Ja nu tomēr māc neticība, ka var kas “būt ne tā”, vienmēr – patiesi VIENMĒR! – tava brīvā griba ir tava izvēle un nosacījumi, nodoms un mērķis vada gan enerģiju, gan informāciju, kuru raidi un saņem.

Zīlēšana ir tik sena, cik sena ir pasaule. Tā vienmēr ir eksistējusi kā palīginstruments saziņai ar neredzamo pasauli. Katram iekšā sēž vēlme saņemt norādes no Visuma – kādu palīdzību vai virzienu šķietami bezizejas situācijā. Diezgan muļķīgi un augstprātīgi būtu šīs iespējas neizmantot, īpaši, ja esi nonācis dzīves krustcelēs...

Pastāv dažādi uzskati un pieņēmumi, kāpēc nevajadzētu zīlēt. Piemēram, no reliģijas viedokļa baznīca ir vienīgā izeja (kas patiešām kaut kādā laika posmā un kādā mērā var arī palīdzēt, atkarīgs no katras dvēseles izvēlētas individuālās pieredzes). Taču diez vai atradīsies kāds kristietis, kurš izmisuma brīdī nav mēģinājis zīlēt pēc Bībeles, “uz dullo” atverot lapaspusi un ar pirkstu durot teikumā, kurš iedos vajadzīgo atbildi.

Tāpat cilvēks, kurš uzskata, ka nav Dieva, ir tikai cilvēks un tieši tāpat meklē sakritības un zīmes, ja nonāk brīdī, kad viss “lūst un plīst”, izmisīgi lūdz Augstāko spēku iesaisti, apliecinot ceļa un izvēļu pareizību vai palīdzot vest citur.

Parunāsim par zīlēšanas iespējām un veidiem, un tad pats vari izdarīt savus secinājumus un veikt izvēli.