1994. gada 30. aprīlī. Pirms 30 gadiem Latvijas un Krievijas prezidenti Guntis Ulmanis un Boriss Jeļcins, kā arī premjerministrs Valdis Birkavs un Krievijas vicepremjers Oļegs Soskovecs Maskavā parakstīja ilgi gaidīto un garās sarunās tapušo vienošanos par Krievijas armijas izvešanu no Latvijas.

Tai bija jānotiek līdz 1994. gada 31. augustam. Vienošanās par šo termiņu panāca pēdējā sarunu posmā Jūrmalā tā paša gada marta beigās. Par Skrundas radiolokācijas stacijas tiesisko statusu līgumā tika norādīts, ka objekts turpinās funkcionēt vēl četrus gadus. Viens no sarunu procesa dalībniekiem, atmodas notikumu pētnieks Tālavs Jundzis atzīmējis: "Militāro pensionāru problēma sarunās ar Krieviju izrādījās ne mazāk smaga kā Skrundas jautājums. Tikai atšķirība tā, ka Skrundas problēmu risināt palīdzēja ASV un Zviedrija, bet militārie pensionāri palika Latvijas ziņā." Runājot V. Birkava vārdiem, viņu un viņu ģimenes locekļu palikšana Latvijā bija "cena par armijas izvešanu". Tādējādi Latvijā palika aptuveni 25 tūkstoši militāro pensionāru, dažs apmēram 40 gadu vecumā, bet, ņemot vērā, ka katram pensionāram vēl bija arī ģimene, kopumā Latvijā toreiz palikušo skaitu lēš uz 75 līdz 100 tūkstošiem.  Jāaiziet bija tikai aktīvajiem Krievijas militāristiem un tiem, kas nepaspēja atvaļināties līdz 1992. gada 28. janvārim – dienai, kad Krievija oficiāli pasludināja sevi par PSRS tiesisko mantinieci. 

Mūsdienās okupantu militāro pensionāru atstāšanu uzskata par stratēģisku kļūdu, kuras sekas esam izjutuši gadiem un izjūtam joprojām, taču tad Latvijas politiķiem īsti nebija izvēles, 

jo vilcināšanās ar dokumenta parakstīšanu nozīmēja iespēju zaudēt Rietumu labvēlību un finansiālo atbalstu. Turklāt deviņdesmito gadu sākuma politiskajās turbulencēs bija grūti prognozēt, kā tālāk attīstīsies notikumi Borisa Jeļcina vadītajā valstī. Diplomāti pamatoti uzskatīja, ka Krievijas armijas aiziešana jāpanāk pēc iespējas ātrāk, un, mūsdienu situāciju redzot, tas principā bija pareizi. Turklāt iebildumu gadījumā Latvija riskēja tikt nesaprasta Rietumos, kur priekšstati par "jauno Krieviju" bija nepamatoti rožaini.

Latvis, 1924. gada 30. aprīlī

Kino. "Splendid Palace" jaunā programma pievelk vienmēr pilnas viņa plašās telpas. Filma "Asinis un smiltis" pēc pazīstamā spāniešu rakstnieka Blasko Ibanjesa romāna spilgti attēlo spāniešu toreadoru raibo un drausmīgo dzīvi, vēršu cīņas un kaislības. Oriģinela un ļoti interesanta ir arī komēdija, kuras galvenie aktieri ir divi ļoti gudri lopiņi, zirgs un ēzelis. Latvijas hronikā rāda 100 latu gabalu izgatavošanu valsts papīru spiestuvē. "Kolizejā" orķestra un kalpotāju beneficē vācu filma "Vecheidelberga" pēc pazīstamā Meijera-Ferstera stāsta, kurš arī dramatizēts un guvis visos pasaules teātros lielus panākumus. Viņā attēlota vācu korporāciju studentu dzīve un kāda prinča un ķelnerienes mīlestība. Bez tam jautra komēdija un Latvijas hronika. Kino varietē "Forumā" mākslas drāma "Moddis" iz amerikāņu mākslinieku dzīves, jautra komēdija, Latvijas un pasaules hronika un plašs divertisments.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.