Ilggadējais marsgājējs

2012. gada 6. augustā reaktīvā sistēma "Sky Crane" uz Marsa virsmas nolaida marsgājēju "Curiosity", kura gabarīti īpaši daudz neatšķiras no vidēja izmēra apvidus mašīnas un kas acumirklī devās aizraujošā ceļojumā pa noslēpumaino planētu – galvenokārt nolūkā sarūpēt pierādījumus tam, ka pirms vairākiem miljardiem vai varbūt pat tikai vairākiem miljoniem gadu tur valdījuši dzīvības eksistēšanai labvēlīgi apstākļi.

Uz Marsa pavadīto desmit gadu laikā marsgājējam izdevies kopumā mērot 29 kilometrus garu distanci, tostarp arī paceļoties 625 metru augstumā virs Geila krātera, kura centrā atrodas Šarpa kalns, un uzrāpšanās šajā kalnā kļuva par nākamo "Curiosity" uzdevumu.

Vēstīts, ka sava ceļojuma laikā marsgājējs savācis un izanalizējis 41 Marsa virsmas un klinšu iežu paraugu, izpētījis planētas atmosfēru, veicis tur sastopamo spožo mākoņu un pavadoņu fotouzņēmumus, kā arī izmērījis augsta enerģētiskā satura starojumu līmeņus. Taču par vissvarīgāko atklājumu kļuva tas, ka marsgājējs jau atradis ūdens pazīmes un dzīvības uzturēšanai nepieciešamos minerālus un organiskos savienojumus, un tie visi Geila krātera apgabalā bijuši jau vismaz vairākus desmitus miljonu gadu. Patlaban pētnieku rīcībā esošā informācija paužot, ka sākotnēji Geila krāteris bijis liela un ūdeņiem bagātīgi aizpildīta ezera baseins, taču tad, kad Marss sācis zaudēt savu atmosfēru un ūdens krājumus, tā izmērs pakāpeniski samazinājies. Zināms, ka vēl gluži nesen marsgājējs šķērsojis kanjonu, virzoties uz reģionu, kas izveidojies tieši ūdens izzušanas laikā, pēc kā tur saglabājušās minerālu iegulas (pārsvarā sulfāti).

"Curiosity" novērošanu un tostarp arī atbalstu veic vairāku simtu NASA inženieru komanda, ikvienu defektu acumirklī fiksējot un ierakstot speciālā katalogā, tostarp ikvienu programmas koda rindiņu pirms tās nosūtīšanas kosmosā neskaitāmas reizes visrūpīgākajā veidā notestē. Vēl vairāk – īpaši sarežģītos gadījumos, izmantojot saņemtos attēlus, inženieri modelē konkrēto Marsa virsmas iecirkni uz Zemes izveidotajā poligonā JPL Mars Yard un pārbauda, kā "Curiosity" dvīnis tiek galā ar tā pārvarēšanu.

Vēl viena problēma, kas spēj noturēt tehniskās komandas locekļus nepārejošā sasprindzinājumā, ir visas marsgājēja sistēmas ar enerģiju apgādājošā kodoltermoelektriskā ģeneratora pastāvīgi krītošā jauda. Patlaban daļa no plutonija lādiņa esot jau sabrukusi un tādēļ izdalās aizvien mazāks siltuma daudzums, kā dēļ marsgājējs jau tagad vairs nav spējīgs izpildīt tikpat daudz darbību dienas laikā, kā tas to varēja paveikt pirmajā savas uzturēšanās uz Marsa gadā. Kopš laika inženieru komanda tagad ļoti rūpīgi plāno ikdienas enerģijas patēriņu un cenšas īstenot tā optimizācijas procesu, piemēram, iedarbinot paralēli uzreiz vairāku operāciju izpildi. Tas pagaidām sekmē noteikta daudzuma jau par reālu deficītu kļuvušās enerģijas taupīšanu.

Var arī piebilst, ka NASA mēģina ar vēl jo rūpīgākas plānošanas un dažādu inženierdarbības “viltībiņu” palīdzību paildzināt marsgājēja darba mūžu uz Sarkanās planētas vēl vismaz uz dažiem turpmākajiem gadiem.