12. decembris vēsturē un senās avīzēs. Latviešu tautsaimniecības ģēnijs

1864. gada 12. decembrī. Pirms 160 gadiem Jelgavas apriņķa Kroņvircavas pagastā turīga zemnieka ģimenē piedzima viens no veiksmīgākajiem 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu uzņēmējiem, agronoms, sabiedrisks darbinieks, arī grāmatizdevējs Jānis Bisenieks.

Laikabiedri viņu uzskatīja par "saimniecisku ģēniju", ne sliktāku par Krišjāni Valdemāru. Uzņēmēja ķēriens viņā parādījās jau studiju gados Rīgas Politehnikumā, kur Bisenieks kļuva par diplomētu agronomu – viņš organizēja lētu studentu ēdināšanu un reizē arī kredīta iespējas studentiem. Te parādījās iemaņas, kuras tautsaimnieks vēlāk demonstrēja 1899. gadā, sākot vadīt Jelgavas Lauksaimniecības biedrības Krāšanas un aizdošanas sabiedrību. 

Šī kredītiestāde ātri izveidojās par vienu no lielākajām latviešu saimniecisko aprindu apkalpotājām un aptvēra kā lauciniekus, tā latviešu rūpniekus. 

Bisenieks pratis pārliecināt par savām idejām citus un baudīja cieņu, jo, kaut pēc dabas autoritārs, domāja ne tikai par savu, bet arī sabiedrības labumu. Viņu, piemēram, godina kā laikmetam modernu lauksaimniecības tehnoloģiju nesēju latviešu zemniekos, minerālmēslu izmantošanas un mehanizācijas propagandētāju, bet reizē viņš pie Jelgavas Lauksaimniecības biedrības izveidoja tirdzniecības uzņēmumu "Konzums", kurā, kā tolaik rakstīja, "attīstīja savu veikalniecisko talantu", tas ir, tirgoja iepriekšminēto. 1895. gadā Bisenieks un viņa vadītā biedrība Jelgavā organizēja Latviešu lauksaimniecības izstādi – pirmo un ilgu laiku arī plašāko latviešu rīkoto izstādi. 1908. gadā tautsaimnieks parūpējās par Jelgavas zemkopības skolas, nākamā Saulaines tehnikuma, dibināšanu. Viņa 1906. gadā izveidotā "Latviešu lauksaimnieku Ekonomiskā sabiedrība" pēc būtības bija biznesa impērija, kas darbojās arī Krievijas teritorijā. Tās apakšstruktūras rīkojās tirdzniecībā, rūpniecībā, apdrošināšanā un kredītu sektorā, sniedza konsultācijas lauksaimniecībā, organizēja importu un eksportu, pirka un cēla nekustamos īpašumus, kontrolēja Lielupes baseina ķieģeļnīcas un uzturēja tvaikoņu satiksmi Lielupē. Arī moderna elevatora un noliktavu būve Rīgas ostā īsi pirms Pirmā pasaules kara bija Bisenieka un viņa komandas projekts. Kādā brīdī uzņēmējs sāka pat iegādāties latviešu preses izdevumus. Piemēram, "Dzimtenes Vēstnesi" un "Latviešu Avīzes", jo apjauta mediju lomu biznesā. 

Bisenieka varenību sagrāva Pirmais pasaules karš. Latvijas valsts pirmajos gados viņš darbojās kā ekonomisks eksperts, 

taču 1923. gadā saaukstējās un 59 gadu vecumā nomira ar plaušu karsoni. Viņa atstāto mantojumu īpašumos lēsa ap 20 miljoniem latu.

"Rīgas Ziņas", 1924. gada 12. decembrī

Ubagošanas prāva. Rīgas apgabaltiesa iztiesāja vakar apsūdzību pret Vicentu Vazni un viņa sievu Ievu Vazni, kurus apvainoja, ka sūtījuši savu 7 gadus veco puisēnu un 12 gadus vecu meiteni ubagot pie operas, uz Brīvības bulvāra un citur. Abus notiesāja uz 7 dienām arestā.