Nedēļas sākumā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs savā pilī rīkoja interesantu diskusiju par aktuālu tematu – "sabiedrisko mediju turpmākā attīstība Latvijā". 

Ar interesi šo nozares profesionāļu un iesaistīto pušu domapmaiņu neklātienē noklausījos un piezīmju blociņā atzīmēju pāris atziņas. Pēc dažādo viedokļu uzklausīšanas pārsteidzoši objektīvs un konstruktīvs bija paša prezidenta rezumē, taču par to raksta nobeigumā.

Diskusijā iezīmējās trīs galvenie akcenti. Visas iesaistītās puses satrauc sabiedrisko mediju apvienošana, birokrātijas mazināšana, tomēr blakus žurnālistu nesenajiem trauksmes saucieniem par pašcenzūru un agresīvo viņu darba kritiku sociālajos medijos, par diskusijas centrālo tematu tomēr kļuva valoda, precīzāk, krievu valodas lietojuma pamatojums. Abi šie temati nav jauni – ķengas un rupjības tiešsaistes lielākajos portālos, visticamāk, pie saviem rakstiem komentāros ir saņēmis teju katrs žurnālists, jautājums tikai individuālā līmenī – vai tam pievērst īpašu uzmanību un sevi tāpēc ierobežot jeb cenzēt, baidīties skaļi runāt, paust viedokli?