10.6 °C
1936. gada 29. septembrī. Pirms 90 gadiem Latvijas Ministru kabinets pieņēma labojumus Kredītnolikuma 2. pielikumā, nosakot, kādām jāizskatās 1 santīma monētām, kuras nākamajā gadā grasījās kalt Valstspapīru spiestuvē Rīgā.
Tas bija būtisks brīdis, jo naudas kalšana Latvijas teritorijā nebija notikusi kopš 18. gadsimta beigām. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas banknotes mēdza iespiest gan uz vietas, gan pasūtīt ārzemēs, taču monētas vienmēr bija kaltas tikai ārpus valsts. 1936. gada sākumā Valstspapīru spiestuves vadība paziņoja, ka vismaz bronzas sīknaudu turpmāk štancēs uz vietas, vajadzīgās monētu kalšanas iekārtas esot pasūtītas un augustā varēšot jau ražot. Uzskatīja, ka izgatavot uz vietas sanāks lētāk nekā pasūtīt ārzemēs, piemēram, Šveicē vai Anglijā, kur tas bija darīts 20. gados. Darbi gan neritēja tik raiti, un gada otrajā pusē tikai sakārtoja likumdošanas bāzi. Iepriekš santīmu metus bija izgatavojis grafiķis Rihards Zariņš, bet 1936. gadā jaunā parauga monētu metu autori bija Ludolfs Liberts un Arturs Apinis. 29. septembrī pieņemtajā aprakstā teikts, ka plānotais būs jau septītais 1 santīma gabalu izlaidums un "šās monētas ārējais veids noteikts šāds: priekšpusē uzraksts "1 santims", kalšanas gads un divas vārpas; otrā pusē – valsts mazais ģerbonis un uzraksts "Latvija"." Rīgā pirmajā laidienā plānoja izkalt 3 miljonus viensantīmnieku, kopējam šī nomināla sīknaudas skaitam apgrozībā sasniedzot 33 miljonus – vara sakausējuma sīknaudas bieži trūka un finansisti presē sūdzējās, ka "sīkā metāla nauda, aizplūstot apgrozībā provincē, maz atgriežas atpakaļ bankā".
Monētu kaltuvi Valstspapīru spiestuvē svinīgi atklāja 1937. gada 17. martā. Finanšu ministrs Ludvigs Ēķis uzrunā uzsvēra: "Tagad pirmo reizi sākam kalt paši savu metāla naudu – pirmo reizi kopš ilgajiem nebrīves gadiem." Metāla ripiņas monētām ieveda no Vācijas pilsētas Dortmundes.
Iegādātās preses jauda bija 2000–4000 monētu stundā. Pirmos pašu kaluma viensantīmniekus apgrozībā laida 1937. gada 16. aprīlī.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Brīvā Zeme", 1926. gada 29. septembrī
Grāmatu galds. Latvijas ģeogrāfijas atlants. A. Ošīņa un P. Mantnieka kartogrāfiskās iestādes izdevumā iznācis ģeogrāfijas atlants dzimtenes mācībā un ievadam vispārējā ģeogrāfijas mācībā. Kartes glīti un rūpīgi izpildītas daudzkrāsainā spiedumā un sastādītas saskaņā ar jaunajām skolu programmām. Plaši izveidota (16 kartes) Latvijas saimnieciskā ģeogrāfija. Atlantā ievietoti visi Latvijas pilsētu plāni. Skolām atlants būs liels ieguvums.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
1936. gada 29. septembrī. Pirms 90 gadiem Latvijas Ministru kabinets pieņēma labojumus Kredītnolikuma 2. pielikumā, nosakot, kādām jāizskatās 1 santīma monētām, kuras nākamajā gadā grasījās kalt Valstspapīru spiestuvē Rīgā.
Tas bija būtisks brīdis, jo naudas kalšana Latvijas teritorijā nebija notikusi kopš 18. gadsimta beigām. Pēc Latvijas valsts nodibināšanas banknotes mēdza iespiest gan uz vietas, gan pasūtīt ārzemēs, taču monētas vienmēr bija kaltas tikai ārpus valsts. 1936. gada sākumā Valstspapīru spiestuves vadība paziņoja, ka vismaz bronzas sīknaudu turpmāk štancēs uz vietas, vajadzīgās monētu kalšanas iekārtas esot pasūtītas un augustā varēšot jau ražot. Uzskatīja, ka izgatavot uz vietas sanāks lētāk nekā pasūtīt ārzemēs, piemēram, Šveicē vai Anglijā, kur tas bija darīts 20. gados. Darbi gan neritēja tik raiti, un gada otrajā pusē tikai sakārtoja likumdošanas bāzi. Iepriekš santīmu metus bija izgatavojis grafiķis Rihards Zariņš, bet 1936. gadā jaunā parauga monētu metu autori bija Ludolfs Liberts un Arturs Apinis. 29. septembrī pieņemtajā aprakstā teikts, ka plānotais būs jau septītais 1 santīma gabalu izlaidums un "šās monētas ārējais veids noteikts šāds: priekšpusē uzraksts "1 santims", kalšanas gads un divas vārpas; otrā pusē – valsts mazais ģerbonis un uzraksts "Latvija"." Rīgā pirmajā laidienā plānoja izkalt 3 miljonus viensantīmnieku, kopējam šī nomināla sīknaudas skaitam apgrozībā sasniedzot 33 miljonus – vara sakausējuma sīknaudas bieži trūka un finansisti presē sūdzējās, ka "sīkā metāla nauda, aizplūstot apgrozībā provincē, maz atgriežas atpakaļ bankā".
Monētu kaltuvi Valstspapīru spiestuvē svinīgi atklāja 1937. gada 17. martā. Finanšu ministrs Ludvigs Ēķis uzrunā uzsvēra: "Tagad pirmo reizi sākam kalt paši savu metāla naudu – pirmo reizi kopš ilgajiem nebrīves gadiem." Metāla ripiņas monētām ieveda no Vācijas pilsētas Dortmundes.
Iegādātās preses jauda bija 2000–4000 monētu stundā. Pirmos pašu kaluma viensantīmniekus apgrozībā laida 1937. gada 16. aprīlī.
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem
"Brīvā Zeme", 1926. gada 29. septembrī
Grāmatu galds. Latvijas ģeogrāfijas atlants. A. Ošīņa un P. Mantnieka kartogrāfiskās iestādes izdevumā iznācis ģeogrāfijas atlants dzimtenes mācībā un ievadam vispārējā ģeogrāfijas mācībā. Kartes glīti un rūpīgi izpildītas daudzkrāsainā spiedumā un sastādītas saskaņā ar jaunajām skolu programmām. Plaši izveidota (16 kartes) Latvijas saimnieciskā ģeogrāfija. Atlantā ievietoti visi Latvijas pilsētu plāni. Skolām atlants būs liels ieguvums.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
