23. septembris vēsturē un senās avīzēs. Rīga ceļ daudzdzīvokļu ēkas

1926. gada 23. septembrī. Pirms 100 gadiem prese vēstīja, ka Rīgas pilsēta ķērusies pie ilgi gaidītā pasākuma – pašvaldības dzīvokļu ēku būves.

22. septembrī Āgenskalnā, Liepājas ielā, smilšainā klajumā līdzās Rīgas Sv. Alberta katoļu baznīcai, iepretī P. Stradiņa slimnīcas korpusiem pašvaldības amatpersonas, tostarp Rīgas policijas prefekts Teodors Grīnvalds, kupla žurnālistu pulka klātbūtnē lika pamatakmeni pirmajam pilsētas finansētajam mājokļu kompleksam. Sāka veidot 11 divstāvu ēku puduri, kur katrā namā bija seši dzīvokļi, katrs ar atsevišķu ieeju gan no ielas, gan pagalma, veidoti divos stāvos, kurus savienoja koka kāpnes. Divas dzīvojamās istabas augšstāvā, apakšstāvā virtuve, izmantojama arī dzīvošanai, labierīcības un palīgtelpas. Zem katra dzīvokļa neliels pagrabs, bet augšā – nodalīta bēniņu telpa. Liepājas ielas pašvaldību dzīvokļi tika plānoti 70 kvadrātmetru, lieli, bet vēlāk Ropažu ielā, toreizējos Biķerniekos, uzbūvēja vēl piecas līdzīgas ēkas ar "art deco" stila iezīmēm fasādēs, kur dzīvokļi bija lielāki. Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Pauls Dreijmanis projektam par paraugu bija licis Vācijā un Anglijā redzētās rindu ēku grupas. Latvijai tāda ideja un plānojums bija kas pilnīgi jauns. Pionierprojektam Liepājas ielā izraudzīja agrākās cara laiku armijas nometnes vietu – "lēģeri", kas vēsturiski devis vārdu arī Nometņu ielai. Mājas vispirms bija paredzētas ar pašvaldību saistītu darbinieku ģimenēm. Noteiktā īres maksa – 36 lati mēnesī. Rajona izvēlē uzsvaru lika uz veselīgiem dzīves apstākļiem ģimenēm ar maziem bērniem, kvartāla iekšpusē paredzot ģimenes dārziņus, apstādījumus un rotaļu laukumu. "Augsts, sauss apvidus, tuvējās ielas zaļumos, tīrs gaiss," šajā dienā atzīmēja "Jaunākās Ziņas". Būvdarbu tiesības mazāksolīšanā bija ieguvis pazīstamais būvuzņēmējs Ludvigs Neiburgs. 1927. gadā mājas bija gatavas, un ap to laiku uzcēla vēl piecas šāda tipa sešdzīvokļu ēkas Ropažu ielā.

Rīgā pēc Pirmā pasaules kara bija vērojams akūts ģimenēm piemērotu, labiekārtotu īres dzīvokļu trūkums. Tādus nevarēja atrast pat maksātspējīgi vidējas rocības pilsoņi. Tamdēļ Rīgas pašvaldība savu dzīvokļu programmu turpināja līdz 30. gadu sākumam, kad uzbūvēja vēl vairākus citu projektu namus, piemēram, Ausekļa ielā 3 ar 117 dzīvokļiem, blokēku Jāņa Asara ielā, Grīziņkalnā ar 188 dzīvokļiem un blokēku Valērijas Seiles ielā 12 ar 104 dzīvokļiem 1929. gadā.

Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem

Tukuma Balss, 1926. gada 23. septembrī

Pārdroša laupīšana pie Ventspils – pēc Kaupēna parauga. Pārdroša laupīšana notikusi uz Ventspils-Popes lielceļa. Laupīšana izdarīta skaidrā dienas laikā un tā stipri līdzīga Kaupēna laupīšanām Jelgavas šosejā. Vispirms ap 15 km no Ventspils aplaupīts J. Grīnbergs. Laupītājs tam uzsaucis: rokas augšā! Tad pieprasījis naudu. Grīnbergs ar sievu nāves bailēs arī atdevuši naudu. Pusstundu vēlāk aplaupīšanas vietai braukuši garām 5 pajūgi ar lauciniekiem. Visiem pēc kārtas laupītājs licis pacelt rokas un nolaupījis 1000, 1200, 8000, 700 un 250 r. Laucinieki neizrādījuši ne mazāko pretošanos. Par tādu "laipnību" pēc aplaupīšanas bandīts pateicies un aplaupītiem novēlējis laimīgu ceļu. Laupītājs bijis maza auguma, gandrīz vēl jauneklis un, spriežot pēc apģērba, jūrnieks. Seju tas pārklājis ar lakatu ar izgrieztiem caurumiem acu vietā. Pārmeklējot aplaupīšanas tuvumā mežus, aizturēti 4 aizdomīgi vīrieši, bet vai starp tiem ir laupītājs, tas vēl neesot galīgi noskaidrots.