1874. gada 26. septembrī. Pirms 150 gadiem ASV Viskonsinas štata Oškošā piedzima viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sākuma amerikāņu fotogrāfiem Luiss Hainss (1874–1940).

Reklāma

Par viņa darbiem teic, ka tie tiešā veidā ietekmējuši ASV sabiedrības uzskatus un likumdošanu. Pateicoties Hainsa dokumentālo fotogrāfiju sērijai, ASV Kongress 1916. gadā pieņēma valstī pirmo pret bērnu nodarbināšanu fabrikās vērsto likumu, kas aizliedza tirgot preces, ja tās ražojuši par 14–16 gadiem jaunāki bērni. Jaunībā Hainss strādāja par skolotāju Ņujorkā, interesējās par socioloģiju un kā vaļasprieku 1904. gadā uzsāka imigrantu fotografēšanu Ņujorkas Elisas salā, kas bija pirmais punkts ASV cietzemē, kur Atlantijas okeānu šķērsojušie laimes meklētāji izkāpa. 

Fotografēšanu viņš turpināja vairākus gadus, līdz atskārta, ka ar sociāli asu sižetu uzņemšanu un publiskošanu iespējams panākt izmaiņas.

Vairākums pasaules fotogrāfu tajā laikā vēl maz vērības veltīja ikdienai, par foto vērtiem uzskatot vien lielus notikumus, krīzes un karus. Tikmēr Hainss kāda labdarības fonda vajadzībām 1907. gadā sāka Pitsburgas metalurģijas strādnieku ikdienas iemūžināšanu. Vēl gadu vēlāk viņu salīga ASV Nacionālā bērnu darba komiteja, kuras uzdevumā fotomeistars, parasti slepus un izmantojot viltu, iekļuva uzņēmumos, kuros praktizēja nepilngadīgo darbu. Par fabrikās notiekošo un darba apstākļiem daļai ASV pilsonības tolaik nebija ne jausmas. Īstenību slēpa, uzskatot, ka tā kaitēs ekonomikai, konkurētspējai un tamlīdzīgi. Hainsam nācās izlikties par Bībeļu pārdevēju, ceļojošu tirgotāju un ko tik vēl ne, lai iekļūtu fabrikās un raktuvēs. Tas nereti saistījās ar risku atmaskošanas gadījumā tikt piekautam vai pat nogalinātam, jo uzņēmumu drošības dienesti un cehu meistari bija naidīgi noskaņoti. Iemūžinot nostrādinātos bērnus, no fotovēstures viedokļa Hainss arī kļuva par vienu no pirmajiem, kas sistemātiski un detalizēti fiksējis gados vēl ļoti jauno pilsoņu ikdienas gaitas. 

Viņa sarūpētās ainas, ko pats meistars dēvēja par "zaudētās paaudzes galeriju", kā minēts, palīdzēja mainīt likumdošanu. 

20.–30. gados fotogrāfs turpināja strādnieku dzīves dokumentēšanu, notverot daudzus tagad par ikoniskiem uzskatītus kadrus. Tomēr labklājību tie Hainsam neatnesa, un fotogrāfs nomira nabadzībā.

Sociāldemokrāts, 1924. gada 26. septembrī

Preses prāva. Rīgas apgabaltiesa iztiesāja 24. sept. apsūdzību pret "Jaunāko Ziņu" redaktoru J. Kārkliņu un prof. K. Balodi, kurus bij iesūdzējis Jankelis Kleins par neslavas celšanu presē. Pag. Gada 13 nov. "Jaunāko Ziņu" Nr. 254 bij uzņemts Baloža raksts "Valsts kontrole, panamas, panamiņas". Rakstā prof. Balodis starp citu bija izteicies, ka neviens nav ievērojis Jankeļa K. lietu, kurš pirms kara bija nabags sīktirgotājs – žīdiņš un palicis par daudzkārtīgu latu miljonāru, uzpērkot par sviestmaizi no vācu prombēdzējiem virsniekiem kara mantas, kas pēc starptautiskiem likumiem piekrita Latvijas valstij. Kleins savā sūdzībā aizrādīja, ka kara mantas pircis ar Latvijas valdības atļauju un samaksājis 5 milj. rubļu kara peļņas nodokļa un pirms kara bijis nevis sīktirgonis, bet bagātāks kā tagad. Sūdzību aizstāvēja zv. advokāts J. Šmits. Tiesa apsūdzētos attaisnoja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.