Sava enerģija. Igauņi ceļā uz savu atomelektrostaciju

Vairāk nekā pirms gada Igaunijas parlaments pieņēma rezolūciju par atbalstu atomenerģijas izmantošanai valstī, dodot zaļo gaismu tiesiskā ietvara izstrādei un neatkarīga kodolenerģētikas regulatora izveidei.

Uzsākts arī valsts īpašā plānojuma process, lai izvēlētos piemērotāko vietu 600 megavatu (MW) atomelektrostacijai (AES) Somu līča piekrastē Rietumviru vai Austrumviru apriņķī. Uzņēmuma "Fermi Energia" projekts paredz divu mazo modulāro reaktoru (MMR) izbūvi.

"Pašvaldība ir "drīzāk atvērta" iespējamai kodolreaktoru izvietošanai tās teritorijā," – teic Viru-Nigulas pašvaldības (Rietumviru apriņķis) vadītājs Ainars Sepniks. "Kamēr valsts nebija pieņēmusi skaidru lēmumu šajā jautājumā, mēs nevarējām sacīt: "Nāciet šeit un celiet atomelektrostaciju". Bet, ja tas Igaunijā notiks un AES projekts var tikt realizēts Rietumviru apriņķī vai Liganuzē (Austrumviru apriņķī), vai kaut kur citur, tad mūsu pašvaldības vairākums drīzāk ir par to, lai kodolspēkstacija atrastos šeit, jo tas mums dos darba vietas, tiks būvēti ceļi, kafejnīcām būs darbs… Mums būs ievērojami vairāk maksātspējīgu iedzīvotāju," viņš piebilst.

Sepniks skaidro, ka pašvaldībā, kurā atrodas arī industriālā Kundas pilsēta, cilvēki ir pieraduši pie ražotnēm: "Esam atvērti ražošanas uzņēmumiem, un tas attiecas arī uz kodolspēkstaciju. Šeit atrodas uzņēmums "Estonian Cell", kas patērē 3,5 procentus no Igaunijas elektroenerģijas. Šeit ir arī lielas "Heidelberg Materials" ražotnes, kurām nepieciešama elektrība. Uzņēmumi varētu justies daudz stabilāk, ja tepat līdzās atrastos lētākas elektrības avots. Turklāt tiek runāts arī par to, ka no AES iegūto atlikuma siltumu varētu izmantot centrālajai apkurei, piegādājot siltumu Kundas pilsētai vai pat Rakverei, kas atrodas 25 kilometru attālumā," skaidro Viru-Nigulas pašvaldības vadītājs.

Raugoties plašāk, arī Igaunijā kopumā iedzīvotāju attieksme pret kodolenerģiju ir pozitīva. Pēc pēdējo aptauju datiem aptuveni divas trešdaļas (vairāk nekā 68%) igauņu atbalsta kodolenerģijas izmantošanu. Igaunijas Klimata ministrijā atzīmē, ka plašais sabiedrības atbalsts veido noturīgu pamatu ceļā uz kodolenerģijas valsti. Ministrijas pārstāvis, Kodolenerģijas darba grupas koordinators Indreks Anepaio uzsver, ka pērn Igaunijas kodolenerģētikas ambīcijās piedzīvots izšķirošs pagrieziena punkts: 

"Valdība oficiāli nolēma turpināt kodolenerģētikas programmas īstenošanu un sākt sagatavošanās darbus kodolenerģijas ieviešanai. Līdz ar šo lēmumu esam uzsākuši otro posmu. 

Šajā etapā galvenā uzmanība tiek pievērsta nepieciešamās infrastruktūras izveidei. Tas ietver tiesiskā ietvara un neatkarīga kodolenerģijas regulatora izveidi, kā arī avārijas gatavības spēju attīstīšanu, spēkstacijai piemērotākās vietas atrašanu un būvniecības atļauju prasību nodrošināšanu. Paredzams, ka otrais posms noslēgsies ap 2031.–2032. gadu, pēc tam sāksies būvniecības fāze."

Atbalsts par spīti šaubām

"Fermi Energia" kodolspēkstacijas projekts paredz Igaunijā vienu otram līdzās izvietot divus "GE Hitachi BWRX-300" reaktorus, tas ir, divus 300 MW jaudas MMR. Šiem jaunā tipa mazajiem reaktoriem praksē sevi vēl jāpierāda, tāpēc visa uzmanība ir pievērsta Kanādai, kur šāds projekts tiks realizēts vispirms. "Šajā pavasarī kompānijas "OPG" BWRX-300 bloku kodolspēkstacijas projekts Darlingtonā ir saņēmis Kanādā pirmo MMR būvniecības atļauju. Tas būtiski atvieglo turpmāko licencēšanu un piegāžu ķēžu gatavību," uzsver "Fermi Energia" izpilddirektors Kalevs Kallemetss. Viņa vadītais uzņēmums aprīlī noslēdza nozīmīgu līgumu ar kompāniju "Samsung C&T" par sadarbību Igaunijas AES projekta realizācijā.

Kallemetss: "MMR ieceres realizācija nenorit viegli, jo esam neliela valsts, kurā līdz šim nav izmantota kodolenerģija. Ir daudz jautājumu par spēkstacijas atrašanās vietu, degvielu, tehnoloģijām, drošību, ekonomiku, finansēšanu, būvniecību, likumdošanu, cilvēkresursiem... Tie ir vairāki uzdevumi, kas jārisina vienlaikus soli pa solim. Pagaidām sekojam savam sākotnējam 2019. gadā izstrādātajam plānam." Uzņēmuma vadītājs teic, ka viņu šim darbam motivē iespēja veidot apstākļus, lai Igaunija varētu izmantot "lielisku tehnoloģiju", kā arī vēlme apliecināt, ka arī mazas valstis sabiedrības un klimata labā spēj ieviest sarežģītas tehnoloģijas. "Esam gandarīti, ka, par spīti šaubām, Igaunijas iedzīvotāji, amatpersonas un politiķi ir pieņēmuši pozitīvus lēmumus un atbalsta kodolenerģijas izvēli," piebilst Kallemetss.

Par potenciālās Igaunijas AES iespējamo atrašanās vietu pilnīgas skaidrības vēl nav. Gala lēmums šajā jautājumā gaidāms līdz 2029. gadam, – norāda Klimata ministrijas pārstāvis Anepaio. Šopavasar Igaunijas valdība oficiāli uzsāka īpašo valsts plānošanas procesu, lai noteiktu, kur tad tieši nākotnē atrasties 600 MW jaudas kodolspēkstacijai. Turpmākā izpēte koncentrējas uz Somu līča piekrasti – netālu no Kundas pilsētas un Liganuzi kaimiņu apriņķī. Sākotnējai izpētei apzināti izvēlēta liela – ap 1285 km² plaša – teritorija, aptverot gan sauszemi, gan piekrastes ūdeņus. Tas ļaušot piemeklēt optimālāko vietu gan reaktoriem, gan saistītajai infrastruktūrai – dzesēšanas sistēmai, tīkla savienojumiem. Arī "Fermi Energia" cer uz gala lēmumu 2029. gadā, kad plānota arī būvniecības atļaujas pieteikuma iesniegšana. Ja viss noritēs pēc plāna, elektrības ražošanu varētu uzsākt 2035. gadā, – prognozē Kallemetss.

Prasīs 3,3 miljardus eiro

Provizoriskas aplēses liecina, ka divu BWRX-300 bloku uzstādīšana Igaunijā prasīs aptuveni 3,3 miljardus eiro kapitālieguldījumu. "Darlingtonas četru bloku MMR projekta kopējais budžets ir apmēram 13 miljardi eiro. Pirmā bloka budžets ir ap 3,8 miljardiem eiro plus nepilns miljards kopējai infrastruktūrai. Jāņem vērā, ka Darlingtonas spēkstacija savā ziņā ir pirmais šāda veida projekts, un tas ietver papildu ieguldījumus iestrādēs, kas pēc tam tiks izmantotas turpmākajos projektos, piemēram, "Orlen Synthos Green Energy" BWRX-300 spēkstacijā Polijā," atzīmē Kallemetss.

Igaunijas valdība šobrīd nav pieņēmusi lēmumu par tiešiem ieguldījumiem AES būvniecībā. Tomēr valsts turpmākajos desmit gados varētu ieguldīt aptuveni 120 miljonus eiro kodolenerģētikas programmas realizācijā, šīs jomas regulējuma izstrādē un pētījumos. "Pašreizējais plāns paredz, ka atomelektrostacija tiks būvēta ar privātu kapitālu un darbosies saskaņā ar tirgus nosacījumiem," skaidro Klimata ministrijas eksperts Anepaio. "Valsts galvenā loma šajā sfērā ir izveidot stingru tiesisko regulējumu un pilnvarot neatkarīgu regulatoru, kā arī nodrošināt apstākļus, kas nepieciešami drošai atomelektrostacijas būvniecībai un ekspluatācijai, kā arī visaptverošu gatavību ārkārtas situācijām." Igaunijas Klimata ministrija līdz 2027. gadam apņēmusies izstrādāt kodolenerģētikas un kodoldrošības likumu, kas top sadarbībā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAA). 

Plānots, ka pēc nepilniem diviem gadiem savu darbību varētu uzsākt līdz tam laikam izveidotais regulators.

Tikmēr potenciālais kodolspēkstacijas operators "Fermi Energia" turpina privāto investoru meklējumus. Kallemetss informē, ka uzņēmums šovasar piesaistījis 2,3 miljonus eiro, lai finansētu kodolspēkstacijas atrašanās vietas sākotnējās atlases procesu. Viņš īpaši izceļ faktu, ka jau gandrīz 40 Igaunijas uzņēmēju ir ieguldījuši līdzekļus "Fermi Energia": "Tas mums ir ļāvis izveidot 12 cilvēku komandu, finansēt desmit kodolenerģētikas maģistrantūras programmas studentus Eiropā, kā arī rīkot ikgadējās vasaras skolas."

Īpašā valdības darba grupā tiek vērtētas esošās kompetences un nākotnes vajadzības enerģētikas nozarē, – stāsta Klimata ministrijas pārstāvis. Izglītības un pētniecības ministrijas vadībā norisinās visaptverošs pētījums, kura rezultāti gaidāmi nākamā gada sākumā. "Šis pētījums būs ļoti svarīgs, lai novērtētu mūsu darbaspēka ilgtermiņa vajadzības un kompetences attīstību, jo īpaši kodoldrošības un radiācijas drošības jomā," uzsver Anepaio. Sākotnējā posmā kā stratēģisku iespēju Igaunija apsver arī ārvalstu inženieru piesaisti, līdz tiks nodrošināts pilnībā sagatavots pietiekams pašmāju inženieru resurss. Jāņem vērā, ka lielāko daļu AES darbinieku veido dažādi tehniskie speciālisti, piemēram, elektriķi, inženieri, reaktoru, turbīnu un ģeneratoru operatori un mehāniķi. "Atbilstošas kvalifikācijas darbaspēks mums jau ir pieejams, jo līdzīgi pienākumi tiek veikti arī pašreizējās degslānekļa elektrostacijās. Šo speciālistu pārejai uz darbu kodolspēkstacijā nākotnē būs nepieciešama apmācība uz vietas," piebilst Kallemetss.

Netālu no Kundas ostas Somu līča piekrastē Viru-Nigulas pašvaldībā nākotnē varētu tikt izbūvēta Igaunijas kodolspēkstacija.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Sadarbība un konkurence

"Nākotnē redzam vairākus sadarbības modeļus. Tie var būt ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumi, mazākuma līdzdalība uzņēmuma kapitālā, balansēšanas un papildpakalpojumi Baltijas sistēmas ietvaros, darbaspēka apmācības, kā arī sadarbība ārkārtas situāciju reaģēšanas jomā. Baltijas valstīm ir reģionālā kodolenerģētikas dialoga pieredze, un mēs esam atvērti strukturētām diskusijām ar "Latvenergo" un citām ieinteresētajām pusēm Latvijā," runājot par iespējamo sadarbību ar Latviju un citām reģiona valstīm, atzīmē Kallemetss. Bet kaimiņvalsts Klimata ministrijas pārstāvis Anapaio norāda: "Ņemot vērā, ka atomelektrostaciju plānots būvēt ar privāto kapitālu, Igaunijas valdībai nav tiešas lomas iesaistīt citas valstis, ja runājam tieši par investīcijām. Tomēr valsts loma ir būtiska, lai nodrošinātu investīciju drošību. Svarīgi, ka valdība nodrošinās, lai spēkstacijas investori un kodoldegvielas avots nāktu no draudzīgām un uzticamām valstīm, kas atbilst mūsu nacionālās drošības interesēm un stratēģiskajām partnerattiecībām reģionā."

Kā atzīmē Latvijas klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), Igaunijas kodolenerģijas stacijas plānotā jauda nav liela, tāpēc tai reģionā nebūs globāli dominējoša loma. 

Lielākais ieguvums visām reģiona valstīm būs pieredze gan celtniecībā, gan ekspluatācijā, gan precīza informācija par elektroenerģijas cenu gala lietotājiem.

Melnis: "Kodolenerģija būtu labs pienesums reģiona bāzes jaudām, tomēr faktiski konkurēs ar igauņu fosilajām degslānekļa stacijām, bet tas neradītu jaudu pārpalikumu reģionā un neietekmētu Latvijas jaudu attīstības perspektīvas. Jau šobrīd Lietuvā uzbūvēto vēja staciju jauda trīs reizes pārsniedz Igaunijas plānoto kodolenerģijas jaudu, bet Latvijas HES jauda ir divkārt lielāka par plānoto kodolenerģijas stacijas jaudu, un Latvijas vēja elektrostaciju mērķis līdz 2030. gadam ir 1500 MW. Protams, jāņem vērā fakts, ka vēja enerģija, līdzīgi kā hidroenerģija vai saules enerģija, nav vienmērīgs enerģijas avots."

Kunda Igaunijā ir pazīstama ar savām cementa ražošanas tradīcijām, bet nu Cementa muzejā iekārtota arī īpaša kodolenerģijai veltīta ekspozīcija. "Fermi Energia" komunikācijas vadītājs Mihkels Loide (attēlā) teic, ka to apmeklējuši jau ap 1500 interesentu.

Foto: Indulis Burka / Latvijas Mediji

Tikai 80 km no Krievijas

Kunda, kuras apkaime tiek uzskatīta par vienu no potenciāli piemērotākajām vietām AES, atrodas vien 80 kilometrus no Krievijas robežas. Vai nebaida agresorvalsts tuvums? Viru-Nigulas pašvaldības vadītājs Sepniks norāda, ka Igaunija ir maza valsts, tādēļ nav lielas atšķirības, vai kodolreaktori tiek izvietoti Rietumviru apriņķī, kaimiņos Liganuzē, Tallinā vai Pērnavā: "Prioritāte ir noturīga elektroapgāde. Uzskatu, ka AES projektu nedrīkstētu atlikt tikai tāpēc, ka atrodamies līdzās agresīvai valstij. Turklāt esmu pārliecināts par Igaunijas aizsardzības spējām, īpaši ņemot vērā, ka esam NATO dalībvalsts."

"Fermi Energia" komunikācijas vadītājs Mihkels Loide piebilst, ka Igaunijā plānotais AES projekts ietvers vairāku līmeņu drošības sistēmas, kādu nav pat, piemēram, lielākajās Ukrainas atomelektrostacijās. Kā vienu no piemēriem Loide min paredzētos ūdens baseinus virs reaktoriem, kas ļaušot tos atdzesēt arī bez sūkņiem, izmantojot dabisko ūdens cirkulāciju. Bet uzņēmuma izpilddirektors Kallemetss raksturo, ka pieeja drošības jautājumiem Igaunijā varētu būt diezgan līdzīga tai, kāda ir citās NATO austrumu bloka valstīs: "Kodolspēkstacijas atrašanās vietas izvēlē arī šie riski tiks vērtēti un mazināti, un tie tiks ņemti vērā stacijas projektēšanas, izbūves, kā arī ekspluatācijas laikā."

"Drošības aspekti, kas ietver pasākumus pret sabotāžu, kiberuzbrukumiem un militārajiem riskiem, jau tiek rūpīgi integrēti valsts īpašajā plānošanas procesā un visos kodoldrošības apsvērumos," atzīmē Igaunijas Klimata ministrijas pārstāvis Anepaio. Viņš norāda, ka tiks stingri ievēroti visi SAA drošības un aizsardzības noteikumi. "Jāuzsver, ka šie noteikumi – jo īpaši pēc Fukušimas avārijas – ir ievērojami pastiprināti un uzlaboti, lai nodrošinātu visaptverošu un vairāklīmeņu pieeju drošībai visos aspektos, aptverot ne tikai gatavību dabas katastrofām, bet visus iespējamos apdraudējumus – gan tīšus, gan nejaušus," tā Anepaio.

Uzziņa

Kodolenerģētikas plāni Eiropā

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Klimata mērķi, kā arī ģeopolitiskā spriedze aizvien vairāk Eiropas Savienības (ES) valstu liek lūkoties kodolenerģijas virzienā. Piemēram, Beļģija maijā atcēla savu 2003. gada likumu par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas.

Nostāju pret kodolenerģiju pārskata arī Vācija, Dānija un Itālija.

Polija uzsākusi plašu kodolprogrammu – Varšava 2022. gadā nolēma uzbūvēt savu pirmo spēkstaciju, un plānots, ka pirmais reaktors sāks darboties 2033. gadā.

ES darbojas aptuveni simt kodolreaktoru 13 valstīs.

Eksperti lēš, ka, ņemot vērā aktuālās tendences un dažādu valstu ieceres, līdz 2050. gadam pasaules kodoljaudas varētu trīskāršoties.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Viedoklis

Kodolenerģijai ir vieta arī Latvijas enerģijas grozā

Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Kaspars Melnis, Klimata un enerģētikas ministrs: "Igaunija šobrīd vēl nav pieņēmusi gala lēmumus par kodolenerģijas attīstību, tāpat kā Latvija. Fakts gan, ka Igaunija ir soli priekšā pētījumu procesā un strādā pie normatīvā regulējuma izveides. Taču, kamēr Kodolenerģētikas likums Igaunijā nav apstiprināts, nevaram runāt par pieņemtu lēmumu par kodolenerģijas attīstību kaimiņvalstī.

Latvijā esam kodolenerģijas izmantošanas izpētes stadijā. Ja man šodien kāds spētu precīzi atbildēt, cik mūsu valsts iedzīvotājiem izmaksās kodolenerģijas kW/h un kur atradīsies kodolenerģijas stacija, es varētu daudz precīzāk pateikt, kad mēs varētu sākt būvniecību, jo nākotnes enerģijas ražošanas grozā Latvijā ir vieta arī kodolenerģijai.

Šobrīd sekojam līdzi pasaulē notiekošajiem procesiem kodolenerģijas attīstībā, veicam pamatlietu izstrādi un padziļinātu izpēti, kas neprasa lielas investīcijas. Piemēram, pētījumi un diskusijas, arī sadarbība ar Igaunijas kolēģiem. Tas ir būtiski, jo modulāro reaktoru attīstība pasaulē joprojām ir agrīnā attīstības stadijā, tāpēc nepieciešama padziļināta analīze, pārdomāta pieeja un cieša sabiedrības iesaiste. Šobrīd pasaulē vēl nav nevienas funkcionējošas modulārās kodolenerģijas stacijas. Pirmā pilotprojekta ieviešana varētu noslēgties Kanādā ap 2030. gadu. Provizoriskās investīcijas 300 MW MMR izbūvei tiek lēstas ap 2,1 miljardu eiro, papildus ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar uzraudzību un regulatīvo funkciju veikšanu.

Vai Latvijas ražošanas bilancē ir vieta arī kodolenerģijai? Atbilde izriet no saražotās elektroenerģijas cenas salīdzinājumā ar alternatīviem avotiem – vēju, sauli, hidroresursiem. Elektroenerģijas ražošanas izmaksas modulārajā kodolenerģijas stacijā potenciāli varētu veidot ap 85 eiro/MWh, tikmēr jaunu ražošanas avotu izbūves gadījumā – sauszemes vēja un saules parkiem tās ir ap 35–55 eiro/MWh, bet hidroelektrostacijai – līdz 108 eiro/MWh."

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".