1944. gada 23. septembrī. Pirms 80 gadiem karš izpostīja divas Vidzemes pilsētas – Valmieru un Rūjienu.

Reklāma

Abas atradās vācu armijas atkāpšanās ceļā. Valmieras vēsturiskā centra nodegšanu izsauca padomju 183. tanku brigādes komandiera apakšpulkveža Kovaļova pavēle raidīt pret pilsētu Gaujas tilta rajonā piecas reaktīvo mīnmetēju "Katjuša" zalves – kopumā līdz 900 šāviņu. Mērķis bija nepieļaut, lai vācu karaspēks turpinātu kustību pāri tiltam no ziemeļiem uz dienvidiem un beigās būvi uzspridzinātu. Vācieši patiešām savai atiešanai izvēlējās citu ceļu, un tilts palika neskarts padomju armijas vajadzībām. Taču dzīvību zaudēja precīzi nezināms skaits civiliedzīvotāju un nodega 276 Valmieras vēsturiskā centra ēkas, tostarp 18. gadsimtā celtās – apriņķa skola, Baltijas lauksaimnieku biedrības nams, četras viesnīcas, veikali, tirgotavas, Valmieras cietums, Latvijas Bankas nodaļa, kinoteātris "Splendid", pilsētas valdes nams un muzejs. Ciniskā, taču tipiskā stilā padomju okupācijas periodā 23. septembri pasludināja par "Valmieras atbrīvošanas dienu", tātad svinamu notikumu. Valmieras ieņemšanas gaitu literatūrā aprakstīja attiecīgā interpretācijā, nepieminot pilsētas apšaudi, klāstot, ka postījumi varēja būt bijuši ievērojamāki, ja pilsētai uzlidotu aviācija un padomju komandieru lēmumi bijuši virzīti uz to, "lai mazinātu postījumus un saudzētu pilsētas iedzīvotājus" un galu galu iedzīvotāju prieks par "atbrīvošanai" esot bijis lielāks nekā posts. Tika melots, ka pilsētu varbūt ļaunprātīgi aizdedzinājuši "fašistu līdzskrējēji" no vietējo vidus. Tomēr parasti runāja vienkārši par "fašistu izpostīto Valmieru", jūsmojot, cik "skaists" pilsētas centrs kļuvis padomju laikā.

Savukārt Rūjienas Augšpilsētas daļu – aptuveni 200 ēkas – bez militāras vajadzības nodedzināja vācu armija atkāpšanās laikā. Tiesa, precīzi ugunsgrēku cēloņi nav zināmi. Pēc vienas versijas, uguni apzināti pielikuši vācu karavīri, kas šāvuši ar aizdedzinošām lodēm un metuši granātas, pēc citas – tā sākusi izplatīties, kad vācieši spridzināja Rūjienas staciju un tajā esošos vagonus. Par laimi, no uguns paglābās pilsētas 19. gadsimta centra koka apbūve, kas lielā mērā veido šodienas Rūjienas tēlu. Tajā pašā 1944. gada 23. septembrī vācu armija iznīcināja Valkas–Rūjienas–Pērnavas dzelzceļu.

Strādnieku Avīze, 1924. gada 23. septembrī

Saplēsti tīkli. Liepājas zvejnieks Klāvs Ziedols bija iesūdzējis tiesā Finanšu ministrijas buksieri "Austru", kurš atrodas Liepājas ostas valdes rīcībā un pārvaldē par strimalu tīklu saplosīšanu. Lietu caurskatīja miertiesa. Izrādījās, ka Ziedols zvejojis pie pašiem moliem braucamā ceļā. "Austra", atgriežoties no Pāvilostas biezā miglā, iebraucis S. tīklos un pēc tā izsacījumiem saplēsis divus tīklus, caur ko cēlušies zaudējumi 10 000 rubļu, kuru summu tas pieprasīja no Liepājas ostas valdes. Tiesā noskaidrojās, ka Ziedols, neskatoties, ka zvejojis braucamā ceļā, nav devis nekādus brīdinājuma signālus. Tiesa Ziedola prasību noraidīja.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.