10.2 °C
Klaiņojošu dzīvnieku, īpaši kaķu populācijas kontrole Latvijā joprojām ir aktuāls jautājums, izgaismojot plašu problēmu loku – sākot ar cilvēku bezatbildību un beidzot ar finanšu slogu pašvaldībām.
Lai gan klaiņojošu suņu skaits ir mazinājies, kaķu nekontrolētā vairošanās un iedzīvotāju savstarpējie ķīviņi par viņu barošanu uztur pastāvīgu spriedzi. Turpinot "Latvijas Avīzes" 9. oktobra numurā aizsākto tematu par patversmēs nonākušo dzīvnieku likteņiem, ieskatāmies reģionālās preses publikācijās.
Koknesē – vismaz 60 dzemdējošas kaķenes
Aizmūrēti pagrabu logi, kuros iesprostoti kaķi. Kolonijas dārziņos, kuras atstātas likteņa varā. Un saujiņa pensionāru, kas tērē pēdējo naudu, lai glābtu dzīvniekus no bada nāves. Tāda šobrīd ir realitāte Aizkrauklē gadu pēc tam, kad darbu pārtraukusi dzīvnieku aizsardzības biedrība "Felida". Tā situāciju apraksta Aizkraukles novada laikraksts "Staburags". Problēma, kas gadiem risināta ar brīvprātīgo atbalstu, ir uzgāzusies uz pašvaldības pleciem, kas atzīstot – risinājuma pagaidām nav. "Trūkst ne tikai patversmju, kas būtu gatavas uzņemt dzīvniekus, bet arī vienotas izpratnes par to, kā humāni un efektīvi kontrolēt klaiņojošo kaķu populāciju pilsētā," atzīmē laikraksts.
Veterinārārste Beatrise Kalnaraupa, stāstot par kaķu nekontrolēto vairošanos, atklāj, ka, piemēram, Koknesē situācija ar bezsaimnieku kaķiem ir katastrofāla. Viņas pieredzē no trim sterilizētām kaķenēm nācās izņemt 14 kaķēnus, kas vēl nebija piedzimuši. "Divas no tām bija jaunas kaķenes. Koknesē ir vismaz 60 dzemdējošas kaķenes," skaidro ārste. Kalnaraupa secina, ka lielākās grūtības rodas nevis ar kaķiem, bet gan ar cilvēkiem.
Dažas iedzīvotājas, kas baro ielas kaķus, pat neļaujot tos ķert sterilizācijai, jo uzskata, ka dzīvniekiem tiek darīts pāri.
"Beigās pašvaldībai ir lielāka cīņa ar cilvēkiem nekā ar kaķiem," saka ārste.
Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš atzīst, ka pašreizējā situācija ar dzīvnieku patversmes pakalpojumu sniegšanu ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu. Lai gan sākotnēji bijušas cerības uz sadarbību ar "Felidu", organizācija tomēr nolēmusi neiegūt patversmes statusu. Pašvaldība jau vairākkārt ir izsludinājusi iepirkumu patversmes pakalpojumu sniegšanai, taču neesot pieteicies neviens pretendents. Ja meklējumi nesekmēsies, pašvaldībai būšot jāapsver savas patversmes veidošana. Pēc Riekstiņa aplēsēm, pirmreizējais ieguldījums šādas patversmes izveidošanai varētu būt aptuveni 100 000 eiro, un turpmāk katru gadu būtu nepieciešami vēl apmēram 100 000 eiro tās uzturēšanai.
Patversme ir "dārgs prieks"
Pētot, kā klaiņojošu mājdzīvnieku problēmu risina Smiltenes un Valkas novadā, laikraksts "Ziemeļlatvija" secina, ka pašvaldību pieeja šajā jautājumā ir atšķirīga. Smiltenes novadā klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu veic Smiltenes novada Pašvaldības policija. Valkas novadā par to atbild novada pašvaldības dzīvnieku patversme "Nagliņas".
"Dzīvnieku patversme ir dārgs prieks. Ārpakalpojums ir lētāks, taču, to ņemot, pazūd ātrā reaģēšanas iespēja," skaidro Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. "Mēs jau izpētījām, ka tad, ja patversmes Valkā nebūtu, pašvaldība nevarētu operatīvi nodrošināt šo pakalpojumu, jo ārpakalpojums nozīmētu arī to, ka tā sniedzējiem ir tālu jābrauc. Ja suns klaiņo, ir agresīvs, skraida, piemēram, gar skolu un apdraud cilvēkus, tad nevar gaidīt stundām ilgi. Otrkārt, mēs turpināsim pētīt, vai tomēr perspektīvā ir iespējams sadarboties ar igauņiem (dzīvnieku patversme ir arī Igaunijas pilsētā Valgā. – Red.)."
Tikmēr Smiltenes novads ir vienīgais Vidzemē, kur klaiņojošo suņu un kaķu izķeršanu veic pašvaldības policija, atzīst Smiltenes novada Pašvaldības policijas priekšnieka p. i. Māris Bisenieks. Par dzīvnieku sterilizāciju un neatliekamās palīdzības sniegšanu noslēgts līgums ar Smiltenes tehnikuma veterināro klīniku. Smiltenes novada pašvaldība sadarbojas ar divām dzīvnieku patversmēm – Valmierā un Alūksnē.
