Viens no jaunākajiem pētījumiem apliecinājis, ka pēc ilgākas uzturēšanās orbītā kosmonautiem diemžēl nopietni cieš smadzenes: tās nobīdās no savas vietas un maina formu, turklāt visievērojamākās izmaiņas fiksētas tiem, kuri kosmosā pavadījuši aptuveni gadu. Vēstīts, ka šā pētījuma rezultāti varētu ietekmēt NASA plānus saistībā ar bāzes ierīkošanu uz Mēness un ilgstošāku ekspedīciju rīkošanu uz Marsu.

Pētījumā konstatēts, ka pēc atgriešanās uz Zemes kosmonautu smadzenes attiecībā pret parasto stāvokli ir nobīdījušās uz augšu un atpakaļ, un visvairāk izmaiņu skārušas tās zonas, kas saistītas ar kustību un šūpošanās uztveri, kā arī līdzsvara zaudēšanu un dezorientāciju. Šīs nobīdes fiksētas pat tiem kosmonautiem, kuri kosmosā pavadījuši burtiski tikai dažas nedēļas, tomēr visizteiktākās tās ir tiem, kuri orbītā pavadījuši vismaz sešus mēnešus un ilgāk.

Viena no pētījuma līdzautorēm, Floridas universitātes profesore Reičela Saidlere uzsvērusi, ka tomēr visnopietnākās un, iespējams, visbīstamākās izmaiņas novērojamas tiem kosmonautiem, kuri orbītā uzturējušies aptuveni gadu. Viņa arī precizējusi, ka smadzeņu nobīdīšanās no savas vietas mērāma tikai burtiski dažu milimetru robežās, taču šim īpašajam orgānam tas tomēr ir pietiekami liels rādītājs, kuru var pamanīt pat ar neapbruņotu aci. Pētījums arī uzrādīja, ka šādas izmaiņas var izraisīt īslaicīgu dezorientāciju vai šūpošanās sajūtu, bet pēc atgriešanās mājās tās var būt arī problēmas ar līdzsvara saglabāšanu, tomēr nopietnākas izpausmes, piemēram, biežākas galvassāpes vai kognitīvo funkciju traucējumi, nav novērotas.