Līdz ar ziemas aukstumu sarosās kāre apēst rupjmaizes šķēli ar speķi un ķiploku. Bet kā nu speķi ēdīs, tas tak smags produkts. To ēdot, pats speķa kārtā var iedzīvoties!
Bet šādos mītos nav ko klausīties, labāk ieklausīties savā organismā, jo tas vislabāk zina, ko tam vajag. Turklāt mītus par speķa kaitīgumu pārliecinoši apgāž arī mūsdienu medicīna.
Speķi pirmoreiz cilvēki nobaudījuši un par gardu kumosu atzinuši tūliņ pēc pirmo savvaļas cūku nobērēšanas, un tas bijis pirms kādiem desmit tūkstošiem gadu. Ar laiku cūkas ierindojās starp mājlopiem – tie, kam bija kūtis un labības lauki, ēda cūkas gaļu, bet tiem, kas tajos strādāja, atmeta speķi. Nabadzīgie ļaudis, turēdamies pie katra kumosa, iemācījās speķi gatavot un uzglabāt, apstrādājot ar sāli. Un par to mēs vēl šobaltdien varam viņiem slavas dziesmas dziedāt, jo mūsdienās speķa – gan svaiga, gan sālīta un kūpināta – uzturvērtība tiek novērtēta visā pasaulē.
Arī ārsti neiebilst pret tā ēšanu, vien piebilst – dienā pietiks ar dažām plānām šķēlītēm.
Kas speķī vērtīgs
Speķis satur A, D, E vitamīnu, selēnu, karotīnu, omega-6 nepiesātinātās taukskābes, arahidonskābi, kura ietilpst šūnu membrānu fosfolipīdu sastāvā un nepieciešama normālai smadzeņu un virsnieru darbībai.
Arahidonskābe arī palīdz organismam cīņā ar vīrusiem un baktērijām – tāpēc tas ziemā prasa pēc speķa, tai ir liela nozīme holesterīna vielmaiņā. Ir pierādīts, ka holesterīna līmenis asinīs un audos ne tik daudz atkarīgs no uzņemtā holesterīna daudzuma, cik no organisma vielmaiņas, speķis (100 g svaiga speķa ir 70–100 mg holesterīna) reiz ir produkts, kas palīdz izvadīt no organisma slikto holesterīnu. Un, protams, ziemā pēc speķa prasās arī tāpēc, ka tas dod enerģiju un silda.
Lietojums dziedniecībai
- Speķī esošais selēns ir lielisks profilakses līdzeklis cīņā ar vēzi, tas mazina nikotīna kaitīgo ietekmi uz organismu.
- Speķis ir labs sabiedrotais cīņā ar lieko svaru – brīdi pirms ēdienreizes notiesāta neliela speķa šķēlīte rada sāta sajūtu, tādējādi ļaujot samazināt apēstā ēdiena daudzumu.