1945. gada 23. oktobrī. Pirms 80 gadiem PSRS pārstāvis Vašingtonā iesniedza ASV Valsts departamentā oficiālo dokumentu par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) statūtu ratificēšanu.

Reklāma

Līdz ar to statūtus jeb ANO Hartu bija ratificējis vairākums no 51 valsts, kas 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko konferencē bija parakstījušās par ANO dibināšanu, un nākamajā dienā – 24. oktobrī – ASV valsts sekretārs Džeimss Bērnss varēja pasludināt ANO dzimšanu un parakstīt attiecīgu protokolu. To darot žurnālistu klātbūtnē, Bērnss cerīgi pasludināja: "Šī ir zīmīga diena visu valstu miermīlīgajām tautām. Kā es jau ne vienreiz vien esmu teicis, miera saglabāšana nav vis atkarīga no kaut kāda dokumenta, bet no ļaužu domām un jūtām. Zemeslodes tautām, kas ilgojas miera, jāorganizējas, lai šo mieru saglabātu. Šie statūti paredz organizāciju. Nākotnē mēs darīsim visu iespējamo, sadarbojoties ar citām apvienotajām nācijām, lai saglabātu mieru un sekmētu visu tautu labklājību. Pašlaik man ir laime un privilēģija parakstīt protokolu, kas saskaņa ar Apvienoto Nāciju statūtu 110. pantu apliecinās faktu, ka statūti stājušies spēkā." Decembrī nolēma, ka organizācijas galvenā mītne pastāvīgi atradīsies Ņujorkā.

Okupētās Latvijas sūtnis Vašingtonā Alfrēds Bīlmanis vēl 1945. gada pavasarī bija rakstiskā notā izteicis vēlmi ASV Valsts departamentam piedalīties ANO veidošanas procesā un kļūt par dalībvalsti, taču uzaicinājumu nesaņēma. Vienlaikus ASV tomēr noprotestēja Maskavas sākotnējo vēlmi, lai ANO par nominālu dalībvalsti līdz ar pašu PSRS tiktu ieskaitīta ne tikai Ukrainas PSR, bet arī Lietuva kā padomju republika. Ja Vašingtona būtu piekritusi, tas nozīmētu, ka tā juridiski atzīst okupēto Baltijas valstu pievienošanu PSRS, bet tam amerikāņi tomēr nebija gatavi un Lietuvu organizācijā aizstāja ar Baltkrievijas PSR. Baltiešu diplomāti arī turpmākajos gados pieprasīja, lai tiktu uzaicināti uz ANO Ģenerālās asamblejas sēdēm, un rosināja sākt diskusiju par Baltijas valstu aneksijas likumību, taču tika ignorēti. Latvija par ANO dalībvalsti kļuva 1991. gada 17. septembrī jau pēc neatkarības atgūšanas.

"Jaunākās Ziņas", 1925. gada 23. oktobrī

Nams ar aizmūrētu ieeju. Trīs stāvu mūra namu L. Grēcinieku ielā nopircis jauns īpašnieks. To apskatot, izrādās, ka parādes durvīs Leiba Rakuzins ierīkojis sīku preču bodīti un trepes aizmūrējis. Augšējo stāvu iedzīvotājiem satiksme ar ārpasauli palikusi tikai pa blakus trepēm, kuras ved pa Landsmaņa ieroču veikalu un pieejamas tikai tad, kad veikals atvērts. Prefekts dod rīkojumu, ka trepes Leibam ir jāatbrīvo. Viņš tomēr neklausa. Miertiesnesis Rakuzinu notiesāja ar divām nedēļām aresta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu