryanair" taktika, tā dara vairākas aviokompānijas, tāpēc tas nav nekas ārkārtējs," reisu samazināšanu ziemā aģentūrai LETA komentējis Latvijas Aviācijas asociācijas valdes loceklis Zigmārs Vestfāls, piebilstot, ka Rīgas lidostas tarifi esot vieni no zemākajiem visā reģionā. Protams, aviosabiedrības vēlētos, lai tādu nebūtu vispār, taču no tiem tiek finansēta lidostas infrastruktūra.

Atbildi parādā nepalika Rīgas lidosta. Paziņojumā medijiem tā vispirms norāda, ka bijusi informēta par "Ryanar" plāniem, kas esot ierasta sezonas tendence: "Katru gadu oktobra beigās aviācijas nozarē sākas ziemas lidojumu sezona, kuras laikā Baltijas reģionā tradicionāli ir mazāks avioceļotāju skaits. Līdz ar to aviokompānijas katru gadu, mainoties sezonām, pārplāno savu maršrutu tīklu un piedāvā lidojumus tajos galamērķos, kur prognozējams lielāks ceļotāju skaits, un atsakās no mazāk rentabliem galamērķiem. Mūsu reģionā pasažieru skaita izaugsmi pastiprināti kavē arī ģeopolitiskā situācija un augstā inflācija, kas ietekmē ceļotāju pirktspēju." Lai gan daļa reisu pazudīs no piedāvājuma, kopējā kapacitāte jeb piedāvāto sēdvietu skaits pieaugšot par aptuveni 3–4%, salīdzinot ar pagājušo ziemu, aprēķinājusi Rīgas lidosta.

Pamatojot tarifu pieaugumu pērn, lidostas pārstāve Ilze Salna raksta: "Neskatoties uz ievērojamu inflāciju un būtisku tiešo izmaksu pieaugumu, līdz pat 2024. gada pavasarim Rīgas lidostā, pateicoties pasažieru skaita stabilam pieaugumam, bija spēkā 2011. gadā apstiprinātie tarifi. Pērn apstiprināto Rīgas lidostas tarifu ietekme ir mazāka par vienu eiro uz vienu pasažieri jeb 8–10% robežās. Pārējo tarifu pieauguma daļu, uz ko paziņojumā presei norāda "Ryanair", veido ar Rīgas lidostu nesaistītas izmaksas."

Arī Tallinas lidosta reaģējusi uz "Ryanair" aktivitātēm. Tās valdes loceklis Ēro Pērgamē Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR izteicies, ka īru lidsabiedrība piecus pieminētos reisus slēgusi jau februārī un neviens īpaši negaidīja, ka pirms gaidāmās ziemas tos varētu atjaunot. Tomēr viņu mulsinot, ka "Ryanair" savos paziņojumos runā par 70% nodevu pieaugumu. 

Šajā pavasarī lidosta ieviesusi aptuveni trīs eiro drošības maksu, par to esot paziņots laikus, taču nākamos trīs gadus nodevas paaugstināt nav plānots un visas iesaistītās aviokompānijas par to esot informētas.

Tallinas lidosta arī izplatīja paziņojumu, ka, neskatoties uz "Ryanair" retoriku, pasažieru skaits nepārtraukti pieaug, un galamērķu skaits ir labs, ņemot vērā Igaunijas tirgus lielumu un atrašanās vietu. "Mūsu mērķis nav pakļauties viena uzņēmuma ekonomiskajam spiedienam, bet gan nodrošināt, lai lidosta attīstītos ilgtspējīgi un kalpotu Igaunijas ekonomikas un pasažieru interesēm kopumā. Šodienas "Ryanair" paziņojums ir vēl viens mēģinājums novērst sabiedrības uzmanību no faktiem un nepamatoti radīt negatīvu tēlu par Tallinas lidostu. Patiesībā "Ryanair" apgalvojumus nemotivē rūpes par Igaunijas savienojamību un konkurētspēju, bet gan vēlme palielināt savu peļņu," situāciju komentējusi Tallinas lidostas komunikācijas un mārketinga vadītāja Margota Holtsa.

"Trakais komunistu ministrs", "čurāšanas maksa" un citi izlēcieni

Šī "Ryanair" pieeja, ko nupat izbaudīja Baltijas valstis, ir diezgan ierasta, piemēram, Spānijai. Tur lidsabiedrība ik pa laikam nāk klajā ar vēl skaļākiem paziņojumiem. Lidostu Spānijā ir daudz, tāpēc arī manevru iespējas plašākas. Nupat "Ryanair" paziņoja, ka nākamgad vispār pārtrauks lidot uz Astūrijas lidostu Spānijas ziemeļos. Prasība tā pati – samazināt lidostu nodevas. Un arī formāts tas pats – īpaši sasaukta preses konference, kurā šoreiz piedalījās pats "Ryanair" vadītājs O’Līrijs, tāpat ieraksti soctīklos, vainojot Spānijas valdību un dramatizējot gaidāmās sekas. Iepriekš, kad Spānija sodīja "Ryanair" par negodīgu komercpraksi saistībā ar bagāžas noteikumiem, O’Līrijs nosauca Spānijas patērētāju tiesību ministru Pablo Bustinduju par "trako komunistu ministru".

"Ryanair" šefs nekad nav bijis īpaši izvēlīgs vārdos, britu izdevums "The Guardian" pat apkopojis sarakstu ar viņa skandalozākajiem izteikumiem. Piemēram, viņš sacījis, ka 60 eiro ir piemērota samaksa par iekāpšanas karšu izdrukāšanu lidostā, ja jau pasažieri ir "tik stulbi", ka paši aizmirsuši to izdarīt. Viņam bieži patīk pārmest pasažieriem skopumu: "Vācieši rāpos kaili pāri saplīsušam stiklam, lai dabūtu zemas cenas." Viņš arī neslēpj uzņēmuma mērķi katra lidojuma laikā nopelnīt pec iespējas vairāk, pārdodot dažādus papildpakalpojumus: "Ikviens, kurš domā, ka "Ryanair" lidojumi ir kaut kāds svētuma bastions, kur varēs apcerēt savu nabu, maldās. Mēs jūs lidojuma laikā bombardējam ar tik daudz paziņojumiem un iepirkumu ratiņiem, cik vien varam. Ikvienu, kurš izskatās aizmidzis, mēs modinām, lai pārdotu viņam vairāk lietu." 

It kā puspajokam O’Līrijs prātojis, vai nevajadzētu ieviest atsevišķu maksu par tualetes apmeklējumu lidojumu laikā: "Maksa par katru čurāšanu. 

Ja kāds vēlētos maksāt piecas mārciņas par tualetes apmeklējumu, es viņu pats aiznestu. Es noslaucītu viņam dibenu par piecām mārciņām."

Arī tā ir daļa no agresīvā mārketinga, tomēr "Ryanair" to var atļauties, jo labi apguvis spēles noteikumus šajā sektorā, kur patērētājiem galvenais ir nevis attieksme, bet cena.

"Ryanair" Latvijā

Ainārs Šlesers (no kreisās) un Maikls O'Līrijs 2007. gadā.

Foto: Lauris Nagliņš/LETA

Aviosabiedrības darbības pirmsākumi Latvijā tiešām saistīti ar Aināra Šlesera vārdu. Būdams premjera biedrs Einara Repšes valdībā, viņš ap 2003. gadu sāka runāt par Rīgas lidostas darbības koncepcijas pārskatīšanu, ļaujot te darboties zemo cenu aviokompānijām, no kurām "Ryanair" bija visieinteresētākā. Vēlāk, būdams satiksmes ministrs, Šlesers aktīvi strādāja pie šī plāna realizācijas. Oficiāli "Ryanair" par ienākšanu Latvijas tirgū paziņoja 2004. gada vasarā un jau tā paša gada novembrī veica pirmos lidojumus uz Londonu, Frankfurti un Tamperi. Tomēr šie notikumi joprojām ir pretrunīgi vērtēti. No vienas puses, tas tiešām lauza ierasto kārtību, ka lidošana ir kaut kas ekskluzīvs. Nu biļetes vienā virzienā varēja nopirkt, sākot no apmēram 20 latiem, un tas lika pārskatīt savu cenu politiku arī nacionālajai aviokompānijai "Air Baltic". No otras puses, Šlesers "Ryanair" radīja īpaši labvēlīgus noteikumus. Kā vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga", slepenā līgumā tai garantētas īpaši zemas apkalpošanas maksas. Uz to, ka līgums ir valstij neizdevīgs, norādīja Valsts kontrole, to izmeklēja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ekskluzīvais līgums bija spēkā arī 2012. gadā, kad lidosta ieviesa jaunu drošības nodevu pasažieriem. "Ryanair" vērsās Starptautiskajā šķīrējtiesā Londonā un uzvarēja, Rīgas lidostai bija jāsamaksā vairāk nekā pusotru miljonu eiro.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji

Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.

Foto: Publicitātes