Vai globālās sasilšanas rezultātā cilvēki kļūs par punduriem?

Izrādās, klimata krīzes rezultātā cilvēku suga var ievērojami samazināties izmēros. Tas tā varētu būt tāpēc, ka zīdītāji, kuriem ir mazāka miesasbūve, labāk spēj tikt galā ar globālu temperatūras paaugstināšanos.

Tādas atziņas izdevumam "The Guardian" paudis Edinburgas universitātes paleontologs Stīvs Brusati, uzsverot, ka cilvēki uz tagadējo pasiltināšanos gluži noteikti reaģēšot tāpat, kā agrāk līdzīgos apstākļos reaģējuši zīdītāji. Piemēram, aptuveni pirms 55 miljoniem gadu, kad bija periods, ko dēvē par paleocēna–eocēna termisko maksimumu, līdz ar temperatūras paaugstināšanos ievērojami sāka sarukt zirgu augums.

Brusati piebildis, ka no tā laika globālās sasilšanas perioda saglabājies liels daudzums dažādu pārakmeņojumu, kas apliecina, ka tas bijis pagaidām pēdējais lielais globālais karstuma periods. Un, izrādās, šiem diviem sižetiem esot pārsteidzoši liela un pat baisinoša līdzība...

Savā grāmatā “Zīdītāju uzplaukums un valdīšana” Brusati norādījis, ka siltākā klimatā dzīvojošu zīdītāju samazināšanās izmērā esot ekoloģisks princips, kas pazīstams kā Bergmana likums. Tiesa, pagaidām nav lāgā saprotami šā fenomena iemesli, taču tas varētu būt saistīts ar to, ka maziem dzīvniekiem ir lielāks virsmas laukums salīdzinājumā ar pašu apjomu, ko nevarot teikt par lieliem dzīvniekiem. Respektīvi, mazākiem zīdītājiem ir vieglāk atbrīvoties no liekā siltuma.

Tas gan nenozīmējot, ka katra zīdītāju suga tādējādi varētu kļūt mazāka savos izmēros, taču, visdrīzāk, šis manevrs vismaz palīdz sugai kā tādai izdzīvot apstākļos, kad temperatūra ir strauji palielinājusies. Protams, šeit ir jautājums: un kas notiks, ja temperatūra paaugstināsies nevis pakāpeniski un ilgākā laika periodā, bet gan ļoti ātri? Vai arī cilvēki tad ātri vien kļūs par punduriem? Proti, vai viņi paspēs tādā veidā pielāgoties sugas izdzīvošanai? Brusati atbildējis, ka, viņaprāt, tas ir iespējams.