16.2 °C
Nesen uzradusies hipotēze, kas pauž, ka dinozauri lielā mērā pamanījušies apsteigt cilvēkus, par vairākiem miljoniem gadu ātrāk uzrodoties uz... Marsa.
Tiesa, tie visi gan jau bijuši miruši, nonākot planētai pietuvinātajā orbītā. Šo domu savā grāmatā “Pasaules gals: vulkāniskās apokalipses, nāvējošie okeāni un mūsu meklējumi saistībā ar izpratni par masveida izmiršanām uz Zemes” paudis Pīters Branens. Grāmatā galvenokārt vēstīts par to, kā zinātnes ļaudis pietuvojušies mīklas atminējumam par to, kas izraisījis piecas katastrofas, kuras izprovocēja sugu masveida izmiršanu uz Zemes. Aptuveni pirms 66 miljoniem gadu asteroīds, kas nodēvēts par Čiksulubu, sadūries ar mūsu planētu un izraisījis katastrofiskas zemestrīces, cunami un vulkānu izvirdumus.
Branens stāsta par to, kas noticis, asteroīdam ietriecoties mūsdienu Meksikas teritorijā esošajā Jukatanas pussalā: akmens gabals vismaz Everesta lielumā, virzoties aptuveni divdesmit reižu ātrāk par izšautu lodi, sadūries ar Zemi. Acumirklīgā nokrišana saspieda un uzkarsēja apkārt esošo gaisu, akmens “izcirta” kosmiskā vakuuma caurumu Zemes atmosfērā, pēc kā debesis steidzās aizpildīt ar sevi šo gigantiski lielo telpu, un līdz ar to planētai pietuvinātajā orbītā nonāca liels daudzums zemes iežu. Un tas viss kopumā risinājies burtiski tikai dažas sekundes. Lūk, un jaunākie pētījumi esot apliecinājuši, ka tādā veidā debess ķermenis aizsviedis dzīvību gan līdz Marsam, gan Jupitera pavadoņiem...
ASV Pensilvānijas pavalsts pētniece Reičela Vorta savukārt vēstījusi par savu pētījumu rezultātiem, kas pauž, ka ieži ar dzīvības fragmentiem, visdrīzāk, pārvietojušies no Zemes uz Marsu un citām Saules sistēmas planētām, tāpēc turpmāko kosmisko misiju laikā uz Saturna pavadoni Titānu vai Jupitera pavadoņiem katrā ziņā jāveltī liela uzmanība uz tiem atrastā bioloģiskā materiāla izcelsmei.
