1934. gada 27. septembrī. Pirms 90 gadiem Latvijā no Vācijas ieradās kinorežisors, aktieris un producents Jānis Gūters, ko vācu publika pazina ar vārdu Johaness Guters vai Hērhamers-Guters.

Reklāma

Laikraksti vēstīja, ka Gūters, kurš tobrīd ar panākumiem darbojās Vācijas lielākajā kinouzņēmumā UFA, ieradies dzimtenē, lai iepazīstinātu ar tēvzemi un bērnības vietām savu ģimeni. "Vispirms viņš nodomājis ierasties pie jaunās Latvijas vadoņiem [domāts Kārlis Ulmanis un viņa valdība] ar oficiālu vizīti kā uzticīgs savas tēvijas pilsonis un pēc tam apmeklēt vienu otru vecu draugu, kuru Rīgā esot ne mazums no seniem laikiem," nākamajā dienā apgalvoja "Jaunākās Ziņas". 

Prominentais viesis grasoties pieņemt dziedniecisko vannu kūri Ķemeros "nervu stiprināšanai" pēc ilgās slodzes režisora darbā. 

Jānis Gūters bija interesanta un, šķiet, impulsīva, avantūristiski noskaņota personība. Rīgas Politehniskajā institūtā diplomētais inženieris ar aktiermākslu sāka nodarboties Jaunajā latviešu teātrī Rīgā 20. gadsimta sākumā. Gūters apprecēja jauno aktrisi Mirdzu Šmitheni, taču šī laulība ātri izira. 1905. gada revolucionāro notikumu samezglojumu dēļ aktieris 1908. gadā caur Helsinkiem un Kopenhāgenu aizbēga uz Austriju, kur studēja aktiermākslu Vīnes Ķeizariskajā mūzikas un dramatiskās mākslas akadēmijā un iepazinās ar nākamo mēmā kino un teātra dīvu, latvieti Mariju Leiko. Abiem piedzima meita Nora. Tad šķīrās arī viņu ceļi. Gūters strādāja Austrijas un Vācijas teātros, līdz pievērsās mēmajam kino, kurā 20. gados guva vērā ņemamus panākumus. Gūteram bija ideja attīstīt Latvijas filmu ražošanu sadarbībā ar vācu UFA, taču nodoms, jādomā, arī politisku iemeslu dēļ, neīstenojās. 1934. gadā atvaļinājumā uz Latviju viņš bija atbraucis ar 1919. gadā apprecēto dzīvesbiedri, vācu operdziedātāju Adelheidi Vilmsu. Kinojomā Gūters aktīvi darbojās līdz 1944. gadam, radot vai līdzdarbojoties vairāk nekā 40 filmās, kas pārsvarā bija izklaidējošas vai komēdijas žanra. 

Kara gados nacistiskās Vācijas propagandas aparāta vajadzībām viņš uzņēma arī vairākas mācību filmas. Piemēram, par pretgaisa aizsardzību un cīņu pret degbumbām. 

Otrā pasaules kara beigas Gūteru pāris sagaidīja padomju okupācijas zonā Austrumvācijā. Interesanti, ka arī ar šo režīmu Jānis Gūters atrada kopēju valodu un 1956. gadā saņēma Vācijas Demokrātiskās Republikas apbalvojumu par ieguldījumu mākslas nešanā tautā.

Latvijas Vēstnesis, 1924. gada 27. septembrī

Uzmanību olas pērkot! Nesen laikraksti ziņoja, ka no Krievijas atsūtītas lielas partijas olu tālāksūtīšanai uz ārzemēm, kuras Rīgā tiekot zortētas, kādēļ Rīgas tirgos tagad bieži parādoties vecas olas. Bet arī mūsu Jelgavas tirgū man pēdējā laikā jau trīs reizes gadījies no laucenieku ratiem olas pērkot, dabūt dažas vecas olas. Negribētos ticēt, ka tās būtu mūsu laucenieku olas, bet gan uzpircēju, kuram dažs laucenieks atļauj no saviem ratiem tirgoties. Domājams, ka arī Jelgavā atklīdušas krievu izbrāķētās olas. Tādēļ uzmanību olas iepērkot!

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.