Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) aizvadītajā nedēļā pieņēma lēmumu, ka no 2025. gada 1. janvāra LTV7 saturs tikšot nodrošināts tikai valsts valodā. Šī apņemšanās ir iekļauta grozījumos Mazākumtautību multimediju platformas koncepcijā.
Kā zināms, katru vakaru pulksten 19.00 šajā kanālā pusstundu tiek pārraidītas "LSM+" ziņas krievu valodā. Tas ir vienīgais raidījums, kurā neskan valsts valoda. "Apraides atļauja tiks attiecīgi grozīta, un LTV7 saturs būs tikai valsts valodā," apgalvoja SEPLP pārstāvis Jānis Eglītis.
Taču "LSM+" krievu valodā joprojām būs iespējams klausīties digitālajā vidē, jo, kā sacīja Eglītis, šis lēmums neattiecoties uz digitālo saturu un "LSM+" turpinās darboties internetā.
Taču tik vienkārši valsts valodas stiprināšanas process nevirzās krievu valodā raidošajā "Latvijas Radio 4". Ņemot vērā Eglīša sacīto, tas jau būšot apvienotā sabiedriskā medija valdes jautājums. Kad būs apstiprināta jaunā valde, tai būšot jānāk klajā ar piedāvājumu, kā nākotnē attīstīt saturu mazākumtautību valodās sabiedriskajos medijos.
"Tālākie lēmumi ir saistīti ar jaunās valdes nostāju – tai būs jāsagatavo konceptuāls redzējums," uzsvēra Eglītis.
Tas, ka SEPLP ir sarosījusies valsts valodas stiprināšanas virzienā, lielā mērā ir tās pārstāves Sanitas Uplejas-Jegermanes nopelns. Viņa ne reizi vien publiski paudusi savu no SEPLP un sabiedrisko mediju valdēm atšķirīgo viedokli par krievu valodas klātbūtnes samērīgumu sabiedriskajos medijos. Viņa norādījusi, ka iestājas pret divvalodību sabiedriskajos medijos un divkopienu sabiedrības veicināšanu.
Sabiedriskos medijus plānots apvienot 2025. gadā, bet no 2026. gada sākuma, viņasprāt, būtu jānotiek konceptuālai pārejai valodu lietojumā.
Tā kā Upleja-Jegermane bija Valsts prezidenta kancelejas virzīta SEPLP locekle, šim jautājumam īpašu uzmanību pievērsis arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš Rīgas pilī rīkoja pat diskusiju par krievu valodu sabiedriskajos medijos.
Pagaidām skaidrs ir tikai tas, ka, ņemot vērā Nacionālās drošības koncepciju, no 2026. gada 1. janvāra ir jāsāk strādāt jaunajai pieejai vienotas informatīvās telpas veidošanā sabiedriskajā medijā, vienlaikus uzrunājot arī mazākumtautības, kas dzīvo Latvijā. Dāsni atalgotajai apvienotā sabiedriskā medija valdei nākamgad būs jāvieš skaidrība, kāda tad būs šī jaunā pieeja.