Šķiet, zvaigznes debesjumā izvietojušās pietiekami tuvu Zemei, un jau drīz cilvēce iespēs aizkļūt līdz tām un pat apmesties uz kādas no tālīnajām planētām. Taču izplatījums ir prātam praktiski neaptverami liels, savukārt cilvēka pārvietošanos tajā pagaidām ļoti nopietni ierobežo debesu mehānikas likumi. Tomēr cilvēka prāts nav mierīgs, tāpēc viņu nepacietīgi nodarbina jautājums: vai ir iespējams aizlidot vismaz līdz tuvākajai no kaimiņu zvaigznēm – Centaura Alfai?

I

Aizvadītā gadsimta beigās virkne astrofiziķu izvirzīja pieņēmumu, ka kāda pietiekami augstu attīstīta citplanētiešu civilizācija varētu uzbūvēt kosmiskos aparātus, kas lidotu, izmantojot mikrokolapsaru izstaroto enerģiju, un ka tādu objektu atklāšanai astronomi varētu izmantot gamma teleskopus. Proti, ar melnā cauruma enerģiju darbināms kosmiskais aparāts aiz sevis atstātu gamma starojumam raksturīgās radiācijas pēdas, tāpēc tādi “svešie” kosmiskie aparāti, izmantojot visjaunākās paaudzes gamma observatorijas, būtu reģistrējami vairāku simtu gaismas simtgažu attālumā.

Astronomi patlaban uzskaitījuši vairākus desmitus aizdomīgu gamma starojuma avotu, kuriem pagaidām nav piemeklējams dabisks izskaidrojums. Pieļauts, ka daudzi varētu būt saistīti tieši ar mākslīgu melno caurumu veidošanu. Bet tādu mākslīgu kolapsaru veidošanai būtu nepieciešama enerģija, kādu var iegūt, piemēram, utilizējot pilnībā visu Saules sistēmu... Turklāt tā pat nebūtu vienīgā nopietnā enerģētiskā problēma šajā jautājumā.