Bez liekiem ievadiem – kamermūzikas programma "Sasaukšanās" 2025. gada 11. oktobrī Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē apzināti atgādināja par Pētera Plakida koncertu pieciem solistiem (pikolo flautai, flautai, obojai, basklarnetei, mežragam) un orķestrim "Sasaukšanās", un no Plakida daiļrades šoreiz skanēja "Trīs Ojāra Vācieša dzejoļi" balsij un klavierēm.

Reklāma

Tās pašas asociācijas arī dienu iepriekš, 10. oktobrī, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē, kad ar Starptautiskajam Rīgas Koka pūšaminstrumentu simpozijam pieskaņotu programmu publiku sagaidīja Mūzikas akadēmijas simfoniskā orķestra sezonas atklāšanas koncerts. Volfganga Amadeja Mocarta "Sinfonia concertante" lasījumā uz skatuves kāpa lietuviešu obojists Roberts Beinaris, čehu klarnetists Karels Dohnals, igauņu fagotists Pēters Sarapū un dāņu mežradznieks Lase Mauritsens, un cienījamie docētāji arī muzicēja ar iedvesmu un profesionalitāti.

Otra vērtība – vācu diriģenta Doriana Keilhaka veikums, un viņš arī piepildīja cerības dzirdēt Artūra Onegera opusu "Vasaras pastorāles" pēc iespējas labā atskaņojumā. Ar Daniilu Bulajevu pie koncertmeistara pults mūzika plūda skaisti un poētiski, izkoptos stīginstrumentu toņos un pūšaminstrumentu replikās, un tas bija viens no brīžiem, kad rodas vēlēšanās apstādināt laiku un palikt kopā ar Onegera skaņumākslu līdz nākamajai vasarai vai vismaz līdz ceļojumam uz Dienvideiropu. Labi apzinoties, ka tas nav iespējams, un tagad būs jātiek cauri gan Mocarta partitūras klasiskajai struktūrai, gan Ludviga van Bēthovena Sestās jeb Pastorālās simfonijas dievišķajiem garumiem.

Un arī šeit Dorians Keilhaks bija teicams pavadonis – slaveno izteicienu "kā diriģē, tā spēlē" parasti lieto kā norādi uz kaut ko bēdīgi slavenu, toties šoreiz tas kļuva par nepārprotami pozitīvu apliecinājumu, jo diriģenta muzikālā izjūta un žestu precizitāte guva atsaucību orķestra rindās. Tādēļ arī Bēthovena simfonijas pirmā daļa skanēja vienlīdz līdzsvaroti un emocionāli iedvesmojoši, tādēļ arī Mocarta koncertsimfonija iemirdzējās īstajā temporitmā un artikulācijā. Cita lieta, ka jau tā skanīgajā zāles akustikā Mocarta darba atainojums studentu orķestra ietvaros pēc principa "visi spēlē visu" izraisīja zināmu pārslodzi, kur labprātāk būtu klausījies solistu kvartetu mazāk skaļā pavadījumā, turpretī Bēthovena Pastorālās simfonijas interpretācija skaidri parādīja robežas, kas šķir Mūzikas akadēmijas orķestri no iepriekšējā vakarā dzirdētā kamerorķestra "Sinfonietta Rīga". Netaisnīgs salīdzinājums, protams, tomēr arī augstskolas orķestrī metāla pūšaminstrumentiem un īpaši mežragiem jāspēj vienkārši izspēlēt to, kas rakstīts notīs.

Lai apmeklētu vēl kādu koncertu dienā, kad 11. oktobra vakarā kultūrtelpā "Ola Foundation" jau paredzēta pianista Reiņa Zariņa uzstāšanās, jābūt kādam īpašam motīvam. Un koncerts Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē šādus iemeslus deva pat vairākus. Pirmais no tiem – jaunradīta mūzika ar Annas Veismanes dziesmu tetraloģiju ("Sasaukšanās", "Pū!", "Liepu saldā ziedēšana" un "Uz tevi!" ar Kārļa Skalbes dzeju un solistu Mārtiņu Šmauksteli) un femīno versiju Artura Maskata ciklam "Romantisks triptihs ar Friča Bārdas dzeju" Ingas Šļubovskas-Kancēvičas balsī (maskulīnās versijas pirmatskaņojums bija pagājušā gada 18. novembra svētkos ar Mihailu Čuļpajevu un orķestra "Rīga" pūtējiem). Rezultāts abu autoru ierastajā stilā un kvalitātē, kas atkal radīja vēlēšanos uzkavēties pēc iespējas ilgāk Artura Maskata un Friča Bārdas uzburtajā pasaulē un atkal izsauca gandarījumu par Annas Veismanes kompozicionālajām prasmēm un fantāziju. Otrs motīvs – četri solisti ar dažādiem tembriem un muzikālo skatījumu. Un šī daudzpusība akcentēja gan Ingas Šļubovskas-Kancēvičas soprāna, gan Irmas Pavāres mecosoprāna atšķirīgo tēlainību un mentalitāti, turpretī par īpašu vērtību kļuva tenora Mārtiņa Šmauksteļa un basa Edgara Ošlejas interpretācijas klasiskajam repertuāram (Emīla Dārziņa solodziesmām) un vēlāk rakstītai mūzikai – spilgtas, kontrastainas, vokāli drošas un izteiksmīgas. Trešais motīvs – atgādinājums ne tikai par Pēteri Plakidi (Irmas Pavāres balsī), bet arī par Roberta Liedes liriku un humora izjūtu (Edgara Ošlejas dziedājumā). Klāt vēl pianistes Ilzes Ozoliņas būtiskais ieguldījums visas programmas garumā, un jāsecina, ka mūziķi šajā programmā deva ļoti daudz – varbūt labāko, kas bija viņu spēkos.

Reinis Zariņš savas karjeras gaitā guvis viskrāšņākos slavinājumus, tādēļ šeit tikai īsumā jāpiemin, ka 11. oktobrī dzirdētais solista priekšnesums ar bagātīgajiem klavierspēles rakursiem, emocionālo brīvību un skaidri jūtamo individuālas personības klātbūtni atstāja pārliecību par augšupejošas trajektorijas turpinājumu. Ilgāk te vērts uzkavēties pie Jāņa Mediņa, kura mūzika iekļauta pianista jaunajā albumā, un komponista laikabiedriem, jo koncertprogrammā savukārt solists uzsvēra Mediņa sasaukšanos ar Alfrēda Kalniņa "Balādi", Jāzepa Vītola "Kaprīzo valsi", Lūcijas Garūtas, Jāņa Ivanova, Volfganga Dārziņa prelūdijām. Uzmanības centrā paliek Jānis Mediņš, kura 1952. gada opuss "Spēle" un divus gadus vēlāk rakstītā sonatīne uztverami kā ievērības cienīgi klasiskā modernisma paraugi, kas vēstīja, ka komponists nav apstājies pie 1922. gada "Balādē" paustās pieredzes un turpinājis radošus atklājumus līdzās ilgākā laika posmā tapušajām 24 Dainām.

Skaidrs, ka Jānis Mediņš ir Eiropas mēroga komponists – tāpat kā Jānis Ivanovs vai Lūcija Garūta. Viņus ievērojuši arī ārzemju interpreti, un viņu mūziku ārpus Latvijas spēlētu vēl vairāk, ja vien būtu ieraksti un nošu izdevumi. Tad nu Reinis Zariņš izcēlis kaut vai daļu no Jāņa Mediņa klavierdarbiem, kas līdz šim pieejami tikai rokrakstos, un attiecībā uz latviešu klasiķiem te nākotnē redzams nopietns pētniecības un atskaņotājmākslinieku jaunrades darbs, kas, protams, prasa tikpat nopietnu finansējumu. To vienmēr der atcerēties gan Čurļoņa, gan Perta jubilejas svinībās tālu aiz Lietuvas un Igaunijas robežām.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.

Foto: Publicitātes

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.

Ko tu saņemsi:

  • Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
  • Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
  • Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
  • Gata Šļūkas karikatūru
  • Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu