1944. gada 25. septembrī. Pirms 80 gadiem pie Siguldas sākās Mores kaujas, ko daudzina kā vienu no latviešu leģionāru varonības piemēriem.

Reklāma

PSRS karaspēks bija sācis uzbrukumu Rīgas virzienā, lai nogrieztu atkāpšanās ceļu tām nacistiskās Vācijas armijas daļām, kas plūda no Dienvidigaunijas un Vidzemes. Vācieši steidza izvest vienības uz Kurzemi un Zemgali. Starp atkāpšanās sedzējiem iepriekš sagatavotajās pozīcijās Siguldas aizsardzības līnijā pie Mores bija arī aptuveni 11 tūkstoši Latviešu leģiona 19. divīzijas vīru. Proporcija starp tiem, kas uzbruka, un tiem, kuri aizstāvējās, bija aptuveni 1:10, nemaz nerunājot par pārsvaru tankos, artilērijā un aviācijā. Mores kaujas ilga līdz 6. oktobrim un īpaši septembra pēdējās dienās izcēlās ar sīvumu un niknām tuvcīņām, kad pozīcijas vairākkārt gāja no rokas rokā. Tanku uzbrukumus atsita ar "tanku dūrēm" jeb faustpatronām. 

Ja sarkanā armija pārrautu fronti, aplenkums draudētu ne tikai vāciešiem, bet apdraudēts būtu arī latviešu civiliedzīvotāju liktenis. Atceroties 1940./1941. gadu, no "atbrīvotājiem" neviens neko labu negaidīja. 

Apziņa, ka pretinieka aizkavēšana dod laiku bēgļiem, piešķīra papildu motivāciju leģionāriem.

Mores pozīcijā sarkanā armija ienāca tikai 5.–6. oktobra naktī, kad vācieši pabeidza karaspēka atvilkšanas operāciju un leģionāri un vācu vienības pameta ierakumus saskaņā ar pavēli. Mores kaujās dzīvību zaudēja 186 leģionāri, bet 650 ievainoja. Padomju pusē tajā pašā laikā krita ap 2700 karotāju. Viņu vidū diemžēl arī apmēram simt nesen sarkanajā armijā no ieņemtās Latvijas daļas mobilizēto, kurus meta kaujā bez pienācīgas sagatavošanas.

Varonīgās Mores kaujas varēja sākt godināt tikai atmodas noslēgumā, kad 1990. gada 11. novembrī pagastā uzstādīja tēlnieka Andreja Jansona kalto piemiņas akmeni. 

Savdabīgi, ka tas sākotnēji nostāvēja nepilnu mēnesi, jo naktī uz 5. decembri piemiņas zīmi pēc Maskavas augstākstāvošo pavēles saspridzināja Latvijā vēl izvietotās PSRS armijas diversanti. Tomēr pieminekli atjaunoja vēl pamatīgāku. Mores centrā ir Mores kauju piemiņas parks ar piemiņas plāksni, kurā iekalti 186 kritušo un bez vēsts pazudušo karavīru vārdi, kā arī krusts tiem karavīriem, kuri pienācīgi neapbedīti palikuši kaujas laukā. Pagastā tāpat ir entuziastu izveidotais Mores kauju muzejs.

Latvis, 1924. gada 25. septembrī

Senatnes piemineklis. Rozbeķu Pīpeņu mājas robežās bijusi latvju virsaiša pils. Ļaužu mutēs ir teika, ka arī bruņinieki te gribējuši pili celt, bet neredzama roka traucējusi un nekas neiznācis. Pilskalns apaudzis jauniem skaistiem ozoliem un katru vasaru te rīko zaļumsvētkus. Agrāk Pīpeņu māja piederēja profesora Valdena tēvam un te lielajam zinību vīram bijis šūpulis kārts.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.