1924. gada 2. maijā. Pirms 100 gadiem pulksten piecos pēcpusdienā "bez kāda nelaimes gadījuma" Rīgā, Maskavas ielā 148 (mūsdienās Latgales iela 194), tika nogāzts ūdenstornis, kas gadu desmitiem bija kalpojis Rīgas ūdensapgādei un mūsdienās droši vien būtu augsti vērtēts arhitektūras piemineklis šajā galvaspilsētas nostūrī.

Reklāma

Runa bija par 1876. gadā pie Rīgas pilsētas ūdensvada iestādes pēc arhitekta Kārļa Johana Felsko projekta celto un tolaik populārā pseidogotikas stilā ieturēto ūdenstorni, kas savulaik papildināja minētajā vietā ap 1863. gadu labāka dzeramā ūdens iegūšanas vārdā iekārtoto Daugavas ūdens sūknēšanas staciju. Jāatzīmē, ka 19. gadsimta beigās celtās ūdensvada iestādes ēkas daļēji ir saglabājušās līdz mūsdienām un tajās iekārtotā sūkņu stacija ilgu laiku apgādāja ar tehnisko ūdeni tvaika lokomotīves Šķirotavā. Lēmumu demontēt torni Rīgas pilsētas valde pieņēma 1924. gada marta sākumā, uzticot darbus kādam inženierim Kuzminam, kurš apņēmās nojaukšanu paveikt par 10 816 latiem. 

Tornis atradās sūkņu stacijas ēku un dzīvojamo māju tuvumā, tādēļ to nevarēja vienkārši uzspridzināt. Demontāžu vajadzēja veikt kontrolēti. 

Tas notika, vispirms izcērtot torņa pamata ķieģeļus vēlamā kritiena virzienā un konstrukciju atstutējot koka stutēm. Noslēgumā tās aizdedzināja. Ne visi akceptēja ap 30 metru augstā, gotiskā "obeliska" aizvākšanu. Tā laika presē pamatojumu neminēja, taču acīmredzot būve bija kļuvusi lieka, jo dzeramo ūdeni no Daugavas Rīga vairs neņēma kopš 1904. gada. Bija viedoklis, ka tornis, veiksmīgi pārlaidis Pirmo pasaules karu, augstu paceļoties pār nepievilcīgajām priekšpilsētas koka mājelēm, rotā šo vietu un ir tās "košums". Piemēram, pilsoniskais laikraksts "Latvis" retoriski vaicāja: "Ko darījusi senatnes pieminekļu aizsardzības biedrība, lai novērstu vecās Rīgas pieminekļa bojāšanu?" Laikraksts apgalvoja, ka "plašākās aprindās pastāv vislielākā nesaprašana", kādēļ pilsētas valde izdomājusi torni nogāzt.

Brīvā Zeme, 1924. gada 2. maijā

Krievijas vilciena demonstracija 1. maijā. Vakar, 1. maijā, Krievijas pasažieru vilciens nr. 7 uz līnijas Maskava–Zilupe–Rīga kā parasts 5 ½ apstājās pie mūsu robežposteņa starp Sebežu–Zilupi. Ievērojot, ka vilciens 1. maija svētku dēļ bij bagātīgi izgreznots ar karogiem un aģitācijas plakātiem, mūsu robežpolicisti piepresīja izgreznojumu noņemšanu, ko krievi atteicās darīt un tūliņ padeva visu vilcienu atpakaļ pie sava robežposteņa Krievijas teritorijā. Beidzot pēc 8 stundu ilgas demonstracijas, 2. maijā pēc pusnakts krievi noņēma visus plakātus un karogus un vilciens pienāca Zilupē plkst. 12.20 naktī. Sakarā ar šo notikumu tiešās satiksmes grupa Maskava–Rīga palika Zilupē, jo mūsu vilciens nr. 5 uz Rīgu tika nolaists laikā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu