1934. gada 3. maijā. Pirms 90 gadiem "Jaunākās Ziņas" vēstīja, ka Rīgas pilsētas Sabiedriskās palīdzības komitejas Jaunatnes darba apgādes birojā, kas cita starpā nodarbojās ar pārsvarā strādnieku bērnu iekārtošanu vasaras sezonas darbā laukos, vērojams liels pieprasījums pēc ganiem:

"[Birojā] saradās tik liels lauksaimnieku skaits, ka visas prasības pēc ganiem nevarēja apmierināt. Vakar noslēdza 43 līgumus. Lauksaimnieki daudz netirgojas, maksā, ko gani prasa, un ir priecīgi, ka var ganiņu dabūt. Sevišķi daudz pieprasa meitenes, bet šopavasar tās reģistrējušās ļoti niecīgā skaitā. Šopavasar ganu darba apgādē pieprasījumi ir lielāki nekā piedāvājumi. Pilsētas sabiedriskās palīdzības komiteja nākošā ziemā, sadalot trūcīgām ģimenēm pabalstus, ņems vērā, vai ģimenes locekļi vasarā strādājuši vai nē. Ganu reģistrācija turpinās ik dienas no pulksten 9 līdz pulksten 15 Skolas ielā 1, sētas mājā." 

Ganu līgšana uz vasaru parasti notika tūlīt pēc Lieldienām, bet žēlošanās par ganu dārgumu vai trūkumu Latvijā kopš 20. gadsimta sākuma bija regulāra, 

līdzīgi kā problēmas ar laukstrādniekiem, kur risinājumu galu galā atrada lietuviešu un poļu viesstrādniekos. Saimnieki sūdzējās, ka pat kalpi savus bērnus vairs nelaižot ganos, ja alga nav tāda, kādu prasa. Piemēram, Valmieras novada Rubenē 1927. gada martā gans par sezonu prasījis ap 800 latu naudā, trīs pūrus rudzu un tikpat miežu, astoņus pūrus kartupeļu, trešdaļu pūru zirņu, 12 stopus kaņepju, 20–30 mārciņas linu vērpšanai, divus pārus cimdu un zeķu, zābakus, pastalas, ziemas cepuri, 15 mārciņas sviesta, 40–50 mārciņas speķa, 30–40 mārciņas smalku kviešu miltu un vēl kādas 15 mārciņas biezpiena (viens pūrs ir ap 48 kg, bet mārciņa – 418 g). Pagājušā gadsimta 30. gados saimnieki aizvien biežāk ganu līgšanu sāka atzīt par pārāk dārgu un "sekoja Rietumeiropas piemēram", tas ir, iekārtoja aplokus. Ganos iešana pilsētas bērniem tomēr saglabāja popularitāti, jo produktu ziņā ģimenē bija jūtams atspaids, īpaši Otrā pasaules kara gados.

Liepājas Avīze, 1924. gada 3. maijā

Peldošas mīnas. Šinīs dienās izskalotas Kurzemes jūrmalā divas peldošas mīnas. Viena no viņām izskalota pie Kaltena ciema, Dundagas pagasta robežās, un otra pie Sūnas ciema (Šociems) starp Roju un Ģipku. Mīnas uzspridzināt izbrauca 30. aprīlī jūrniecības departamenta speciālists. Viena no izskalotām mīnām krievu, otra vācu parauga.

Aptauja

Par kuru tēmu LASI.LV vēlētos uzzināt un lasīt vēl vairāk?

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.