Pīļu medības — neskaidrību vairāk nekā pīļu. Publiskās ūdenstilpes

Sākoties ūdensputnu medību sezonai, žurnāls "Medības" vairāk nekā parasti saņēmis jautājumus, kas saistīti ar šo medību veidu. Īpaši daudz jautājumu ir par to, kur drīkst medīt bez saskaņojuma un kur neatliks nekas cits kā meklēt vietējo mednieku organizāciju un lūgt atļauju medīt ūdensputnus.

Ņemot vērā lielo interesi par šiem jautājumiem, neviļus nākas aizdomāties – kā tad tika medīts līdz šim, kad par nomedītajiem ūdensputniem bija jāziņo papīra formātā, nevis Mednī, kur visu iesniegto informāciju nepieciešamības gadījumā iespējams pārbaudīt…

Kāds no medniekiem vaicā: “Jautājums ir par pīļu medībām publiskajā ūdenstilpē. Ja administratīvās teritorijas robeža iet gar upi, vai šajā upē drīkst medīt pīles?”

Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidro, ka administratīvo teritoriju robežas nenosaka publisko ūdenstilpju robežas. Attiecīgi, ja upe ir publiska ūdenstilpe, tad tajā var medīt medījamos ūdensputnus neatkarīgi no tā, vai novada robeža ir gar upes krastu vai vidu. Vienīgi jāievēro pilsētu teritoriju robežas, kur medību organizēšanai noteiktie vispārējie nosacījumi tieši nedarbojas. Šādā gadījumā medniekam papildus ir jāievēro pašvaldības izdotie saistošie noteikumi. Ja šādi noteikumi nav izdoti vai tie nesatur atļauju medīt publiskajā ūdenstilpē medījamos ūdensputnus, tad šādas medības pilsētas teritorijā esošās publiskās ūdenstilpes robežās ir aizliegtas.

Vēl kādam medniekam nav skaidrs, kuras ūdenstilpes ir publiskas un kuras nav. Savā vēstulē viņš raksta: “Nav īsti saprotams, kā ir ar tām publiskajām ūdenstilpēm, kurās var medīt ūdensputnus. Civillikuma pielikumā ir atrodamas publiskās ūdenstilpes, bet otrā tabulā ir ezeru saraksts, kuros zvejas tiesības pieder valstij. Jautājums – vai otrās tabulas ezeri arī skaitās publiskās ūdenstilpes? Piemēram, vai Spāres ezers skaitās publiska ūdenstilpe? Ja ne, tad Talsu novadā ir tikai divas publiskas ūdenstilpes, kur drīkst medīt? Un pērējos ezeros ir jāpiesaka medības vietējā kolektīvā? Lielākais jautājums – ezeri, kuros zvejas tiesības pieder valstij, arī skaitās publiskas ūdenstilpes?”

Skaidro Valters Lūsis: “Publisko ūdenstilpju saraksts ir noteikts Civillikuma 1. pielikumā (1102. pantam). Civillikuma 2. pielikums (1115. pantam) nesatur publiskas ūdenstilpes, un šajās medību platībās medījamo ūdensputnu medības ir saskaņojamas ar medību tiesību lietotāju vai, ja tāda nav, rakstiski ar medību tiesību īpašnieku.”

Vēl cits mednieks vēlas noskaidrot, kur drīkst un kur nedrīkst medīt putnus, kam tieši jāprasa atļauja. “Piemēram, Rūja un Seda nav publisko upju sarakstā. Kā noskaidrot, kuram tieši medību tiesību lietotājam jāprasa atļauja medīt ūdensputnus konkrētajā vietā?” vaicā mednieks.

Skaidro VMD Medību daļas vecākais referents Ilgvars Zihmanis: “Medību likuma 18. pants nosaka, ka medīt ūdensputnus bez saskaņojuma ar medību tiesību lietotāju, kura medību iecirknī atrodas attiecīgā ūdenstilpe, atļauts tikai publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā. Publisko ūdenstilpju saraksts atrodams Civillikuma 1. pielikumā (1102. pantam).

Ja plānotā ūdensputnu medību vieta nav publisko ūdenstilpju sarakstā, vispirms nepieciešams noteikt medību vietas zemes vienību robežas. To var izdarīt Valsts zemes dienesta datu portālā kadastrs.lv vai attiecīgajā mobilās lietotnes Mednis kartes slānī. Pēc tam var privātā kārtā vērsties pie medniekus pārstāvošajām organizācijām (Latvijas Mednieku savienības vai Latvijas Mednieku asociācijas) ar lūgumu palīdzēt noskaidrot attiecīgā iecirkņa medību tiesību lietotāja kontaktinformāciju, lai saskaņotu ar viņu ūdensputnu medības. Jāņem vērā, ka konkrētā platība var arī nebūt reģistrēta kādā medību iecirknī, un tādā gadījumā ūdensputnu medībām nepieciešama rakstiska zemes īpašnieka atļauja.”

Kāds cits mednieks vēl vaicā, kā var Mednī norakstīt ūdensputnus, ja viņš nav neviena medību kolektīva biedrs un attiecīgi nav pievienots nevienam medību iecirknim.

“Limitēti un nelimitēti medījamo dzīvnieku reģistrēšana Mednī ir funkcionāli atdalīta. Ja mednieks atbrauc ciemos medīt ūdensputnus uz kāda medību tiesību lietotāja iecirkni, tad šī iecirkņa atbildīgās personas ziņā ir pievienot mednieku šim iecirknim vai ne. Pievienošana šajā gadījumā nav obligāta. Ja vietā, kur iecirknis ir, tiks fiksēts nomedīšanas fakts, tas parādīsies pie iecirkņa datiem. Ja ārpus iecirkņa, tas tiks fiksēts tikai konkrētā mednieka profilā Meža valsts reģistrā.

Protams, lai medītu ūdensputnus tur, kur nav publiska ūdenstilpe, nepieciešama rakstiska medību tiesību lietotāja vai īpašnieka, ja medību tiesības nav nodotas, atļauja.

Rakstiska atļauja ir būtiska, lai strīda gadījumos varētu pierādīt, ka medības bija atļautas. Kontrolējot medības, inspektors par to, vai konkrētajam medniekam ir atļauja noteiktajā vietā medīt, vaicās medību tiesību īpašniekam vai zemes īpašniekam. Medniekam atļauja var būt gan izdrukātā formā, gan elektroniski parakstīta dokumenta veidā viedierīcē.

Precīza nomedīto ūdensputnu nomedīšanas vieta nepieciešama, lai identificētu publiskajās ūdenstilpēs nomedītos ūdensputnus. Šī informācija nepieciešama diskusijās ar medību pretiniekiem par publisko ūdenstilpju izmantošanu. Tāpat nepieciešamas ziņas par pārējās ūdenstilpēs nomedītajiem ūdensputniem. Visas ziņas par nomedītajiem ūdensputniem tiek izmantotas nomedīto ūdensputnu monitoringā tā paša iemesla dēļ – lai būtu argumenti, kāpēc šādas medības jāsaglabā.

Visus nomedītos ūdensputnus var izvest krastā un tad tos norakstīt Mednī. Šis izņēmums radīts tieši tādēļ, lai mednieks nejauši nenoslīcinātu savu viedtālruni. Tas pats attiecas arī uz bebriem,” skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Medību saimniecības attīstības fonds

Foto: Publicitātes

Sagatavots ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.