13.1 °C
Katrs eiro, ko Eiropa samaksā Krievijai par gāzi vai naftu, pārvēršas lodē, dronā vai tankā, kas nogalina Ukrainā.
Tā ir skaudra, bet neizbēgama patiesība. Augustā – tikai viena mēneša laikā – Eiropas Savienības valstis Krievijai par naftu un gāzi samaksāja apmēram vienu miljardu eiro – summu, kas Krievijai ļautu iegādāties vairāk nekā 20 000 militāro dronu. Savukārt kopš kara sākuma tie ir vairāk nekā 210 miljardi eiro – gandrīz tikpat, cik Krievija iztērējusi karam. Tas ir vairāk, nekā ES un dalībvalstis ir sniegušas Ukrainas atbalstam.
Jau divdesmit gadu garumā Krievija ir manipulējusi ar dabasgāzes piegādēm Eiropā, vairākkārt tās pārtraucot, turklāt arī pašā ziemas spelgonī. Īpaši no tā cieta valstis, kuras ar Krieviju savieno gāzes cauruļvadi, – Baltijas un Centrāleiropas reģionā. Piemēram, 2009. gada janvārī, kad Eiropa piedzīvoja aukstāko ziemu divdesmit gadu laikā. Šādas stratēģiskas manipulācijas Krievija veic plānveidīgi, lai izraisītu gāzes krīzes Eiropā. Savukārt 2021.–2022. gadā Krievija ievērojami samazināja gāzes piegādes līdz tādam līmenim, ka cenas cēlās pat astoņkārt. Tajā pašā gadā Krievija uzsāka pilna mēroga karu Ukrainā. Samazinājums nebija nejaušība – tas bija ilgi plānots, stratēģisks gājiens. Mērķis bija skaidrs – iebiedēt Eiropu, lai tā nereaģētu ar spēcīgām sankcijām.
Šobrīd Krievijas naftas imports ir aizliegts ar ES sankcijām, Slovākijai un Ungārijai paredzot izņēmumus. Savukārt par Krievijas gāzes importa aizliegumu nākamajās sankciju pakotnēs vēl tikai tiek spriests. Sankcijas ir efektīvas, un naftas importa aizliegums jau ir pamatīgi patukšojis Kremļa kasi. Tomēr tām ir ierobežojumi – sankcijas jāatjauno ik pēc sešiem mēnešiem. Tas prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību, un katru reizi atrodas kāds, kas tās vēlas mīkstināt. Turklāt, ņemot vērā, ka Krievija gadu garumā ir manipulējusi ar piegādes drošību, importa aizliegumam jādarbojas ilgtermiņā, nesaistot ar Krievijas kara Ukrainā tālāko attīstību. Lai to paveiktu, nepieciešams pavisam cits risinājums – stingrs, neatgriezenisks un juridiski noturīgs. Respektīvi – nepieciešams pilnīgs Krievijas gāzes un naftas importa aizliegums ar likuma spēku.
Eiropas Parlamentā (EP) kā līdzziņotāji ar somu deputātu Villi Ninisto no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas izstrādājām ziņojumu par pilnīgu Krievijas gāzes un naftas importa aizliegumu, kas EP guva teju vienbalsīgu atbalstu – to akceptēja visas politiskās frakcijas, izņemot radikāli labējos, kas ir kvēli Krievijas atbalstītāji. EP balsojums iezīmē pagrieziena punktu Eiropas enerģētikas politikā. Tas ir ne tikai politisks, bet arī morāls lēmums: Eiropa vairs netiks sildīta ar Krievijas gāzi.
Darbs pie šī priekšlikuma nebija viegls, tas notika arī ļoti straujā tempā. Tomēr vien dažu mēnešu laikā izdevās panākt vienošanos starp visām lielākajām politiskajām frakcijām.
Ar šo ziņojumu padarījām sākotnējo Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu krietni spēcīgāku un "aizvērām" potenciālās likuma apiešanas iespējas.
Pirmkārt, EK piedāvāja pilnīgu atteikšanos no Krievijas gāzes, sākot ar 2028. gada 1. janvāri. EP uzstājam – tas ir iespējams jau līdz 2027. gada 1. janvārim! Sākotnējie aprēķini liecina – pieņemot spēcīgo EP pozīciju un importu aizliedzot jau ar 2027. gadu, ES finansējums Kremļa kara mašīnai būtu par 29 miljardiem eiro mazāks, nekā to darot gadu vēlāk. Turklāt uzticamu alternatīvu piegādes iespēju ir pilnīgi pietiekami, piemēram, Norvēģija jau nodrošina vairāk nekā trešdaļu no visa ES gāzes importa, un jaudas attīstās arī ASV.
